līdz Rīgas maratonam nedēļa. marina skries.

1991. gadā piedalīšanās "Tautasdziesmas maratonā" (TM) man liekas bija spēcīgi saistīta ar patriotiskām jūtām un neatkarības izcīnīšanas pacilātību. Jebkurā gadījumā - ko nu tur slēpt - mani un teeju saģērba tā laika klasiskajās kokvilnas treniņbiksēs un vilka līdz. tētis laikam skrēja pusmaratonu, mamma cīnījās ar mums. vienīgais, ko atceros - daudz cilvēku un garu kāju man visapkārt, pēc tam drīz saguru un sāku pinkšķēt. vēl atceros, ka galā deva rupjmaizi un medu, arī ļoti patritoski, nozīmītes un lielvārdes jostu. vispār, nu, jūs jau saprotat - man toreiz viss riebās, medu neēdu, kašķējos un uzvedos kā īsts sīkais.

pēc tam ar Rīgas maratoniem diez kā nav veicies, laikam 1992. gadā vēl notika tas pat TM, pēc tam no 1991. gada 10 000 dalībniekiem ne vēsts. neatkarība izcīnīta, Rīgā ienāk čipši, kola, nauda, videomaģi, KSTV, par neatkarību, tāpat kā par skriešanu, visiem kaut kā aizmirstas.

tagad izskatās, ka pasākums sācis atdzimt. Dabūjuši labu sponsoru, piesaistījuši mūzu - pašu Prokopčuku, uzbliezuši diezgan labu mājas lapu, saņemtā vēstule par pasākuma noruisi liek domāt par labu pasākuma organizēšanu. Pieteikšanās līdz 18. maijam. Var izvēlēties maratonu, pusmaratonu vai mazo distanci - sešarpus km (ko arī skriešu)

Pārējie protams var sākt jau tagad zūdīties par satiksmes ierobežojumiem.

Bildes no martona mājas lapas