Ziemas kamuflāža

Ziemas māņukustības samulsinājušas ceriņus- tiem acis zem pumpuru plakstiņiem trīsuļo “ātrā miega” ritmā. Un tiešām – patiesa sūdumuša lidinās pa istabu, izlikdamās, ka ir tikai viena no daudzajām parastajām decembra mušām. Šo ilūziju turpat līdzās papidina tāds kā sanarkojies ods ,kājas lēni cilādams. Stārķi nelido uz pienācīgo Itāliju, par Āfriku nemaz nerunājot, zirgu tabūni ganās pie “Mego” sazaļojušajos apstādījumu zālājos un vārnas nopietni apsver dzimtas turpinājuma iespējas. Bet! Kas zin vai tepat aiz stūra jau nepulcējas leģioni negaidītam triecienam, lai vestu pie disciplīnas un pienācīgas kārtības visus šos sezonālos sabotierus un globālos dezertierus. Kas zin, varbūt jau rīt?(uzsnigs).
Un tad:
ceriņi aizmigs dziļā miegā, mušas, odi un citi posmkāji pazudīs nezināmā “mušu paradīzē”, stārķi pārziemos zoodārzā un nacionālajā parkā, zirgi snauduļos tāpat kājās pa staļļiem un kūtīm līdz pat pavasarim, zālāji novītīs zem sniega vatētās segas un vārnas aizmirsīs par jebkādu erotiku. Būs ziema.(real one).