Zaudējumi un ieguvumi no Integrācijas sekretariāta slēgšanas

Jau kopš augusta sākuma, spriežot par nepieciešamību ierobežot valsts tēriņus, politiskajās aprindās ir klīdušas runas par īpašu uzdevumu ministru sekretariātu likvidēšanu - tie mums ir trīs - sabiedrības integrācijas, e-lietu un tas, kurš nodarbojas ar Eiropas Savienības fondu apguvi.

Aizpagājušajā nedēļā Godmanis paziņoja, ka sekretariāti likvidēti netiks. Pagājušajā nedēļā Godmanis paziņoja, ka visi trīs sekretariāti tomēr tiks likvidēti. Vakar Godmanis paziņoja, ka tiks likvidēti divi no trim sekretariātiem - sabiedrības integrācijas un ES donfu apguves, bet e-lietu sekretariāts paliks, jo ZZS ir ieņēmuši stingru nostāju - e-lietu sekretariātam ir jāpaliek.

Integrācijas lietu sekretariāts un tā vadītājs Oskars Kastēns šādu stingru nostāju ieņemt nevar, jo Kastēns pārstāv to pašu partiju, kuru Godmanis, un pēc kā tad tas izskatīsies, ja ministrs tagad sāks runāt pretim ministru prezidentam no savas partijas! Tātad, Kastēnam atliek vien piekrist vai klusēt.

Viena lieta gan ir neskaidra - no visa tā, ko valdības vīri runā par valsts pārvaldes tēriņu ierobežošanu, rodas iespaids, ka šo divu sekretariātu likvidēšana būs glābiņš nākamā gada valsts budžetam, kas ļaus pamatīgi ietaupīt. Vēl dzirdamas runas par štatu samazināšanu ministrijās, bet, cik var noprast, ar šo pozīciju neiet īpaši spīdoši un neviena ministrija savus štatus samazināt īpaši nevēlas. Tātad - visas cerības uz sekretariātu likvidēšanu.

Tomēr, ja papētam nedaudz vairāk, uzreiz kļūst skaidrs, ka sekretariātu likvidēšana nedos iespējas palielināt policistu, medmāsu vai skolotāju algas, par bezdeficīta budžetu nemaz nerunājot. Finanšu ministrs Slakteris pirms pāris nedēļām pa televizoru klāstīja, ka nākamā gada valsts budžetā pašlaik trūkstot ap 500 miljoniem latu. Integrācijas sekretariāta budžets ir aptuveni 1,5 miljoni latu, bet ES lietu apguves sekretariāta - vien aptuveni 0,1 miljons latu gadā. Turklāt, no šiem 1,6 miljoniem ietaupīt izdosies tikai mazu daļiņu, jo lielākā daļa sekretariātu darbinieki tiks pievienoti kādai citai ministrijai un turpinās saņemt savu algu.

Turklāt, Integrācijas lietu sekretariāts tiek likvidēts laikā, kad citās Eiropas valstīs šādas iestādes tiek veidotas no jauna, lai tās risinātu globalizācijas tendenču dēļ aizvien aktuālākās sabiedrības integrācijas jautājumus. Rodas jautājums - vai ar šī sekretariāta likvidēšanu nesanāks līdzīgs gadījums, kā savulaik ar Repšes taupības režīmu - apturēja daudzu projektu īstenošanu, bet par to pabeigšanu pēc pāris gadiem nācās maksāt daudz dārgāk, nekā būtu samaksāts, ja tie tiktu īstenoti kā plānots. Vai pēc pāris gadiem, kad katrs otrais krievs, kas iegriezīsies Narvesenā, to darīs, lai izlamātu pārdevēju, kura nerunā krieviski, un Brīvības pieminekli apčurās nevis britu tūristi, bet Latvijas iedzīvotāji, kuri nerunā un negrib runāt valsts valodā - vai tad, kad valsts atjēgsies, ka tomēr nepieciešams kaut ko darīt sabiedrības integrācijas jomā, vai nebūs grūtāk no jauna uzcelt to, kas tagad jau ir izveidots un darbojas salīdzinoši veiksmīgi? Kad tikai atkal neiznāk, ka gribot tā kā labāk paši neiešaujam sev kājā.

Bet nu par ieguvumiem - lielākais ieguvums, protams, ir tas, ka ministram Kastēnam atgriežoties Saeimā, no tās kā korķis izlidos cienījamais deputāts un exmācītājs Jānis Šmits!