Žans Mišels Žārs: Rīgas koncerts

"Mūsdienās vairs nav aktuāli pārcelties nākotnē, jo viss, pēc kā cilvēki savulaik tiecās, ir jau sasniegts. Šīs civilizācijas saglabāšanai laiks spert dažus solus atpakaļ. Mēs piedāvājam laika mašīnu, ar ko pārcelties pagatnē" - tā Uldim Rudakam saka Žans Mišels Žārs, kurš šī gada 24.VIII kļuva 60 gadus vecs (Izklaide, 20.-27.XI).
Pirms pāris stundām Rīgā beidzās franču leģendas un elektroniskās mūzikas pioniera Žana Mišela Žāra koncerts, atzīmējot leģendārā albuma Oxygen izdošanas 30. gadskārtu.

Atskats vēsturē

Albums "Oxygen" tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem elektroniskās popmūzikas vēsturē, no kā iedvesmojušās daudzas mūziķu paaudzes. Savu melodisko skaņdarbu krāšņo, kosmisko skanējumu viņš papildinājis ar vērienīgiem brīvdabas koncertiestudējumiem, kas ar iepriekš neredzētu lāzeru, videoprojekciju un citu efektu izmantojumu jau sen kļuvuši par multimediju uzvedumu klasiku. Vairāki Žana Mišela Žāra koncerti iekļuvuši Ginesa rekordu grāmatā.

Žans Mišels Žārs pasaules slavu ieguva 70.gadu otrajā pusē kā viens no Eiropas elektroniskās mūzikas pionieriem. Savā gandrīz 40 gadus ilgajā mūziķa karjerā Žans Mišels Žārs ir ne tikai laidis klajā lielu daudzumu elektronisku un mazāk elektronisku opusu, bet bijis par paraugu arī virknei sekotāju, kalpodams kā katalizators tādu muzikālo apvienību kā "Air" vai "M83" radīšanā. /Raitis Sametis/

Koncerts Rīgā bija lielisks!

Skanējums aizgrāba līdz ar pirmajām skaņām. Sintezatori, ar ko radīts Oxygen pirms 30 gadiem, Rīgā skan lieliski. "Tiem ir unikāls, ar datoriem neatdarināms skanējums" - tā pats autors. Aranžējums bija atšķirīgs no ierakstos dzirdētā - iespējams tāpēc, ka viss tika radīts šeit un tagad. Tas piešķīra skanējumam patīkamu jaunatklāsmes momentu, mūziķiem ļaujoties improvizācijām. Tā bija dzīva mūzika! Brīnišķīgo saspēli papildināja antīki, nevainojāmā silistikā ieturēti krāsu efekti un vizuālais materiāls, bagātinot mūzikas baudījumu. Sajūta, ka esam atgriezušies 1976. gadā, bija pilnīga.
Skaņas kvalitāti speciālisti droši vien novērtēs profesionālāk, varu tikai teikt - skaņa bija bagātīgāka un kopumā pat labāka, kā biju gaidījusi. Personīgi man bija nedaudz par skaļu, bet baudījumu tas daudz netraucēja.

Vakara sākumā Žans Mišels Žārs iepazīstināja skatītājus ar pavadošajiem mūziķiem un pieteica, ka spēlēs bez neviena datora: visi instrumenti uz skatuves (ap 50 analogie sintezatori) ir elektronikas laikmeta rītausmas oriģināli ar izcilu oriģinālu skanējumu - tie esot gluži kā Stradivari vojoles pirmselektronikas laikmetā. Tādēļ pret tiem esot jāizturas ar sevišķu bijību, kā pret vecām dāmām, un mūziķi pirms spēles tos rūpīgi uzskaņoja, kā allaž to dara orķestris.

Skaņdarba vizuālais noformējums bija pārsteidzoši askētisks un stilīgs. Gaismas efektu nebija daudz, spoža horizontāla josla, kam vēlāk pievienojās liels ekrāns. Tikai ar skaņdarba IV daļu atklājās milzu spogolis, kas ļāva redzēt skatuvi un Maestro no augšas. Arī visi 50 sintezatori kalpoja par spožiem vizulā noformējuma elemetiem, tie tika izgaismoti dažādās krāsās gan pa vienam, gan grupās - šķiet, no iekšpuses.

Masu pasākums - tas tomēr ir bēdīgi

Sākumā mani izbrīnīja ļaudis, kas jau skaņdarba Qxygen pirmās daļas laikā pameta zāli. Straumīte nerimās, un līdz skaņdarba IV daļai apmēram 10% skatītāju bija prom. Nospriedu, ka tie ir šeit nejauši nonākuši cilvēki, un varbūt tiešām labāk, ja viņi negarlaikosies.

Partera daļu bija izvēlējušies pa lielākai daļai mākslinieka daiļrades cienītāji. Tie bija gatavi klausīties leģendāro mākslinieku klātienē vēl un vēl. Diemžēl sagaidījām tikai divas brīnišķīgas piedevas. Jo liela daļa apmeklētāju tribīnēs lidz ar pēdējām taktīm leca kājās un skrēja uz durvīm.

Nevis 1o% apmeklētāju, bet gandrīz puse uz šo koncetu bija nokļuvuši nejauši, vai cerībā uz cirku.