Viņš zina, kā smaržo bišu strops
|
Šis ir mans pēdējais atklājums Latvijas blogosfērā. Lai arī dravnieks.lv raksta divus gadus, es viņu atklāju tikai nesen un kāri lasīju viņa ierakstus par bitēm, dravu, dabu un skatījos skaistās bloga autora uzņemtās fotogrāfijas.
Iespējams, man Ainara Millera blogs liekas interesants dēļ bērnības atmiņām - mums arī bija bišu saime, kuru gan toreiz pamatīgi ienīdu dēļ atrašanās vietas blakus smilšukastei. Es vēl šodien atceros, kā smaržoja bišu spilveni, ko ziemā lika stropā, lai bites nenosalst, cik karsts bija istabā, kurā tētis svieda medu, kādu siltumu izdalīja bišu strops un kā smaržoja dūmojamā kanniņa, kurā tētis dedzināja skaliņus. Un kas tā bija par nelaimi, kad bitēm piemetās, es atvainojos, caureja un viņas nodirsa visas medus kārītes brūnas...
Ainars Millers neblogo katru dienu, tomēr dara to regulāri un pret to attiecas ar lielu uzmanību - katram ierakstam ir piemeklēts sākuma citāts, valoda ir dzīva (ar to es domāju, ka lasītājam ir viegli visu iztēloties), bez sirdi plosošām gramatikas, pareizrakstības un stila kļūdām (kas ir mūsdienu blogera viena no lielajām nelaimēm). Var labi just, ka šis Ziemeļkurzemes vīrs ir gudrs cilvēks, kas ar lielu mīlestību raksta par, kā viņš pats saka, savām "lidojošajām meitenēm". Palasiet, kā raksta cilvēks, kurš dzīvē dara mīlamu darbu!
Katrā gadījumā, dravnieka blogs kalpo par labu atgādinājumu, ka Latvijā un dzīvē viss nesākas un nebeidzas Rīgā.
Neliels ieskats dravnieka blogā:
"“Pēc ziemas miega sākas pavasara nogurums” (no Rūda humora apcirkņiem)
Pavasaris ir klāt arī ar visiem papīriem. Dabā gan to pašlaik nevar manīt. Ja 15. martā bija jauka pavasara diena, no rīta mežs skanēja mežastrazdu dziesmās, vakarā vilka šnepes kā trakas (šnepēm jeb slokām patīkot nedaudz apmācies laiks un “vilkšanai”-riesta lidojumam ideāli, ja veidojas migliņa), tad nedēļu vēlāk viss bija sniega ieskauts un vienīgi zīlītes pa dienu spītīgi čīgāja pavasara dziesmiņu.
Tautas ticējumi vēsta, ka, ja zaļi Ziemassvētki, tad baltas Lieldienas. Šoreiz tas piepildījās, bet galvenais, ka piepildījās arī Tūnu pareģojums. Ar interesi jāseko tālāk - vai tiešām aprīļa pirmā puse būs mitra un siltums sāksies (zeme iesils) tikai no 17.04.
Lai arī pirmdien stropi izskatījās šādi, piektdien laiks atļāva dažās saimēs iebāzt degunu, lai novērtētu stāvokli. Liekas, ka bites ziemojušas labi, saimes ir spēcīgas un ir aizdomas, ka perojušas jau labu laiku (ja ne visu ziemu). Tas ir labi no tā viedokļa, ka saimes ir lielākas, bet problēmas var radīt barības trūkums, sevišķi tām saimēm, kuras rudenī nebija tik trekni piebarotas.
Lai arī izvelkot dažus rāmīšus barības bija, bet mazāk nekā parasti. Daži stropi pacilājot likās pārāk viegli un tiem noteikti būs jāpieliek medus rāmīši. Audzējot perus, saimes patērē nesalīdzināmi daudz barības un var gadīties, ka aprīlī, ja nav ienesums no kārkliem un blīgznām tās var pietrūkt.
Pusei saimju iedošu Apifondu. Kandiju nevēlos barot aiz diviem apsvērumiem -tā ir lieliska iespēja ievazāt slimības un tas ir par dārgu. Pie tam kandija došana attaisnojas tikai gadījumos, ja dabā nav ienesuma. Ne vienmēr agra saimju attīstība ir tik laba, var gadīties, ka tās attīstās ātrāk nekā pienācis galvenais ienesums un tad “taisās kokos”. Paredzēt gan to grūti, piemēram, kā pagājušogad, kad bija ļoti spēcīgs maija ienesums , bet avenes jūnijā faktiski izpalika.
Tas ka perošanas cikls paildzinās ir labāks arī varru attīstībai, par to ir jādomā noteikti pat tad, ja rudenī pasākumi veikti."
(Es pieņemu, ka būs gadījumi, kad kādi blogeri nevēlēsies, lai viņu blogu te popularizē un pēc viņu personīgā lūguma es tūlīt apsolos attiecīgo apskata rakstu izņemt. Šādiem gadījumiem, lūdzu, rakstiet man uz marta.krivade@nerealitate.lv vai īpašu dusmu izvirdumā zvaniet 26486312. )
Nobeigumā dažas no Ainara Millera fotogrāfijām
Iespējams, man Ainara Millera blogs liekas interesants dēļ bērnības atmiņām - mums arī bija bišu saime, kuru gan toreiz pamatīgi ienīdu dēļ atrašanās vietas blakus smilšukastei. Es vēl šodien atceros, kā smaržoja bišu spilveni, ko ziemā lika stropā, lai bites nenosalst, cik karsts bija istabā, kurā tētis svieda medu, kādu siltumu izdalīja bišu strops un kā smaržoja dūmojamā kanniņa, kurā tētis dedzināja skaliņus. Un kas tā bija par nelaimi, kad bitēm piemetās, es atvainojos, caureja un viņas nodirsa visas medus kārītes brūnas...
Ainars Millers neblogo katru dienu, tomēr dara to regulāri un pret to attiecas ar lielu uzmanību - katram ierakstam ir piemeklēts sākuma citāts, valoda ir dzīva (ar to es domāju, ka lasītājam ir viegli visu iztēloties), bez sirdi plosošām gramatikas, pareizrakstības un stila kļūdām (kas ir mūsdienu blogera viena no lielajām nelaimēm). Var labi just, ka šis Ziemeļkurzemes vīrs ir gudrs cilvēks, kas ar lielu mīlestību raksta par, kā viņš pats saka, savām "lidojošajām meitenēm". Palasiet, kā raksta cilvēks, kurš dzīvē dara mīlamu darbu!
Katrā gadījumā, dravnieka blogs kalpo par labu atgādinājumu, ka Latvijā un dzīvē viss nesākas un nebeidzas Rīgā.
Neliels ieskats dravnieka blogā:
"“Pēc ziemas miega sākas pavasara nogurums” (no Rūda humora apcirkņiem)
Pavasaris ir klāt arī ar visiem papīriem. Dabā gan to pašlaik nevar manīt. Ja 15. martā bija jauka pavasara diena, no rīta mežs skanēja mežastrazdu dziesmās, vakarā vilka šnepes kā trakas (šnepēm jeb slokām patīkot nedaudz apmācies laiks un “vilkšanai”-riesta lidojumam ideāli, ja veidojas migliņa), tad nedēļu vēlāk viss bija sniega ieskauts un vienīgi zīlītes pa dienu spītīgi čīgāja pavasara dziesmiņu.
Tautas ticējumi vēsta, ka, ja zaļi Ziemassvētki, tad baltas Lieldienas. Šoreiz tas piepildījās, bet galvenais, ka piepildījās arī Tūnu pareģojums. Ar interesi jāseko tālāk - vai tiešām aprīļa pirmā puse būs mitra un siltums sāksies (zeme iesils) tikai no 17.04.
Lai arī pirmdien stropi izskatījās šādi, piektdien laiks atļāva dažās saimēs iebāzt degunu, lai novērtētu stāvokli. Liekas, ka bites ziemojušas labi, saimes ir spēcīgas un ir aizdomas, ka perojušas jau labu laiku (ja ne visu ziemu). Tas ir labi no tā viedokļa, ka saimes ir lielākas, bet problēmas var radīt barības trūkums, sevišķi tām saimēm, kuras rudenī nebija tik trekni piebarotas.
Lai arī izvelkot dažus rāmīšus barības bija, bet mazāk nekā parasti. Daži stropi pacilājot likās pārāk viegli un tiem noteikti būs jāpieliek medus rāmīši. Audzējot perus, saimes patērē nesalīdzināmi daudz barības un var gadīties, ka aprīlī, ja nav ienesums no kārkliem un blīgznām tās var pietrūkt.
Pusei saimju iedošu Apifondu. Kandiju nevēlos barot aiz diviem apsvērumiem -tā ir lieliska iespēja ievazāt slimības un tas ir par dārgu. Pie tam kandija došana attaisnojas tikai gadījumos, ja dabā nav ienesuma. Ne vienmēr agra saimju attīstība ir tik laba, var gadīties, ka tās attīstās ātrāk nekā pienācis galvenais ienesums un tad “taisās kokos”. Paredzēt gan to grūti, piemēram, kā pagājušogad, kad bija ļoti spēcīgs maija ienesums , bet avenes jūnijā faktiski izpalika.
Tas ka perošanas cikls paildzinās ir labāks arī varru attīstībai, par to ir jādomā noteikti pat tad, ja rudenī pasākumi veikti."
(Es pieņemu, ka būs gadījumi, kad kādi blogeri nevēlēsies, lai viņu blogu te popularizē un pēc viņu personīgā lūguma es tūlīt apsolos attiecīgo apskata rakstu izņemt. Šādiem gadījumiem, lūdzu, rakstiet man uz marta.krivade@nerealitate.lv vai īpašu dusmu izvirdumā zvaniet 26486312. )
Nobeigumā dažas no Ainara Millera fotogrāfijām
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
atbildēt