Vilks par dārznieku
|
Nezinu kāpēc, bet regulāri skatoties TV un klausoties radio līdz šim izjutu neizskaidrojamu neuzticību pret biežu mēdiju viesi, ekonomikas jautājumu ekspertu -Andri Vilku. Tiešām, neizskaidrojami, jo mums nekas nekad nav bijis kopīgs, neesam pazīstami utt. Beidzot saņēmos painteresēties, kāpēc mana iekšējā balss mani visu laiku brīdina. Man pietika 40 minūtes pagūglēt, lai saprastu – mana iekšējā balss mani nav krāpusi!
Īss „eksperta” CV, kurš brīvi pieejams internetā (tajā skaitā tiem mēdijiem, kuri šo cilvēku aicina komentēt vienu vai otru ziņu savā mēdijā).
Andris Vilks.
A.Vilks beidzis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti, iegūstot ģeogrāfa – pasniedzēja specialitāti. Papildinājis izglītību investīciju, finanšu analīzes, vadības un marketinga kursos.
Kopš 1995.gada A.Vilks strādājis finanšu jomā, ir bijis analītiķis un fondu tirgus analīzes nodaļas vadītājs Latvijas Unibankā, analītiķis SEB Merchant Banking Stokholmā, tirgus un nozaru analīzes pārvaldes vadītājs SEB Unibanka. Kopš 2007.gada aprīļa galvenais ekonomists SEB bankā.
A.Vilks no 2008.g. janvāra līdz 2009.g. martam bija Ministru prezidenta Ivara Godmaņa ārštata padomnieks banku jautājumos. No 15.04.2009 arī Dombrovska ārštata padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos. 2007.gadā kā pārstāvis darbojies Valdības izveidotajā Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas izstrādāšanas darba grupā. Kopš 2005.gada maija ir Latvijas Komercbanku asociācijas Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas vadītājs.
Pēc CV tiešām lielisks eksperts. Taču tas, ko šis „eksperts” līdz šim ir spējis sarunāt, manī kā vienkāršā šīs prognozējamās valsts pilsonī izraisa tikai vienu jautājumu, kuru uzdevu virsrakstā. Godīgi sakot, trūkst vārdu... Labāk lai runā „eksperts” Andris! (pasvītroju interesantāko, kas man kā neekspertam, neekonomistam šķita interesanti un citā krāsā iekrāsoju manas piezīmes)
Andris Vilks, SEB galvenais ekonomists.
(Citāti sakārtoti secīgi sākot ar 2008.gada 11.martu – tā teikt, izdzīvosim kopīgi Andra evolūciju.)
900 sekundes. 11.03.2008.
Premjerministra padomnieks inflācijas jautājumos Andris Vilks šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" teica, ka Latvija vairs nevar atļauties bremzēt ekonomiku. Vilks arī uzskata, ka pašreizējā situācija Latvijā nav uzskatāma par krīzi.
Vilks prognozēja, ka Latvijas nozares no ekonomiskā krituma varētu iziet jau diezgan drīz - dažu mēnešu līdz pusgada laikā. Vilks savas prognozes balstīja uz Igaunijas pieredzi: "Igaunija mums iet ciklā mazliet pa priekšu."
Premjera padomnieks nedomā, ka mājsaimniecībām Latvijā varētu rasties pastiprinātas grūtības atmaksāt ņemtos kredītus. "Latvijā nav tāda klasiska situācija, kad ir milzīgs bezdarbs, pilnīga krīze un mājsaimniecības un uzņēmēji nezina, ko darīt. Tā tas gluži nav. Nemaksātāju procents nedaudz turpinās pieaugt, bet tas ir ļoti, ļoti zemā līmenī un nav salīdzināms ar situāciju, kāda patlaban ir ASV vai Lielbritānijā, kur tiešām daudziem procentiem iedzīvotāju ir lielas problēmas, - mums nav tā," uzsvēra Vilks.
Republika. 27.03.2008.
- Vai gaidāma masveida algu samazināšana, bezdarbs, uzņēmumu slēgšana?
- Ja runājam par Rīgu, kas ir aktīvākā mūsu ekonomikas sastāvdaļa, tad šeit masveida algu samazināšanas gadījumu nebūs. Būs uzņēmumi, kas transformēsies un mainīsies, bet tā būs iespēja atkal citiem tikt pie trūkstošā darbaspēka.
Banku nozare mums ir ļoti profesionāla un mēs varam sniegt padomus citiem. Savukārt pēc pārmaiņām būvniecībā mums paliks profesionāli būvnieki, kuri būs gatavi strādāt par normālu samaksu. Izmaiņas gaidāmas arī nekustamo attīstītāju kompānijās. Jaunie būvniecības projekti tagad ir "apklusuši" un daudzi stāv tukši, bet tas nebūs ilgi. Parādīsies profesionāļi, tostarp ārvalstu, kuri spēs šīs brīvās vietas aizpildīt. Liela daļa no būvniekiem varēs iet strādāt ceļu būvdarbos, tur šobrīd ir liels deficīts.
Es neparedzu masveida bezdarbu, bankrotus, arī investoru interese saglabājas liela. Tekošā konta deficīta dati ceturto mēnesi pēc kārtas ir ļoti iepriecinoši, tas ir svarīgi Latvijas reitingiem.
Financenet. 08.09.2008.
Vilks prognozē, ka diemžēl nākamajos divos ceturkšņos būs grūti izvairīties no nelielas recesijas, jo vasarā ekonomiskā aktivitāte turpināja samazināties un arī patlaban valdošais noskaņojums nav optimistisks iekšēju un ārēju faktoru dēļ. Tomēr uz gada beigām, kad izzudīs ietekme no pērnā gada datiem, ir paredzams ne vairs tik straujš kritums mazumtirdzniecībā, kā arī mazliet labāki dati rūpniecībā. Visticamāk, šogad ekonomiskā izaugsme būs tuvu 0%, taču nākamā gada vidū jau varētu iezīmēties pozitīvāks scenārijs, jo stimuli uzņēmējdarbībā un ES fondu apguve dos atdevi, kam varētu palīdzēt arī iespējamā nelielā atgūšanās ES tirgū.
... stimuli uzņēmējdarbībā un ES fondu apguve dos atdevi... Grezni runā!
Leta. 25.02.2009.
Vilks uzskata, ka nodokļu sistēmā pašlaik ir liels "sasalums" un, šobrīd veicot korekcijas - samazinot nodokļus, tas nedotu nepieciešamo atdevi. Savukārt vēl lielāka nodokļu palielināšana būtu pašnāvība.
Ekspertam droši vien nekas nedraud...
Leta. 27.02.2009.
Pasaule ir sapratusi, ka Austrumeiropa pati saviem spēkiem no ekonomiskās krīzes tik viegli neizķepurosies, atzīst ekonomists Andris Vilks, komentējot Globālo attīstības banku vienošanos Austrumeiropas un Centrāleiropas banku un uzņēmumu atbalstam piešķirt līdz 25 miljardiem eiro. Latvija no šīs naudas summas nesaņems vairāk par vienu miljardu.
Andri, kā Tu rēķināji to ciparu? 25 eiropas valstis sadala aizņēmumu līdzīgi?
07.04.2009.
Andris Vilks atzīst, ka Baltijas valstis krīzes un ekonomikas krituma ziņā šobrīd ir priekšā pārējām valstīm. Tomēr patlaban situācija nekādā ziņā neesot tik dramatiska kā 90. gadu sākumā un "tik dziļā bedrē un neziņā" mēs noteikti nenonākšot.
Portāls VARIANTI. 19.05.2009.
"Cenas varētu stabilizēties oktobrī vai decembrī, tomēr tas būs atkarīgs no nākamo mēnešu cenu kritumu tempiem - tiem krītot straujāk, zemākais punkts tiks sasniegts ātrāk," – prognozēja SEB bankas" galvenais ekonomists Andris Vilks.
A kapēc ne novembrī???
Leta. 23.05.2009.
Latvijas eksports pirmās atdzīvošanās pazīmes uzrādīs šī gada trešajā ceturksnī, bet pirmais pozitīvais signāls gaidāms šī gada beigās, prognozēja "SEB bankas" galvenais ekonomists Andris Vilks. "Eksports būs pirmais, kas uzrādīs izaugsmes pazīmes, bet pēc tam atdzīvosies arī iekšējais patēriņš un imports," norāda Vilks.
Smalki izsakamies – „atdzīvošanās pazīmes”, „pozitīvais signāls”...
Leta. 24.05.2009.
Latvijas ekonomikā zemākais punkts tiks sasniegts otrajā ceturksnī, iekšzemes kopproduktam (IKP) samazinoties par 20%-22%, norādīja "SEB bankas" galvenais ekonomists Andris Vilks. Gada IKP kritums varētu būt robežās no 14% līdz 17%.
Latvijas ziņu kanāls. 17.07.2009.
Ekonomikas kritums dažādos rādītājos vairs nav tik straujš, norāda "SEB" bankas galvenais ekonomists Andris Vilks. Viszemākie ekonomikas rādītāji gaidāmi nākamā gada sākumā vai vidū. Savukārt mazumtirdzniecībā un rūpniecībā ekonomikas rādītāji vairs neuzrāda kritumu. Darba tirgus rādītāji būs pēdējie, kas uzlabosies, norāda eksperts.
Redzam, ka cilvēks nedzīvo kosmosā – viņš lasa avīzes, klausās, ko runā tauta. Nu tagad arī man liekas, ka viszemākie rādītāji gaidāmi nākamā gada sākumā VAI vidū... Es prognozēšu tālāk - ... vai nākamā gada beigās...
Naudaslietas. 10.09.2009.
Ļoti iespējams, ka Baltijas ekonomikās lielākais kritums gada izteiksmē ir aiz muguras. Tomēr lejupslīde turpināsies arī nākamgad. Šo valstu ekonomiku atkopšanās būs gausa, uz eksportu balstīta. Tādēļ lielu lomu spēlēs turpmākā ārējā pieprasījuma attīstība. Tikmēr Baltijai, lai atgūtu konkurētspēju, ir konsekventi jāturpina izvēlētais iekšējās devalvācijas ceļš, turpinot „griezt” algas un cenas. Atslēga uz ekonomikas atkopšanos, īpaši Latvijai un Lietuvai, ir valsts finanšu stabilizēšana.
Kļūstot pieaugušākam, „mūsu eksperts” izsakās piesardzīgāk – „ļoti iespējams”.
Un tagad padomāsim kopīgi! Uz ko mēs varam cerēt, ja mūsu valdībai palīdz šādi eksperti, kuri pie teikšanas ir ne jau pēdējo pusgadu??? Ko mēs varam gaidīt no bankām, ja to vadošie „eksperti” ir Andra Vilka līmenī??? Nāk prātā kaut kur dzirdēts teiciens: „Ticamības moments ir nozagts”...bet mūsu cienījamie mēdiji turpina mūs barot ar pseido ekspertu prognozēm un pieņēmumiem, mūsu valdības turpina vadīties pēc visādu vilku, āžu, rimševiču un eināru glābšanas plāniem. Nu nebūs tur nekas, nebūs!
Prozit!
Pilnīgi bez jebkādas cieņas,
2 bļauru tēvs, kurš gatavs kļūt par SEB galvenā ekonomista ekonomistu.
Īss „eksperta” CV, kurš brīvi pieejams internetā (tajā skaitā tiem mēdijiem, kuri šo cilvēku aicina komentēt vienu vai otru ziņu savā mēdijā).
Andris Vilks.
A.Vilks beidzis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti, iegūstot ģeogrāfa – pasniedzēja specialitāti. Papildinājis izglītību investīciju, finanšu analīzes, vadības un marketinga kursos.
Kopš 1995.gada A.Vilks strādājis finanšu jomā, ir bijis analītiķis un fondu tirgus analīzes nodaļas vadītājs Latvijas Unibankā, analītiķis SEB Merchant Banking Stokholmā, tirgus un nozaru analīzes pārvaldes vadītājs SEB Unibanka. Kopš 2007.gada aprīļa galvenais ekonomists SEB bankā.
A.Vilks no 2008.g. janvāra līdz 2009.g. martam bija Ministru prezidenta Ivara Godmaņa ārštata padomnieks banku jautājumos. No 15.04.2009 arī Dombrovska ārštata padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos. 2007.gadā kā pārstāvis darbojies Valdības izveidotajā Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas izstrādāšanas darba grupā. Kopš 2005.gada maija ir Latvijas Komercbanku asociācijas Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas vadītājs.
Pēc CV tiešām lielisks eksperts. Taču tas, ko šis „eksperts” līdz šim ir spējis sarunāt, manī kā vienkāršā šīs prognozējamās valsts pilsonī izraisa tikai vienu jautājumu, kuru uzdevu virsrakstā. Godīgi sakot, trūkst vārdu... Labāk lai runā „eksperts” Andris! (pasvītroju interesantāko, kas man kā neekspertam, neekonomistam šķita interesanti un citā krāsā iekrāsoju manas piezīmes)
Andris Vilks, SEB galvenais ekonomists.
(Citāti sakārtoti secīgi sākot ar 2008.gada 11.martu – tā teikt, izdzīvosim kopīgi Andra evolūciju.)
900 sekundes. 11.03.2008.
Premjerministra padomnieks inflācijas jautājumos Andris Vilks šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" teica, ka Latvija vairs nevar atļauties bremzēt ekonomiku. Vilks arī uzskata, ka pašreizējā situācija Latvijā nav uzskatāma par krīzi.
Vilks prognozēja, ka Latvijas nozares no ekonomiskā krituma varētu iziet jau diezgan drīz - dažu mēnešu līdz pusgada laikā. Vilks savas prognozes balstīja uz Igaunijas pieredzi: "Igaunija mums iet ciklā mazliet pa priekšu."
Premjera padomnieks nedomā, ka mājsaimniecībām Latvijā varētu rasties pastiprinātas grūtības atmaksāt ņemtos kredītus. "Latvijā nav tāda klasiska situācija, kad ir milzīgs bezdarbs, pilnīga krīze un mājsaimniecības un uzņēmēji nezina, ko darīt. Tā tas gluži nav. Nemaksātāju procents nedaudz turpinās pieaugt, bet tas ir ļoti, ļoti zemā līmenī un nav salīdzināms ar situāciju, kāda patlaban ir ASV vai Lielbritānijā, kur tiešām daudziem procentiem iedzīvotāju ir lielas problēmas, - mums nav tā," uzsvēra Vilks.
Republika. 27.03.2008.
- Vai gaidāma masveida algu samazināšana, bezdarbs, uzņēmumu slēgšana?
- Ja runājam par Rīgu, kas ir aktīvākā mūsu ekonomikas sastāvdaļa, tad šeit masveida algu samazināšanas gadījumu nebūs. Būs uzņēmumi, kas transformēsies un mainīsies, bet tā būs iespēja atkal citiem tikt pie trūkstošā darbaspēka.
Banku nozare mums ir ļoti profesionāla un mēs varam sniegt padomus citiem. Savukārt pēc pārmaiņām būvniecībā mums paliks profesionāli būvnieki, kuri būs gatavi strādāt par normālu samaksu. Izmaiņas gaidāmas arī nekustamo attīstītāju kompānijās. Jaunie būvniecības projekti tagad ir "apklusuši" un daudzi stāv tukši, bet tas nebūs ilgi. Parādīsies profesionāļi, tostarp ārvalstu, kuri spēs šīs brīvās vietas aizpildīt. Liela daļa no būvniekiem varēs iet strādāt ceļu būvdarbos, tur šobrīd ir liels deficīts.
Es neparedzu masveida bezdarbu, bankrotus, arī investoru interese saglabājas liela. Tekošā konta deficīta dati ceturto mēnesi pēc kārtas ir ļoti iepriecinoši, tas ir svarīgi Latvijas reitingiem.
Financenet. 08.09.2008.
Vilks prognozē, ka diemžēl nākamajos divos ceturkšņos būs grūti izvairīties no nelielas recesijas, jo vasarā ekonomiskā aktivitāte turpināja samazināties un arī patlaban valdošais noskaņojums nav optimistisks iekšēju un ārēju faktoru dēļ. Tomēr uz gada beigām, kad izzudīs ietekme no pērnā gada datiem, ir paredzams ne vairs tik straujš kritums mazumtirdzniecībā, kā arī mazliet labāki dati rūpniecībā. Visticamāk, šogad ekonomiskā izaugsme būs tuvu 0%, taču nākamā gada vidū jau varētu iezīmēties pozitīvāks scenārijs, jo stimuli uzņēmējdarbībā un ES fondu apguve dos atdevi, kam varētu palīdzēt arī iespējamā nelielā atgūšanās ES tirgū.
... stimuli uzņēmējdarbībā un ES fondu apguve dos atdevi... Grezni runā!
Leta. 25.02.2009.
Vilks uzskata, ka nodokļu sistēmā pašlaik ir liels "sasalums" un, šobrīd veicot korekcijas - samazinot nodokļus, tas nedotu nepieciešamo atdevi. Savukārt vēl lielāka nodokļu palielināšana būtu pašnāvība.
Ekspertam droši vien nekas nedraud...
Leta. 27.02.2009.
Pasaule ir sapratusi, ka Austrumeiropa pati saviem spēkiem no ekonomiskās krīzes tik viegli neizķepurosies, atzīst ekonomists Andris Vilks, komentējot Globālo attīstības banku vienošanos Austrumeiropas un Centrāleiropas banku un uzņēmumu atbalstam piešķirt līdz 25 miljardiem eiro. Latvija no šīs naudas summas nesaņems vairāk par vienu miljardu.
Andri, kā Tu rēķināji to ciparu? 25 eiropas valstis sadala aizņēmumu līdzīgi?
07.04.2009.
Andris Vilks atzīst, ka Baltijas valstis krīzes un ekonomikas krituma ziņā šobrīd ir priekšā pārējām valstīm. Tomēr patlaban situācija nekādā ziņā neesot tik dramatiska kā 90. gadu sākumā un "tik dziļā bedrē un neziņā" mēs noteikti nenonākšot.
Portāls VARIANTI. 19.05.2009.
"Cenas varētu stabilizēties oktobrī vai decembrī, tomēr tas būs atkarīgs no nākamo mēnešu cenu kritumu tempiem - tiem krītot straujāk, zemākais punkts tiks sasniegts ātrāk," – prognozēja SEB bankas" galvenais ekonomists Andris Vilks.
A kapēc ne novembrī???
Leta. 23.05.2009.
Latvijas eksports pirmās atdzīvošanās pazīmes uzrādīs šī gada trešajā ceturksnī, bet pirmais pozitīvais signāls gaidāms šī gada beigās, prognozēja "SEB bankas" galvenais ekonomists Andris Vilks. "Eksports būs pirmais, kas uzrādīs izaugsmes pazīmes, bet pēc tam atdzīvosies arī iekšējais patēriņš un imports," norāda Vilks.
Smalki izsakamies – „atdzīvošanās pazīmes”, „pozitīvais signāls”...
Leta. 24.05.2009.
Latvijas ekonomikā zemākais punkts tiks sasniegts otrajā ceturksnī, iekšzemes kopproduktam (IKP) samazinoties par 20%-22%, norādīja "SEB bankas" galvenais ekonomists Andris Vilks. Gada IKP kritums varētu būt robežās no 14% līdz 17%.
Latvijas ziņu kanāls. 17.07.2009.
Ekonomikas kritums dažādos rādītājos vairs nav tik straujš, norāda "SEB" bankas galvenais ekonomists Andris Vilks. Viszemākie ekonomikas rādītāji gaidāmi nākamā gada sākumā vai vidū. Savukārt mazumtirdzniecībā un rūpniecībā ekonomikas rādītāji vairs neuzrāda kritumu. Darba tirgus rādītāji būs pēdējie, kas uzlabosies, norāda eksperts.
Redzam, ka cilvēks nedzīvo kosmosā – viņš lasa avīzes, klausās, ko runā tauta. Nu tagad arī man liekas, ka viszemākie rādītāji gaidāmi nākamā gada sākumā VAI vidū... Es prognozēšu tālāk - ... vai nākamā gada beigās...
Naudaslietas. 10.09.2009.
Ļoti iespējams, ka Baltijas ekonomikās lielākais kritums gada izteiksmē ir aiz muguras. Tomēr lejupslīde turpināsies arī nākamgad. Šo valstu ekonomiku atkopšanās būs gausa, uz eksportu balstīta. Tādēļ lielu lomu spēlēs turpmākā ārējā pieprasījuma attīstība. Tikmēr Baltijai, lai atgūtu konkurētspēju, ir konsekventi jāturpina izvēlētais iekšējās devalvācijas ceļš, turpinot „griezt” algas un cenas. Atslēga uz ekonomikas atkopšanos, īpaši Latvijai un Lietuvai, ir valsts finanšu stabilizēšana.
Kļūstot pieaugušākam, „mūsu eksperts” izsakās piesardzīgāk – „ļoti iespējams”.
Un tagad padomāsim kopīgi! Uz ko mēs varam cerēt, ja mūsu valdībai palīdz šādi eksperti, kuri pie teikšanas ir ne jau pēdējo pusgadu??? Ko mēs varam gaidīt no bankām, ja to vadošie „eksperti” ir Andra Vilka līmenī??? Nāk prātā kaut kur dzirdēts teiciens: „Ticamības moments ir nozagts”...bet mūsu cienījamie mēdiji turpina mūs barot ar pseido ekspertu prognozēm un pieņēmumiem, mūsu valdības turpina vadīties pēc visādu vilku, āžu, rimševiču un eināru glābšanas plāniem. Nu nebūs tur nekas, nebūs!
Prozit!
Pilnīgi bez jebkādas cieņas,
2 bļauru tēvs, kurš gatavs kļūt par SEB galvenā ekonomista ekonomistu.
Andris Vilks
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
Anonīms
komentārs
mjā...divu bļauru tēvs...izskatās ka ābele pamatīga...., cerams dēli
izaugs gudrāki :)
ja vajadzētu, tad arī par tevi (un jebkuru no mums) uztaisītu tādu dosjē un lietas, ka varētu ņemt striķi :)
ja vajadzētu, tad arī par tevi (un jebkuru no mums) uztaisītu tādu dosjē un lietas, ka varētu ņemt striķi :)
atbildēt
Anonīms
komentārs
Japiekrīt Tev, mans anonīmais draugs, kā tā ar būtu daudzos gadījumos un
tie ir tie gadījumi par kuriem zemāk ir rakstīts, tos nekas nespētu
pārliecināt. Bet ne jau par tiem ir stāsts, bet gan par tiem, kas reāli tika
maldināti. Es domāju ka tādu maldināto ir vairāk un tie ir uz banku
alkatības un to kabatas "ekspertu" sirdsapziņas, bet piekrītu, ka
šis skaitlis ir diskutējams jautājums. Te ir iespēja tiešām pozitīvā
veidā izpausties tiešām ekspertiem un nākt klajā ar nopietnākām
analīzēm. Nezinu kāpēc, bet nebūšu izbrīnīts, ja tas tomēr nenotiks :)
atbildēt
Anonīms
komentārs
vienkaarshs jautaajums - pirms gadiem 3-4, kad nekustamo iipashumu cenas veel
ceelaas un nebija sasniegushas griestus, tu kaadam, kas grasaas njemt krediitu,
buutu taisni aciis teicis "nenjem, tu nespeesi atmaksaat!". Vai
tieshaam tu domaa ka tev nepateiktu lai tu vaacies d**st un ka vinjsh zin
labaak? taapeec jau njeema tos daudzos krediitus uz 20 un vairaak gadiem, ka
cilveekiem galiigi nav sajeegas, ka 4-5 gadu laikaa situaacija var smagi
mainiities un buus gruuti atdot. Vinjam liekas ka ja vinjsh tajaa briidii
straadaa par 900 latiem aploksnee meenesii, tad taa buus vienmeer. varbuut ka
kaadiem 2-3 procentiem tajaa laikaa buutu speejushi ieskaidrot ka njemt lielos
krediitus uz daudziem gadiem nav labi.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Rekur arī atbilde: domā dziļāk, jaunekli :))
"Esmu pārliecināta, ka bankas un valdības iekšējās konsultācijās eksperti runā citā valodā, nekā uz āru. To es redzu kaut vai no savas korporācijas direktoru padomes rīcības. Uzņēmuma padomē regulāri tiek izskatīti labākie un arī sliktākie attīstības scenāriji. Ceram uz labāko, gatavojamies uz reālistiskāko, un rēķināmies, ka var piepildīties arī ļaunākais. Un pagaidām sekmīgi turamies virs ūdens. "
"Esmu pārliecināta, ka bankas un valdības iekšējās konsultācijās eksperti runā citā valodā, nekā uz āru. To es redzu kaut vai no savas korporācijas direktoru padomes rīcības. Uzņēmuma padomē regulāri tiek izskatīti labākie un arī sliktākie attīstības scenāriji. Ceram uz labāko, gatavojamies uz reālistiskāko, un rēķināmies, ka var piepildīties arī ļaunākais. Un pagaidām sekmīgi turamies virs ūdens. "
atbildēt
Anonīms
komentārs
Nu tas kurš grib, ir tendēts kļūdīties tam neviens to nepatraucēs, bet vai
tādēļ jāvairo šo cilvēku skaits. Un tas tika reāli darīts gan ar
agresīvo banku reklāmu, gan ar šāda veida "ekspertu"
paziņojumiem. Manuprāt bankas, tai skaitā viņu "ekspertiņi"
,ļaunprātīgi izmantoja cilvēku nezināšanu par ko tagad viņus reāli
čakarē pārmetot pie viena nekompetenci (kam daļēji var piekrist) un
uzgrūžot visu vainu par savām neizdarībām un alkatību patērētājam un
valdībai ar pie reizes.
P.S.
Un kāpēc eksperti par Dubaju klusē?! (ok, ok, saprotu, lai nesētu paniku un atlikto paniku uz to brīdi, kad sekas jau būs iestājušās) :)
P.S.
Un kāpēc eksperti par Dubaju klusē?! (ok, ok, saprotu, lai nesētu paniku un atlikto paniku uz to brīdi, kad sekas jau būs iestājušās) :)
atbildēt
Anonīms
komentārs
nepareizus leemumus cilveeki pienjeema arii agraak, pienjem pashlaik un pienjems
arii naakotnee. no taa nevar izvairiities lai kaa vinjiem kaut ko staastiitu.
pat nopietni biznesmenji-ekonomisti iekrita baigajos paraados un zaudeeja visu
naudu kriizes deelj.
par meliem un puspatiesiibaam - tieshi rakstiitajos medijos (aviizes, zhurnaali, internets) man ir lielas shaubas par to, vai politikju, ekonomistu, utt. teiktais tiek preciizi vaards vaardaa nopubliceets. Zinu dazhu labu gadiijumu, kad zhurnaals naakamajaa numuraa publicee atvainoshanos un tekstu korekciju. Bet taas jau taadas lielaas kljuudas kuras pamana. Domaaju ka biezhi vien ievieshas kaada siika kljuudinja, kuru nepamana bet daljai lasiitaaju taapeec cits priekshstats uzreiz rodas par situaciju
mani shajaa briidi iipashi neinteresee dazhaadi pagaatnes izteikumi. vairaak sekoju liidzi kaadas sekas izraisiis Dubajas joki vispasaules ekonomikas pluusmaa. Jo Dubajaa iegruudishi naudu ir ljoti daudzi anglju, iiru, skotu uznjeemumi un bankas. Un ja tur saaksies pamatiiga kriize, tad Latvijaa atgrieziisies krietna dalja tur straadaajosho un Latvijaa bezdarbs veel daudz smagaak pieaugs ar visaam izrietoshajaam sekaam
par meliem un puspatiesiibaam - tieshi rakstiitajos medijos (aviizes, zhurnaali, internets) man ir lielas shaubas par to, vai politikju, ekonomistu, utt. teiktais tiek preciizi vaards vaardaa nopubliceets. Zinu dazhu labu gadiijumu, kad zhurnaals naakamajaa numuraa publicee atvainoshanos un tekstu korekciju. Bet taas jau taadas lielaas kljuudas kuras pamana. Domaaju ka biezhi vien ievieshas kaada siika kljuudinja, kuru nepamana bet daljai lasiitaaju taapeec cits priekshstats uzreiz rodas par situaciju
mani shajaa briidi iipashi neinteresee dazhaadi pagaatnes izteikumi. vairaak sekoju liidzi kaadas sekas izraisiis Dubajas joki vispasaules ekonomikas pluusmaa. Jo Dubajaa iegruudishi naudu ir ljoti daudzi anglju, iiru, skotu uznjeemumi un bankas. Un ja tur saaksies pamatiiga kriize, tad Latvijaa atgrieziisies krietna dalja tur straadaajosho un Latvijaa bezdarbs veel daudz smagaak pieaugs ar visaam izrietoshajaam sekaam
atbildēt
Anonīms
komentārs
Ok, labi, tātad piemelot lai visiem būtu labāk, tas tā kā būtu
saprotams,bet...:
1. Ja to melu un puspatiesību iespaidā cilvēki nepareizus lēmumus pieņem (piemēram paņemt kredītu krīzes priekšvakarā)? Štrunts?! Neizbēgami zaudējumi kopējības vārdā?! Nu i muļķi ka ko tādu klausi un nedomā kā nākas?!
2. A, ja tie meli un puspatiesības kļūst acīmredzanmākas un arvien vairāki tam vairs netic? Efekts zūd. Varbūt tā vietā labāk nemelot un nepiekrāsot to kā nav, bet izdomāt ko citu iedvesmojošu un pozitīvu?!
1. Ja to melu un puspatiesību iespaidā cilvēki nepareizus lēmumus pieņem (piemēram paņemt kredītu krīzes priekšvakarā)? Štrunts?! Neizbēgami zaudējumi kopējības vārdā?! Nu i muļķi ka ko tādu klausi un nedomā kā nākas?!
2. A, ja tie meli un puspatiesības kļūst acīmredzanmākas un arvien vairāki tam vairs netic? Efekts zūd. Varbūt tā vietā labāk nemelot un nepiekrāsot to kā nav, bet izdomāt ko citu iedvesmojošu un pozitīvu?!
atbildēt
Anonīms
(par Anonīms komentāru)
Vai labāk nemelot un teikt kā ir?! VVZ, tā ir sava veida dilema, bet man
šķiet ka ir tomēr jāvirzās uz godīguma pusi un jāsaka maksimāli kā ir.
Viennoziimiigi melot vai vismaz pasniegt visu pa 50% labaak kaa ir patiesiibaa. Latvijaa mediji jau taa pat maximaali sabiezina kraasas un visu pasniedz krietni druumaakaas kraasaas kaa ir patiesiibaa. Pie tam Latvijas iedziivotaajus shobriid ir ljoti viegli pakljaut vispaareejai panikai. Panika nevienam nav vajadziiga (arii pashiem iedziivotaajiem) jo tad palielinaas noziedziiba, samazinaas darba vietas (priekshnieki maksimaali atbriivojas no darbiniekiem lai samazinaatu izdevumus vai vispaar sleedz uznjeemumus), tiek rauta visa peedeejaa nauda laukaa no bankaam (attieciigi bez naudas bankas nespeej pelniit un bankrotee) un saakas vispaareejs haoss valstii.
Pashlaik valstii ir kriize un visi ir neapmierinaati, bet vai tieshaam veelamies valstii vispaareeju haosu un anarhiju, kur kaiminjsh kaiminju nosit vodkas pudeles deelj?
Viennoziimiigi melot vai vismaz pasniegt visu pa 50% labaak kaa ir patiesiibaa. Latvijaa mediji jau taa pat maximaali sabiezina kraasas un visu pasniedz krietni druumaakaas kraasaas kaa ir patiesiibaa. Pie tam Latvijas iedziivotaajus shobriid ir ljoti viegli pakljaut vispaareejai panikai. Panika nevienam nav vajadziiga (arii pashiem iedziivotaajiem) jo tad palielinaas noziedziiba, samazinaas darba vietas (priekshnieki maksimaali atbriivojas no darbiniekiem lai samazinaatu izdevumus vai vispaar sleedz uznjeemumus), tiek rauta visa peedeejaa nauda laukaa no bankaam (attieciigi bez naudas bankas nespeej pelniit un bankrotee) un saakas vispaareejs haoss valstii.
Pashlaik valstii ir kriize un visi ir neapmierinaati, bet vai tieshaam veelamies valstii vispaareeju haosu un anarhiju, kur kaiminjsh kaiminju nosit vodkas pudeles deelj?
atbildēt
Anonīms
komentārs
Tuvojās vēlēšanas,sāk parādīties aizvien vairāk visādi
padomdevēji,konsultanti,glābēji u.t.t,bet kur viņi bija agrāk?
atbildēt
kasparsf
komentārs
jāā, vieni vienīgi minējumi, no pareizas prognozes nav ne smakas, cits vel
varētu attaisnoties ar valdības neprognozējamu rīcību.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Paldies par Vilka ekspertīzi. Tikai tā mēs varam cīnīties pret
""stulbumu" un tukšu pļāpāšanu. Kaitnieki valstij, jo
maldina savus maizes tēvus un dzīvo uz viņu kakla, maldina banku klientus,
maldina žurnālistus un maldina sabiedrību. Nevienā intervijā nekādas
analīzes.
atbildēt
Anonīms
komentārs
akdies :D ... te veel var piebilst par kārtējo ekperta viedokli par to, ka
"nodokļu kāpums Latvijas eksportu nesagraus". http://www.apollo.lv/portal/news/ar...
kādu eksportu?? :D
kādu eksportu?? :D
atbildēt
Anonīms
komentārs
Īsāksakot melots tiek visulaiku un ne Vilks u.c. "ekspertveidīgie"
pirmais ne pēdējais :) Bet par cik melot nav labi, tad to par meliem
nesauksim, sauksim par piesardzīgām vai optimistiskām prognozēm utt. :)
Tāpēc jau tas ticamības moments zūd un tāpēc nevajag ticēt tam ko
publiski stāsta.
Vai labāk nemelot un teikt kā ir?! VVZ, tā ir sava veida dilema, bet man šķiet ka ir tomēr jāvirzās uz godīguma pusi un jāsaka maksimāli kā ir.
Vai labāk nemelot un teikt kā ir?! VVZ, tā ir sava veida dilema, bet man šķiet ka ir tomēr jāvirzās uz godīguma pusi un jāsaka maksimāli kā ir.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Izmantotie citāti ir feini :)
Prieks par vērīgu un domājošu jaunieti. Tomēr ir daži aspekti, kurus es ieteikt apdomāt rūpīgāk.
Lielākai skaidrībai es aicinātu veikt datu korektu salīdzinošo analīzi: blakus nolikt citu valstu, piemēram, Lietuvas un Igaunijas, Vācijas, Anglijas un Francijas, Spānijas un Portugāles, Valdības vai valsts Centrālās bankas vadošo ekspertu PUBLISKOS paziņojumus.
Esmu pārliecināta, ka bankas un valdības iekšējās konsultācijās eksperti runā citā valodā, nekā uz āru. To es redzu kaut vai no savas korporācijas direktoru padomes rīcības. Uzņēmuma padomē regulāri tiek izskatīti labākie un arī sliktākie attīstības scenāriji. Ceram uz labāko, gatavojamies uz reālistiskāko, un rēķināmies, ka var piepildīties arī ļaunākais. Un pagaidām sekmīgi turamies virs ūdens.
Taču ja mēs pirms 2 gadiem būtu sākuši publiskajā telpā padarīt pieejamas mūsu sarunu stenogrammas, mūsu darbinieki būtu aizmukuši, ne tikai no mums bet arī no valsts jau pirms gada.
Publiskām personām, kas pārstāv liekas finansu institūcijas vai pat valsti, nav pieņemts nākt klajā ar vissliktākajām prognozēm. Kamēr tās nav acīmredzamas. Visvienkāršākais iemesls - tas ar ļoti augstu varbūtību atņem entuziasmu un spēku vienkāršajam cilvēkam, kurš pats īsti nevar izvērtēt scenārijus, kuru varbūtības nevar droši noteikt pat labākie eksperti. Un tad situācija patiesi aiziet pa sliktākā scenārija attīstības ceļu.
KAS ŠOBRĪD VIENNOZĪMĪGI NAV NOTICIS :)
Populistisku un skaļu paziņojumu jomā sekmīgi darbojas atsevišķi mazu firmiņu īpašnieki un privāti eksperti. Tiem, kas vēlas, ir visas iespējas ar tiem iepazīties un lietot.
Veiksmīgu dienu
visiem, kas domā un cer!
Prieks par vērīgu un domājošu jaunieti. Tomēr ir daži aspekti, kurus es ieteikt apdomāt rūpīgāk.
Lielākai skaidrībai es aicinātu veikt datu korektu salīdzinošo analīzi: blakus nolikt citu valstu, piemēram, Lietuvas un Igaunijas, Vācijas, Anglijas un Francijas, Spānijas un Portugāles, Valdības vai valsts Centrālās bankas vadošo ekspertu PUBLISKOS paziņojumus.
Esmu pārliecināta, ka bankas un valdības iekšējās konsultācijās eksperti runā citā valodā, nekā uz āru. To es redzu kaut vai no savas korporācijas direktoru padomes rīcības. Uzņēmuma padomē regulāri tiek izskatīti labākie un arī sliktākie attīstības scenāriji. Ceram uz labāko, gatavojamies uz reālistiskāko, un rēķināmies, ka var piepildīties arī ļaunākais. Un pagaidām sekmīgi turamies virs ūdens.
Taču ja mēs pirms 2 gadiem būtu sākuši publiskajā telpā padarīt pieejamas mūsu sarunu stenogrammas, mūsu darbinieki būtu aizmukuši, ne tikai no mums bet arī no valsts jau pirms gada.
Publiskām personām, kas pārstāv liekas finansu institūcijas vai pat valsti, nav pieņemts nākt klajā ar vissliktākajām prognozēm. Kamēr tās nav acīmredzamas. Visvienkāršākais iemesls - tas ar ļoti augstu varbūtību atņem entuziasmu un spēku vienkāršajam cilvēkam, kurš pats īsti nevar izvērtēt scenārijus, kuru varbūtības nevar droši noteikt pat labākie eksperti. Un tad situācija patiesi aiziet pa sliktākā scenārija attīstības ceļu.
KAS ŠOBRĪD VIENNOZĪMĪGI NAV NOTICIS :)
Populistisku un skaļu paziņojumu jomā sekmīgi darbojas atsevišķi mazu firmiņu īpašnieki un privāti eksperti. Tiem, kas vēlas, ir visas iespējas ar tiem iepazīties un lietot.
Veiksmīgu dienu
visiem, kas domā un cer!
atbildēt
Anonīms
komentārs
Ļoti laba tēma! Mani jau sen izbrīna, ka Latvijā "ekspluatē"
vienus un tos pašus speciālistus - izskatās, ka mums tādu ir tikai pa vienam
katrā nozarē. Vēl vairāk izbrīna, kad tiek prasīts "eksperta"
viedoklis no kāda pagalam apšmucējušamies un melīga ļauža.
atbildēt
atbildēt