Video: 18. novembra Lāpu gājiens pulcē tūkstošus

žēl, ka dzīvoju tik tālu no Rīgas, tad obligāti būtu klāt :)
skaists un aizkustinošs pasākums!!

paldies VL

Pirms 91 gada tika dibināta Latvijas valsts. Mūsu tautai sākās skaists laiks. Jau pirmajos desmit brīvības gados mūsu valsts droši nostājās blakus pasaules attīstītākajām valstīm. Notika izaugsme visās jomās – lauksaimniecībā, rūpniecībā, izglītībā, medicīnā, kultūrā un daudzās citās nozarēs. Sasniedzot valstiskuma divdesmit gadus, mūsu valsts daudzās jomās jau bija priekšā citām valstīm.
Kā ir šodien, 19 gadus pēc 1990. gada 4. maija? Šodien daudzi mūsu lauki pamesti aizaug, tiek slēgti rūpniecības uzņēmumi, skolas un slimnīcas. Ja pirms 70 gadiem citās zemēs daudzi sapņoja par dzīvi Latvijā, šodien daudzi brauc projām no Latvijas. Pirms 20 gadiem mēs bijām iedomājušies mērķi, mūsu valsts neatkarību, kura mūsu tautai spētu nodrošināt mieru un labklājību. Kas ir noticis? Mūsu pašu tautas pagātne taču liecina, ka ir iespējams cits ceļš. Kur ir mūsu kļūda?
http://www.oecumene.radiovaticana.o...
Pagātnes notikumi liecina, ka tieši sabiedrība, kura sastāv no brīviem, patstāvīgi domājošiem cilvēkiem politiski sarežģītos apstākļos spēj nodrošināt valsts neatkarību. Atsakoties no vēlmju domāšanas un drosmīgi izvērtējot pagātni mēs redzam, ka šodienas problēmu cēlonis nav demokrātija. Patiesībā tas ir demokrātijas trūkums. Daudzi no mums ir vieglprātīgi paļāvušies uz solījumiem. Pirms divdesmit gadiem tik daudzi vēlējās aktīvi rīkoties, taču nevēlējās padomāt, iepazīties ar tiesībām un iespējām, kuras sniedz mūsu valsts juridiskā pēctecība. Sabiedrība sekoja tiem, kuri skaļāk solīja, nevēloties iedziļināties solītāju patiesajos mērķos.
Tātad, lai iegūtu patiesu neatkarību, mums jākļūst brīviem pašiem. Patiesa brīvība nav brīvība no fiziskiem ierobežojumiem, kam, protams, ir nozīme, Patiesa brīvība ir mūsu gara un prāta brīvība, kas balstīta mūsu sirdsapziņā un vēlmē tuvoties patiesībai. Pagātnes pieredze rāda, ka iztrūkstot šai patiesajai brīvībai, sabiedrība agri vai vēlu zaudē arī savu fizisko, politisko brīvību.

Iemīlēsim patiesību, lai kurā pasaules malā katrs no mums šodien atrastos, jo tikai patiesības mīlestībā mēs iegūsim drosmi un spēsim saskatīt ceļu uz mūsu zemes patiesu brīvību. Mēs šodien Latvijai esam vajadzīgi. Mēs esam vajadzīgi, lai mūsu zemē atkal atdzimtu tas, kas gadu desmitos ir izpostīts, izlaupīts un izsaimniekots, lai mēs atkal varētu izjust lepnumu par savu valsti. Mēs to spējam. Mūsu pagātnē ir izcils drosmes un uzdrīkstēšanās piemērs. Mūsu senči spēja izcīnīt un uzcelt savu valsti. Lai tas kalpo mums par iedrošinājumu mūsu turpmākajā dzīvē. Tad mēs piedzīvosim savas zemes patiesu brīvību. Dievs svētī Latviju.
/ A. Brigmanis, "Vatikāna Radio" /

Fantastiski - citu vārdu man nav!!! Lai jums un mums visiem kopā izdodās!!!

Lāpu gājiens bija fantastisks.

Šajā Lāpu gājienā Latvijas himna tika dziedāta vismaz desmit reizes sparīgāk, pārliecinātāk un sirsnīgāk kā plaši reklamētajā himnas kopā dziedāšanā Krastmalā, par ko man bija dziļš kauns, kamēr pats dziedāju himnu, apkārt bļaustījās gan krievi, gan paši latvieši, smēķēja un visu ko citu, tikai ne atdeva godu valsts simbolam - Latvijas himnai. Tā ir attieksme - diemžēl. Lāpu gājiens fantastisks!

Valdošai kliķei tādi Latvijas valsts svētki ir izdevīgi, jo, iesaistot un izmantojot tautu, tā var parādīt, cik tā ir stipra un it kā laba pret tautu, krāšņi par aizņemtu naudu organizējot šādus pasākumus.

Valsts speciāli māna tautu, lai tā neatšķir valsts svētkus no tautas svētkiem. Valdošās kliķes un ES interese ir, lai tauta neatšķir šos svētkus.

Latvijas tautas un Latvijas valsts svētki nav viens un tas pats. Latviešu tautas svētki ir Jāņi un taml. ar tradīcijām saistīti pasākumi, kuru aktuālitāti un secību nosaka nerakstīti tradīciju likumi, toties valsts, kuru iespējams nozagt, likumi vienmēr, bez izņēmuma ir represīvi pret tautu un vērsti pret to, īpaši apstākļos, kad tautu ar valsts aparāta palīdzību iespējams apzagt un palikt nesodītiem.