Varoņus - ragaviņās (VIDEO)

Saprātīgi ļaudis sirmgalvjus - kad tie vairs nejaudā pelnīt - iesēdina ragutiņās un aizvelk uz mežu: šis ir uzvedības modelis no latviešu tautas pasakām. Tās ir vienas no manām skumjākajām bērnības atmiņām, to iztēlojoties es allaž bezspēkā raudāju. Šobrīd uzvirmojusi diskusija man to atsauc atmiņā:

Vai tauta ir atbildīga pret saviem iedvesmotājiem?

Šajās dienās daudz runā par Viju Artmani - vieni sapņaini piemin izcilās lomas, citi trauc meklēt skaistākās bildes, bet vēl kāds cieti nosaka - "kāda viņa pati bija, tādu sev algu nopelnīja" - viņu esot apbrīnojuši, bet sirsnības pietrūcis. Viņa bija izcila un karaliska, lai kuru lomu spēlēja. Jo sāpīgāk bija redzēt pēdējos gadus. Esmu redzējusi viņu pirms gadiem desmit stalti stāvam pārpildītā tramvajā. Cilvēki uz viņu blenza un sačukstējās, bet sēdvietu nepiedāvāja. Man bija kauns.

Ne visur viņai bija jājūtas kā Ledus karalienei. Retajās tikšanās reizēs festivālos Krievija viņu uzņēma kā īstu Karalieni.... Limuzīni, tikšanās ar tautu un greznas pieņemšanas. Pāri visam - tautas sajūsma, pielūgsmē un sirsnībā uzgavilējot Māksliniecei. Krievijā viņa simbolizēja ilgas pēc Eiropas kultūras un tauta Viju burtiski nēsāja uz rokām.

Klusās traģēdijas

Prezidenti, tie dabūja pa dzīvoklītim un normālai izdienas pensijai. Aktieri, literāti, mūziķi, sportisti nereti palikuši ārpus borta. Spēka gadus no sirds kalpojuši tautai, mūža novakarē palika pamesti vientulībā un nabadzībā.

Domājams, pamanījāt Latvijas basketbola komandas kailfoto kalendāru - ar to tika vākti ziedojumi sporta veterāniem. Ne luksusa lietām - vien zālēm un operācijām. Var jau pārmest, ka nav sarausuši vecumdienām un "sakārtojuši dzīvi" aktīvās dzīves laikā, bet vai tas būtu korekti. Bezgala sāpīga bija A.Liedskalniņas un E.Liepiņa aiziešana, šīs traģēdijas norisa visu acu priekšā. Bet cik reiz Latvijas vārda spodrinātāju šajos t.s. neatkarības gados aizgājuši klusi un nemanāmi, pamesti izmisumam?

Prezidenti tiek aprūpēti, jo arī pēc greznā amata termiņa beigām tie reprezentē mūsu valsti. Taču cilvēku apziņā augstākās raudzes kultūras un sporta darbinieki ir nozīmīgi daudz plašākam cilvēku lokam. Tie tāpat reprezentē mūsu valsti un tautu, un sāpīgi redzēt, kā tautas iedvesmotāji pēcāk tiek izmesti vēstures mēslainē. Vai "ragaviņu" tipa uzvedības modelis nav par dziļu iesakņojies zemapziņā?

Tauta ir diža tik, cik godā savas vērtības

Tas attiecas arī uz tiem, kas vēl dzīvi. Ceru, ka jaunā valsts ir sekmīgi pārcietusi pusaudža gadus un šādas kļūmes neatkārtos. Nav jau arī daudz iespēju kļūdīties - tagad valda citi likumi, un nākamā paaudze cenšas krāt rītdienai. Bet tie, kuru mūža ražīgākās dienas aiz muguras, palikuši ārpus vilciena. Bērni rūpējas par saviem vecākiem, cik viņiem viņu pašcieņas un brieduma. Pavirša attieksme no tautas un valsts pret saviem varoņiem nenodara lielāku postu tautas pašapziņai un pašcieņai, kā svešā mēlē gānīšanās par Latviju uz sētām.

Par lielu nožēlu, mūsu kļūdas izmanto mūsu nedraugi. Krievija plaši tiražējusi šo stāstu propogandas mērķiem: lai parādītu, cik slikti "Buržuāziskajā Latvijā" klājas Krievijai lojaliem cilvēkiem, - pat ja viņi ir pasaules klases zvaigznes. Tas, ka Mākslinieces ģimene šo Krievijas kursu atbalstījusi, lai paliek uz viņu sirdsapziņas. Latvijas tēlam Krievijā tas nodarījis vairāk posta, kā mēs varētu vēlēties.

Pati Vija izvēlējās palikt šeit - tā ir viņas attieksme pret Latviju

Vijai Artmanei esot piedāvāts pārcelties uz Krieviju, nodrošinot greznus apstākļus, tomēr viņa izvēlējās palikt dzimtenē. Viņa palika uzticīga savai tautai līdz galam.

Vijas Artmanes bēru dienā klajā nācis IZCILS VIDEO, kurā viņa pirms apaļiem trejiem gadiem paudusi Sebrim savu vēlēšanos: es gribu, lai manās kāzās spēlē Vīnes valšus un dejo. Ne miņas no agresīvas pompozitātes, prokrieviskas histērijas un negausības liekulības, kā netrūka ģimenītes veikumā un ko tik labprāt tiražēja Kremļa mediji.

Vija bīja un palika ĪSTA KARALIENE.