Varbūt liekam Šleseru par prezidentu?

Pēdējā laikā Šlesers mūs ir iepriecinājis ar vairākiem paziņojumiem. Pirmkārt, viņš šogad noteikti kļūs par Rīgas mēru un nekas viņu neapturēs. Otrkārt, būdams Rīgas mērs, viņš turpinās vadošos amatos likt savu šoferu dēlus, apkopēju māsīcas, dārznieku pusbrāļus un citus "savus cilvēkus".
Turklāt tie Šlesera draudi jaunajam satiksmes ministram Gerhardam par to, ja Gerhards metīs no vadošajiem amatiem ārā bijušos Šlesera preses sekretārus un citus "augsti kvalificētus profesionāļus", Šlesers, kļūdams par Rīgas mēru, izēdīšot no amatiem ārā visus Gerharda partijas biedrus - tas ir vienkārši prātam neaptverams cinisms, ko es negaidīju pat no Šlesera. Acīmredzot Šlesers savā attīstībā nav ticis tālāk par piecgadnieka loģikai smilšu kastē - ja tu izjauksi manu smilšu kūku, es izjaukšu tavējo.

Jebkurā citā valstī politiķis, kurš paziņotu, ka izmantos savu vadošo amatu, lai labos robos iefīrētu savus līdzskrējējus un atriebtos saviem politiskajiem konkurentiem, un, turklāt, šādu rīcību uzskata par pašsaprotamu, tajā pašā brīdī kļūtu pagātni. Bet ne pie mums.

Šlesers vispār ir uzskatāms par fenomenu - neviens cits politiķis Latvijā nav pieļāvis tik daudz un tik grandiozas kļūdas un tomēr stūrgalvīgi turpinājis turēties pie saviem krēsliem un iet uz priekšu. Ne velti pagājušajās Saeimas vēlēšanās Stendzenieks Šleseru reklamēja kā buldozeru un raķeti.

Tomēr manuprāt Šlesera fenomens vienkārši ir simptoms Latvijas sabiedrības politiskajai kultūrai, jo, vismaz teorētiski, valstsvīri augstos amatos nevar tikt bez sabiedrības atbalsta. Ne tikai teorētiski, bet arī praktiski - Jānis "Baķka" Straume no TB/LNNK bija iesaistīts tajā pašā Jūrmalgeitas skandālā, kur Šlesers, un vēlētāji par to viņu sodīja ar tik daudziem mīnusiņiem, ka Saeimā viņš netika ievēlēts. Bet Šlesers no šāda soda izspruka.

Acīmredzot, lielai daļai sabiedrības Šlesers patīk. Varbūt dažiem tās ir ilgas pēc "stingrās rokas", citi uzķeras uz "mācītāju partijas" āķa (LPP/LC ir tikpat kristīgi, cik ZZS - zaļi un Staļins - tautu draugs), vēl citiem patīk viņa ieradums "rūpēties par savējiem". Acīmredzot Šlesers mums ir tāpēc, ka neko labāku neesam pelnījuši un kamēr vēlētāji pieļaus, ka pie varas atrodas Šlesera tipa politiķi, ne uz ko labāku nav vērts cerēt.

Tādēļ tiem rīdziniekiem, kas tāpat kā es uzskata, ka nav īsti normāli, ja valsts pārvaldē vadošos amatos cilvēki tiek iecelti nevis pēc profesionālām spējām, bet "tuvības" ietekmīgiem cilvēkiem, šīsvasaras pašvaldību vēlēšanās iesaku nebalsot par Šleseru. Par ko balsot? Nezinu.