Vai valsts prezidentam ir jārunā valsts valodā?

Topošais valsts prezidents Valdis Zatlers runā Domburšovā.

IESTIEPTIES UN LIETOT

Un redziet, var jau tā iestiepties un lietot šos vārdus - ņēma, uzmeta, meli, ja, redziet, es pirmo reizi mūžā savā satiekos, ka, būdams tikai divas dienas dienas policij...politikā nosacīti, ja, tieku apvainots melos, vērtējums, ka es pasaku godīgi faktu, kuram nav nekāda tālāka turpinājuma.

MĀCĀS-MĀCĀS

Nē. Redziet, prezidentam tomēr ir jābūt, lai arī cik mani gribētu šodien personificēt ar ārstu, ja, un tā tālāk. Protams, kad ārstam ir ļoti liela bagāža izglītības, ir šis pats princips, ka viņš mācās - mācās, bet šajā prezidentam jādomā daudz daudz plašākās kategorijās.

DOPINGS UN PRODUKSS

Šodien es vienkārši, es ienācu šajā studijā un man bija dopings. Es varu visiem pastāstīt, kas dopings, es pirms ēšanas redzēju ārā pa televīziju, ka... kad lielā steigā tiek, kaut kāda cīņa, kaut kāda organizācija, es šo ciklu eju jau otro reizi savā mūžā. Rāda slimnieci, kura stāsta, kā viņai es esu teicis par septiņdesmit latiem, un man, īstenībā, ir labs garstāvoklis. Kāpēc, es paskaidrošu. Steigā gatavojot šo šižetu, neviens nebija pamanījis, bija prieciīgi, ka ir viens cilvēks, kas var kaut ko pateikt sliktu. Tā ir mana drauga mamma. Šeit ir šis paradokss. No kuras vispārībā es sava drauga mammu� vienmēr esmu sniedzis palīdzību. Diennakti, naktī, nekad! Pat nekādu atlīdzību. Šī ir tā produkss.


PATIENTI-PACIENTI

Redziet, tās pateicības ir, ē, ļoti, ļoti, ļoti dažādā formā. Kā es teicu, sākot no paldies, no
rokasspiediena, no skūpsta, viņas ir sirsnīgas. Un, redziet, tas, ēēē, es negribu apvainot nevienu no saviem patientiem-pacientiem, ja, bet tītariņa, olu, ja, krējuma burciņas deklarēšana, ir diezgan tāda nenoteikta lieta, ja, un tajā brīdī ka mēs ieraugām manu naudu, mani tas pārsteidz. Protams, visi ir saskaitījuši manu naudu, visi var izlasīt, bet visi skaita arī to naudu, ja, par ko es pats pat vēl nezinu. Tas ir interesants fakts, un arī šo... man šodien uzdeva...tā biju loikrakstā "Diena" uz interviju, vēl vienu tādu jautājumu: "Nu kā ta, jūs tač neskaitījāt?" - Es teicu - Nē. Neskaitīju. Un es, man tas ir pārkāpts princips vienmēr ir bijis, es nedrīkstu saistīt nevienu pateicību pret pacientu.

ŠORĪT BŪS TID

Šeit man ir jādomā, ka pirmais solis, ko es varētu darīt, ja, jeb kā nepolitisks kandidāts, jo fakts ir tāds, tajā brīdī, ka mani izvirzīja un kad es stāvēju pie šīm durvīm, man pie vienām, pie vieniem sāniem kā man teiksim bija jūs ir Kalvītis otrs Godmanis, un jūs noteikti esat viens no viņiem, ja, tas un neviens nezin, kas es esmu, politiķi, ja, politologi, ja, arī nevar uzminēt, kas es esmu, tad man ir daudz jāstāsta par to. Un es domāju, kad šorīt būs tid, ka došanās pie, ka, tiklīdz bija šis "jā", mans pirmais paziņojums bija, kad es došos pie opozīcijas partijām.

P.s. nebeidzams prieka avots, protams, arī šī intervija.