Vai valdība un Rīgas dome vēl balstīs nekrofīlijas izrādi?

Tā kā izrādes veidotāji neiesaka to skatīties bērniem līdz 14 gadiem, saprašanai, par ko ir runa, izlīdzēšos ar šo aktrises raksturojumu:

"Nebūs ne zārku, ne kapu. Mēs mēģinājām arī atiet no lugas teksta, kas patiešām ir ļoti smags. Ja mēs runātu visu tekstu, tad varbūt skatītāji tiešām skrietu ārā no zāles."

Tribīnes lasītājiem, kuriem atmiņā vēl ir nobraukto dzīvnieku bilžu personālizstāde, interesanta varētu būt arī šī informācija:

"Scenogrāfija ir rotaļīga, nevis nomācoša. K. Brekte, izmantojot nāves simboliku – morga flīzītes, mazītiņus zārciņus, svečturus, kas iederētos bendes pagrabā -, radījis vidi, kas nav jēla vai nomācoša. Gluži pretēji, tā ir nepiespiesta, pat nedaudz kičīga. Tā ir pietiekami akcentējoša, taču vienlaikus neuzbāzīga, atstājot vietu gan aktieriem, gan skatītāja fantāzijai." -- tā Edgars Gertners izrādes recenzijā.

Latvijas Republikas Krimināllikumā nekrofīlija parādās divreiz: 228.pantā par kapa un līķa apgānīšanu un 166.pantā, kurš paredz sankcijas par praktiski jebkādām darbībām ar attiecīga rakstura pornogrāfiskiem materiāliem.

Dailes teātris ir Kultūras ministrijas pakļautībā esoša valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Saskaņā ar šai LETA rakstā sniegto informāciju, 2006. gadā teātris no valsts budžeta saņēma Ls 448 700. Saskaņā ar šo Kultūras ministrijas informāciju, 2007. gadā dotācija teātrim pieauga par 29.1%, bet 2008. gadā vēl par 14.4% - tātad apmēram 662 686 latu.

Saskaņā ar Valsts kontroles ziņojumu, Rīgas Dome ir noslēgusi līgumu, kurā tā "apņemas atbalstīt teātra radošo darbību, paredzot tam daļēju finansējumu no pašvaldības budžeta līdzekļiem sākot no 2003.gada līdz 2010.gadam, katru gadu Ls 66 000".

"Cilvēki taču skatās filmas par kanibālismu, kas arī ir pilnīga novirze no normas. Ja šāds fenomens pastāv, tad kāpēc par to nerunāt teātrī? Teātrī nevar būt tabu. Jebkurai tēmai ir tiesības pastāvēt, ja tā eksistē dzīvē. Kāpēc iebāzt galvu smiltīs un to ignorēt?" -- tā izrādes režisors.

Neapšaubot tēmas tiesības pastāvēt principā (kamēr vien tā var sadzīvot ar likumu), valsts SIA, kura tiek balstīta ar ievērojamiem nodokļmaksātaju līdzekļiem, nav tā vieta, kur šādas tiesības būtu realizējamas.