Vai uzvarēs veselais saprāts
Anars Mamedhanovs
Azerbaidžānas Nacionālas padomes deputāts
(tulkots saīsināti)
Jo vairāk mēs sekojam līdzi ar Dienvidosetiju saistītajiem notikumiem, jo vairāk pārliecināmies par to, ka Kremļa propoganda neciena ne tikai starptautisko sabiedrību, bet arī savus pilsoņus.
Stāsts par nav par to, ka vakar (10.augustā – aut.piez.) Medvedjeva un Putina tikšanas atgādināja slikti iestudētu pašdarbības teātra lugu. Stāsts ir par Krievijas argumentiem.
Vai tad tas pats Putins pirms 8 gadiem nerunāja par konstitucionālas kārtības atjaunošanu Cečenijā? Vai tad Putins nebija tas, kurš uzsvēra nepieciešamību pēc Krievijas teritoriālās vienotības? Vai tad ne Putins biedēja ar seperātisma draudiem Krievijas Federācijā? Un jāteic, ka neskaitot dažus politiskus pašnāvniekus un nelabojamus Krievijas pretiniekus, viņam neviens neiebilda.
Vai nu cerot uz vispārēju amnēziju vai arī uz to ka vispārējais auditorijas muļķošanas process ir izdevies, oficiālās Krievijas amatpersonas izmanto argumentus, kādus toreiz cēla priekšā Movladi Udugov (Ičkerijas informācijas ministrs).
Osetīni nevar dzīvot ar gruzīniem (čečeni nevar dzīvot ar krieviem), cik mežonīgi ir apšaudīt Chinvali ar “ Grad” ieročiem (Samainiet Chinvali ar Grozniju). Šādi un tamlīdzīgi argumenti ir kā precīzs spoguļattēls tiem kurus mēs dzirdējām no Dudajeva un Mashadova valdībām.
Der atzīmēt, ka informācijas karā iesaistās visai negaidītas personības. Tīna Kandelaki stāsta aizkustinošu stāstu par SMS ko it kā esot atsūtījis Saakašvili acinot viņu naktī uz savu rezidenci, kur viņiem ir kā esot izcēlies politisks strīds. Tā vien gribas pajautāt – strīds izcēlās pirms vai pēc tam? Pilnīgi pieļauju, ka savu vārdu te varētu teikt arī Ksenija Sobčaka.
Kas tad notika patiesībā? Kā jau visiem zināms, Gruzija ne reizi vien piedāvājusi parasktīt miera līgumu, kurā būtu ievertas visai lielas Dienvidosetijas autonomijas tiesības. Tomēr Dienvidosetijas valdība (par viņiem nedaudz vēlāk) kategoriski noraidīja jebkurus priekšlikumus. Un Krievija apgalvoja, ka osetīni vienkārši nevēlas dzīvot Gruzijas sastāvā.
Bet palūkosimies, kas īsti ir osetīni.
Dienvidosetijas KGB priekšnieks Anatolijs Baranovs kādreiz vadīja Mordāvijas Federālo drošības dienestu, Dienvidosetijas iekšļietu ministrs Mihails Mindzajevs vadīja iekšlietu aparādu Ziemeļosetijā. Aizsardzības ministrs Vasīlijs Lunajevs bija Perma kara komisārs, bet drošības padomes sekretārs Anatolijs Barankevičs – bijušais komisāra vietas izpildītājs Stavropoles apgabalā. Cietiem vārdiem – tās visas ir Krievijas Federācijas amatpersonas, kas norīkotas būt par dienviosetīniem, kas nevēlas dzīvot Gruzijas valstī. Un grūti pat iedomāties kā šos krievijas nomenklatūras darboņus būtu iespējams pārliecnāt par pretējo. Nemas jau nerunājot par smukulīti Kokoitu, ar kuru var biedēt ne tikai bērnus bet arī jutīgus jauniešus.
Ir gluži skaidrs, ka pret Mihailu Saakašvilli var attiekties dažādi (kā es principā parasti arī rīkojos). Viņš ir ekstravagants avantūrists un bieži vien rada visai savdabīga cilvēka iespaidu. Taču ja atceramies ar kādu svinīgumu Kremlī tika uzņemts ne mazāk ekscentriskais Ugo Čavess, kļūst skaidrs, ka lietas būtība neslēpjas pašā Saakašvilli.
Eksperti, ar kuriem man ir izdevies aprunāties par situāciju Gruzijā, sniedz dažādus skaidrojumus, taču tas par viņi ir vienisprātis ir tas, ka Krievijas autoritāte šobrīd ir ļoti stipri iedragāta un Gruzija Krievijai ir zaudēta ja ne pavisam, tad uz ilgu laiku.
(...... )
Kad Krievijas eksperti postulē faktu, ka Dienvidosetijas iedzīvotājiem ir Krievijas pases, man girbētos palūkoties tam cilvēkam acīs, kurš patiešām tic šādam argumentam.
Antalijā šobrīd ir ļoti daudz cilvēku ar Krievijas pasēm un gadās, kad stipri sadzērušies, viņi nokļūst turcijas policijas iecirkņos. Vai tāpec krievu iznīcinātāji sāks apšaudīt Turcijas ostas?
Dienvidosetija, līdzīgi kā Abhāzija ir starptautiski atzīta Gruzijas teritorija, bet seperātiskie režīmi (lasi – marionetes) atrodas ārpus likuma un oficiāli pieņemt viņus rezidencēs, sniegt visa veida atbalstu, aicinot viņus turpināt seperātiskas darbības, ir absolūti pretlikumīgi.
Azerbaidžānas Nacionālas padomes deputāts
(tulkots saīsināti)
Jo vairāk mēs sekojam līdzi ar Dienvidosetiju saistītajiem notikumiem, jo vairāk pārliecināmies par to, ka Kremļa propoganda neciena ne tikai starptautisko sabiedrību, bet arī savus pilsoņus.
Stāsts par nav par to, ka vakar (10.augustā – aut.piez.) Medvedjeva un Putina tikšanas atgādināja slikti iestudētu pašdarbības teātra lugu. Stāsts ir par Krievijas argumentiem.
Vai tad tas pats Putins pirms 8 gadiem nerunāja par konstitucionālas kārtības atjaunošanu Cečenijā? Vai tad Putins nebija tas, kurš uzsvēra nepieciešamību pēc Krievijas teritoriālās vienotības? Vai tad ne Putins biedēja ar seperātisma draudiem Krievijas Federācijā? Un jāteic, ka neskaitot dažus politiskus pašnāvniekus un nelabojamus Krievijas pretiniekus, viņam neviens neiebilda.
Vai nu cerot uz vispārēju amnēziju vai arī uz to ka vispārējais auditorijas muļķošanas process ir izdevies, oficiālās Krievijas amatpersonas izmanto argumentus, kādus toreiz cēla priekšā Movladi Udugov (Ičkerijas informācijas ministrs).
Osetīni nevar dzīvot ar gruzīniem (čečeni nevar dzīvot ar krieviem), cik mežonīgi ir apšaudīt Chinvali ar “ Grad” ieročiem (Samainiet Chinvali ar Grozniju). Šādi un tamlīdzīgi argumenti ir kā precīzs spoguļattēls tiem kurus mēs dzirdējām no Dudajeva un Mashadova valdībām.
Der atzīmēt, ka informācijas karā iesaistās visai negaidītas personības. Tīna Kandelaki stāsta aizkustinošu stāstu par SMS ko it kā esot atsūtījis Saakašvili acinot viņu naktī uz savu rezidenci, kur viņiem ir kā esot izcēlies politisks strīds. Tā vien gribas pajautāt – strīds izcēlās pirms vai pēc tam? Pilnīgi pieļauju, ka savu vārdu te varētu teikt arī Ksenija Sobčaka.
Kas tad notika patiesībā? Kā jau visiem zināms, Gruzija ne reizi vien piedāvājusi parasktīt miera līgumu, kurā būtu ievertas visai lielas Dienvidosetijas autonomijas tiesības. Tomēr Dienvidosetijas valdība (par viņiem nedaudz vēlāk) kategoriski noraidīja jebkurus priekšlikumus. Un Krievija apgalvoja, ka osetīni vienkārši nevēlas dzīvot Gruzijas sastāvā.
Bet palūkosimies, kas īsti ir osetīni.
Dienvidosetijas KGB priekšnieks Anatolijs Baranovs kādreiz vadīja Mordāvijas Federālo drošības dienestu, Dienvidosetijas iekšļietu ministrs Mihails Mindzajevs vadīja iekšlietu aparādu Ziemeļosetijā. Aizsardzības ministrs Vasīlijs Lunajevs bija Perma kara komisārs, bet drošības padomes sekretārs Anatolijs Barankevičs – bijušais komisāra vietas izpildītājs Stavropoles apgabalā. Cietiem vārdiem – tās visas ir Krievijas Federācijas amatpersonas, kas norīkotas būt par dienviosetīniem, kas nevēlas dzīvot Gruzijas valstī. Un grūti pat iedomāties kā šos krievijas nomenklatūras darboņus būtu iespējams pārliecnāt par pretējo. Nemas jau nerunājot par smukulīti Kokoitu, ar kuru var biedēt ne tikai bērnus bet arī jutīgus jauniešus.
Ir gluži skaidrs, ka pret Mihailu Saakašvilli var attiekties dažādi (kā es principā parasti arī rīkojos). Viņš ir ekstravagants avantūrists un bieži vien rada visai savdabīga cilvēka iespaidu. Taču ja atceramies ar kādu svinīgumu Kremlī tika uzņemts ne mazāk ekscentriskais Ugo Čavess, kļūst skaidrs, ka lietas būtība neslēpjas pašā Saakašvilli.
Eksperti, ar kuriem man ir izdevies aprunāties par situāciju Gruzijā, sniedz dažādus skaidrojumus, taču tas par viņi ir vienisprātis ir tas, ka Krievijas autoritāte šobrīd ir ļoti stipri iedragāta un Gruzija Krievijai ir zaudēta ja ne pavisam, tad uz ilgu laiku.
(...... )
Kad Krievijas eksperti postulē faktu, ka Dienvidosetijas iedzīvotājiem ir Krievijas pases, man girbētos palūkoties tam cilvēkam acīs, kurš patiešām tic šādam argumentam.
Antalijā šobrīd ir ļoti daudz cilvēku ar Krievijas pasēm un gadās, kad stipri sadzērušies, viņi nokļūst turcijas policijas iecirkņos. Vai tāpec krievu iznīcinātāji sāks apšaudīt Turcijas ostas?
Dienvidosetija, līdzīgi kā Abhāzija ir starptautiski atzīta Gruzijas teritorija, bet seperātiskie režīmi (lasi – marionetes) atrodas ārpus likuma un oficiāli pieņemt viņus rezidencēs, sniegt visa veida atbalstu, aicinot viņus turpināt seperātiskas darbības, ir absolūti pretlikumīgi.
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
Paldies par rakstu! Tādi raksti palīdz veidot realitātei atbilstošu skatu uz
traģiskajiem notikumiem Dienvidosetijā un Gruzijā.
atbildēt



|

atbildēt