Vai tu vari pateikt, kas ir mīlestība?
Es uzskatu, ka mīlestība ir pastāvējusi visos laikos un pastāvēs mūžam, jo bez mīlestības cilvēks nevar paveikt neko. Pastāv dažādas mīlestības – starp vīrieti un sievieti, vecāku mīlestība pret bērniem, bērnu mīlestība pret vecākiem, bērnu starpā, draugu, dabas un daudzas citas...
Manuprāt, visskaistākā ir mīlestība starp vīrieti un sievieti. Sākumā tā var būt tikai laba draudzība, taču pēkšņi var attapties, ka tu bez šī cilvēka nevari iztikt nevienu dienu, ne stundu, ne minūti, ne sekundi. Citam tas ir tikai vienkārši skatiens un tu jau saproti, ka tā ir tava īstā mīlestība. Katram mīlestība atnāk savā laikā un vietā, cits varbūt pat to nezin, ka tā ir klāt un saprot tikai pēc vairākiem gadiem, citi kļūdās domājot, ka skaista mīļa draudzība ir jau mīlestība. Ir cilvēki, kuriem ir aprēķina laulības, bet vai tad tā ir īsta, patiesa mīlestība un vai tā darīs tevi laimīgu? Ne par kādu naudu nav nopērkam mīlestība un patiesas jūtas, labs cilvēks. Kad cilvēki iemīlas viņi lido. Iemīlējušos cilvēkus var redzēt pa gabalu, viņi smaida, acis mirdz un viņos ienāk laimes sajūta. Taču ir cilvēki, kuri mīl, taču nespēj izrādīt savas jūtas. Un ne vienmēr pusaudžu mīlētie dziedātāji, vai elki ir viņu lielā mīlestība, kā daži mēdz uzskatīt, tā vienkārši ir patikšana. Mīlestību patiesībā atklāt ir ļoti grūti un nošķirt to no vienkāršas patikšanas vai draudzības. Lai cilvēki būtu kopā uz mūžu viņiem ir jāpārbauda vienam otru pāris gadus, nevar uzreiz iepazīties un dzīvot kopā. Cilvēkam jānovērtē savas intereses, kas viņam patīk cilvēkos, kas nē, vai tas ir tas cilvēks ar ko tu gribētu būt kopā arī 70 gados?
Man liekas, ka vēl viena liela mīlestība ir vecākiem pret bērniem un otrādi. Tie ir mūsu dzīves svarīgākie cilvēki, no vecākiem mēs gūstam pirmo iespaidu par dzīvi, viņi mums ir paraugs. Mani vecāki manis un māsas, brāļa dēl būtu gatavi ziedot visu, ja tas būtu vajadzīgs. Man liekas, ka man bija ļoti saulaina bērnība un būs visa man dzīve. Man liekas, ka apprecoties man būs ļoti grūti aiziet no vecākiem. Mani vecāki un vecvecāki ir ļoti uzņēmīgi un jauki cilvēki, man patīk viņus apciemot un zinu, ka vienmēr varu uz viņiem paļauties un uzticēties. Mana labākā draudzene ir mana māsa un mamma, viņām es varu stāstīt visu un zināt, ka viņas to neizstāstīs kādam citam. Vēl es nesaprotu tās mātes, kas pamet savus bērnus. Es zinu, ka citās ģimenēs notiek “plēšanās” savā starpā, taču, es domāju, ka vecāki vienalga mīl savus bērnus un bērni vecākus, vienkārši viņi nemāk to izrādīt. Cilvēks ir laimīgs, ja apkārt viņam ir daudz mīlošu cilvēku un kāds ko mīlēt. Ja cilvēku starpā ir saticība un mīlestība, tad var izdzīvot jebkādos apstākļos un kopā var rast problēmām risinājumus.
Ļoti jauki man liekas, tas, ka cilvēki mīl dabu, dzīvniekus, kokus, zāli. Ja cilvēkam ir skumji un nav ar ko aprunāties, savas bēdas var izstāstīt mīļajam mājdzīvniekam. Ja esmu garīgi nogurusi, es dodos uz mežu. Mežā es pilnīgi jūtu kā mani piepilda enerģija, un visapkārt ir tāds skaistums! Manā mežā ir arī upīte, apsēžoties pie tās es stundām varu klausīties tās čalošanu, vēl kāda vardīte aizpeld garām un kautrīgi uzsmaida man. Daba ir jāmīl, jo no viņas mēs pārtiekam, redzam skaistumu, piemēram, tagad, kad lapas sārtojas dzeltenas un sarkanas, un tad virpuļojot stalti nokrīt lejā, zīles no ozoliem sitās pret zemi rībinot kā bungas.
Ir jāzina ko tu sagaidi no mīlestības un pašam jācenšas radīt tādu vidi, lai īstenotu to. Galvenais ir jātic pašam sev un saviem spēkiem. Ja cilvēks mīl sevi un visu kas viņam ir apkārt - viņš ir laimīgs. Bez mīlestības nevar iztikt neviens cilvēks. Lai kā cilvēks censtos paslēpties no mīlestības, tā viņu pārsteigs viss negaidītākajā brīdī un pārņems visu tavu prātu un domas vai tu gribi vai nē. Ja cilvēka mīlestība pret visu ir patiesa, viņš tādu pašu saņems atpakaļ un varbūt pat ar uzviju. Ja visu dara ar mīlestību, darbs iet pats no sevis. Cilvēkam vajag gaišas domas, tīru sirdi. Ja cilvēks vēl tikai domā par mīlestību un kā pasauli padarītu gaišāku un labāku, viņš ir ceļā uz pilnību. Ir jādomā par mīlestību, lai varētu to atrast. Cilvēkiem ir jāmīl lai dzīvotu.
Mīlestība caurvij visu pasauli...
Manuprāt, visskaistākā ir mīlestība starp vīrieti un sievieti. Sākumā tā var būt tikai laba draudzība, taču pēkšņi var attapties, ka tu bez šī cilvēka nevari iztikt nevienu dienu, ne stundu, ne minūti, ne sekundi. Citam tas ir tikai vienkārši skatiens un tu jau saproti, ka tā ir tava īstā mīlestība. Katram mīlestība atnāk savā laikā un vietā, cits varbūt pat to nezin, ka tā ir klāt un saprot tikai pēc vairākiem gadiem, citi kļūdās domājot, ka skaista mīļa draudzība ir jau mīlestība. Ir cilvēki, kuriem ir aprēķina laulības, bet vai tad tā ir īsta, patiesa mīlestība un vai tā darīs tevi laimīgu? Ne par kādu naudu nav nopērkam mīlestība un patiesas jūtas, labs cilvēks. Kad cilvēki iemīlas viņi lido. Iemīlējušos cilvēkus var redzēt pa gabalu, viņi smaida, acis mirdz un viņos ienāk laimes sajūta. Taču ir cilvēki, kuri mīl, taču nespēj izrādīt savas jūtas. Un ne vienmēr pusaudžu mīlētie dziedātāji, vai elki ir viņu lielā mīlestība, kā daži mēdz uzskatīt, tā vienkārši ir patikšana. Mīlestību patiesībā atklāt ir ļoti grūti un nošķirt to no vienkāršas patikšanas vai draudzības. Lai cilvēki būtu kopā uz mūžu viņiem ir jāpārbauda vienam otru pāris gadus, nevar uzreiz iepazīties un dzīvot kopā. Cilvēkam jānovērtē savas intereses, kas viņam patīk cilvēkos, kas nē, vai tas ir tas cilvēks ar ko tu gribētu būt kopā arī 70 gados?
Man liekas, ka vēl viena liela mīlestība ir vecākiem pret bērniem un otrādi. Tie ir mūsu dzīves svarīgākie cilvēki, no vecākiem mēs gūstam pirmo iespaidu par dzīvi, viņi mums ir paraugs. Mani vecāki manis un māsas, brāļa dēl būtu gatavi ziedot visu, ja tas būtu vajadzīgs. Man liekas, ka man bija ļoti saulaina bērnība un būs visa man dzīve. Man liekas, ka apprecoties man būs ļoti grūti aiziet no vecākiem. Mani vecāki un vecvecāki ir ļoti uzņēmīgi un jauki cilvēki, man patīk viņus apciemot un zinu, ka vienmēr varu uz viņiem paļauties un uzticēties. Mana labākā draudzene ir mana māsa un mamma, viņām es varu stāstīt visu un zināt, ka viņas to neizstāstīs kādam citam. Vēl es nesaprotu tās mātes, kas pamet savus bērnus. Es zinu, ka citās ģimenēs notiek “plēšanās” savā starpā, taču, es domāju, ka vecāki vienalga mīl savus bērnus un bērni vecākus, vienkārši viņi nemāk to izrādīt. Cilvēks ir laimīgs, ja apkārt viņam ir daudz mīlošu cilvēku un kāds ko mīlēt. Ja cilvēku starpā ir saticība un mīlestība, tad var izdzīvot jebkādos apstākļos un kopā var rast problēmām risinājumus.
Ļoti jauki man liekas, tas, ka cilvēki mīl dabu, dzīvniekus, kokus, zāli. Ja cilvēkam ir skumji un nav ar ko aprunāties, savas bēdas var izstāstīt mīļajam mājdzīvniekam. Ja esmu garīgi nogurusi, es dodos uz mežu. Mežā es pilnīgi jūtu kā mani piepilda enerģija, un visapkārt ir tāds skaistums! Manā mežā ir arī upīte, apsēžoties pie tās es stundām varu klausīties tās čalošanu, vēl kāda vardīte aizpeld garām un kautrīgi uzsmaida man. Daba ir jāmīl, jo no viņas mēs pārtiekam, redzam skaistumu, piemēram, tagad, kad lapas sārtojas dzeltenas un sarkanas, un tad virpuļojot stalti nokrīt lejā, zīles no ozoliem sitās pret zemi rībinot kā bungas.
Ir jāzina ko tu sagaidi no mīlestības un pašam jācenšas radīt tādu vidi, lai īstenotu to. Galvenais ir jātic pašam sev un saviem spēkiem. Ja cilvēks mīl sevi un visu kas viņam ir apkārt - viņš ir laimīgs. Bez mīlestības nevar iztikt neviens cilvēks. Lai kā cilvēks censtos paslēpties no mīlestības, tā viņu pārsteigs viss negaidītākajā brīdī un pārņems visu tavu prātu un domas vai tu gribi vai nē. Ja cilvēka mīlestība pret visu ir patiesa, viņš tādu pašu saņems atpakaļ un varbūt pat ar uzviju. Ja visu dara ar mīlestību, darbs iet pats no sevis. Cilvēkam vajag gaišas domas, tīru sirdi. Ja cilvēks vēl tikai domā par mīlestību un kā pasauli padarītu gaišāku un labāku, viņš ir ceļā uz pilnību. Ir jādomā par mīlestību, lai varētu to atrast. Cilvēkiem ir jāmīl lai dzīvotu.
Mīlestība caurvij visu pasauli...
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
diez vai tadus komentus te kads njems par pilnu. Ipashi no uzera, kas tikko
registreejies :D lol
atbildēt
Susurs
komentārs
tas tiesa, bet "nelaime ir nemileet pasham kadu", es domāju, ka
jebkurš cilvēks savā mūžā kaut reizi ir patiesi mīlējis, jo, ja cilvēks
nav mīlējis viņš nemaz nav cilvēks.
atbildēt
santux
(par kreativists komentāru)
Es uzskatu, ka pirmkārt cilvēkiem ir jāmīl vienam otru un tad varēs
mīlēt arī darbu un visu pārēju... Uz dzīvi jāskatās gaišās krāsās,
daudz neanalizējot jātraucas pretī jauniem piedzīvojumiem un galvenais
jāciena vienam otru...
atbildēt
zalktis
komentārs
ko jus te nematies, uzaiciniet labak kadu meiteni/ zenu uz kafeni un tad visas
lietas notiksies!
atbildēt
tipa tiekties uz tadu stavokli, kad tu ar visu esi pilniigaa mieraa, viss ir
labi, ka tu miili visu pasauli (ne tikai cilveekus, bet visu).
atbildēt
Susurs
(par kreativists komentāru)
tas ari ir galvenais merkjis - milestiiba pret visu un mieras majas! :) Uzskata,
ka uz to ir jatiecas...
atbildēt
kreativists
komentārs
Tavs viedoklis par mīlestību pret darbu, kura kādā brīdī aizēno visas
pārējās mīlestības izpausmes pret dzīvām būtnēm? Jautāju, jo esmu
redzējis kā tas notiek! Ko Jūs par to domājat?
atbildēt



|

atbildēt