Vai tas varētu notikt arī Latvijā?
~Dienvidslāvija~
SVF darbība izpostīja daudzas valstis, piemēram, Dienvidslāviju. Tā bija pirmā „austrumu bloka” valsts, kura sāka savu ekonomiku pārveidot pēc SVF „receptēm”.
~Ruanda~
Vēl graujošāka bija SVF darbība Ruandā. Šajā valstī bija ļoti attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, kas pilnībā apmierināja valsts iekšējo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem. Tomēr pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, laika apstākļu dēļ, bija divi neražas gadi. Valsts, ieķīlājot 1989. gada kafijas ražu, paņēma no SVF milzīgu aizņēmumu. Bet „gluži nejauši” tieši 1989. gadā kafijas cenas pasaules tirgū strauji kritās. SVF jaunu aizdevumu bija ar mieru piešķirt tikai tādā gadījumā, ja:
- valsts atteiksies sevi apgādāt ar pašu audzētiem pārtikas produktiem;
- atteiksies atbalstīt savas fermeru saimniecības (jo tas neatbilstot „tirgus ekonomikas” prasībām);
- devalvēs valsts nacionālo naudas vienību – Ruandas franku.
Tas izsauca strauju inflācijas kāpumu un iedzīvotāju reālo ienākumu krahu. Valstī, tikai pusgada laikā, iekšējos nemieros gāja bojā pusotra miljona cilvēku. Simtiem tūkstošu emigrēja uz ārzemēm. Visa sakrātā nacionālā bagātība tika iznīcināta, visi Ruandas naudas krājumi tika „pārsūknēti” uz rietumu bankām. Valsts ekonomika tika pilnīgi iznīcināta. Pēc SVF pieprasījuma valdība likvidēja pēdējās krājaizdevu sabiedrības (kā „sociālisma paliekas”). Tam sekoja masveidīgs fermeru saimniecību bankrotu vilnis. Masveidā tika izcirsti kafijas koki (tikai 1992. gadā vien – 300 tūkstoši kafijas koku). Zemi pārpirka SVF. Šodienas Ruanda – valsts, kurai nav nekādu perspektīvu. Tā eksistē un savu iespēju robežās strādā tikai tādēļ, lai varētu nomaksāt valsts ārējā parāda procentus.
~Somālija~
Ne mazāk iespaidīgas SVF „labdarības” sekas bija Somālijā, kurai bija radušās finansiālas grūtības pēc Somālijas-Etiopijas kara. SVF piešķīra aizdevumu tikai ar noteikumu, ka valsts ievēros „stingru ekonomisko” politiku:
- pa dempinga cenām iepirks labību no ASV;
- devalvēs nacionālo naudas vienību – Somālijas šiliņu.
Tas sagrāva valsts ekonomiku un tradicionālās saites starp lopkopjiem (nomadiem) un zemkopjiem. Strauji auga cenas. Pa dempinga cenām ievestā labība, padarīja savas labības audzēšanu nerentablu. Zemnieki momentā tika izputināti un nespēja iegādāties lopkopju produkciju. Lopkopjiem savi dzīvnieki bija jāizkauj, jo nepietika līdzekļu to uzturēšanai. Valsts ekonomika sabruka.
~Meksika~
Līdzīgi tika sagrauta arī Meksika, kura līdz pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem skaitījās viena no pašām attīstītākajām Latīņamerikas valstīm. Pie tam Meksika bija klasiska valsts kapitālisma valsts, bet viņa bija ļoti atkarīga no naftas importa. Tādēļ astoņdesmito gadu naftas cenu „nejaušais” un katastrofālais kritums deva valsts ekonomikai smagu triecienu. Meksika paņēma no SVF lielus aizdevumus priekš grandiozām programmām («jauna tehnoloģiska izrāviena veikšanai»), bet nevarēja šos kredītus atdot. Valsts tika pasludināta ar bankrotējušu un SVF pārņēma Meksikas ekonomiku savā kontrolē. Saskaņā ar valstij uzspiesto «Beikera plānu», tika pieprasīts:
- atcelt visus noteikumus, kas aizsargāja valsts iekšējo tirgu un pašmāju ražotājus;
- ieviest brīvu kapitāla kustību (kā rezultātā uz ASV „aizplūda” 45 miljardi dolāru);
- veikt totālu un visu aptverošu privatizāciju.
Var minēt daudzus analoģiskus piemērus par SVF „labdarību” un tās sekām, piemēram, Indonēzijā, Brazīlijā, Peru, Ekvadorā, u.c.
~Argentīna~
-Pēc SVF „receptēm” izveidotais Argentīnas „ekonomiskais brīnums”, faktiski paziņojot defoltu, sabruka. Bija masveidīgi bada cietēju nemieri, grautiņi un atkārtotas valdību maiņas. Bada cietēju nemieri un grautiņi bija jau „šoka terapijas” pirmajā etapā – 1989. gadā (pie tam – pirmo reizi visā neatkarīgās Argentīnas vēsturē). Pēc tam – 1996. gadā bada cietēju nemieri atkārtojās. Ekonomiskā krīze Argentīnā turpinās, valsts ārējais parāds sasniedzis 138 miljardus ASV dolāru, bezdarba līmenis 15-18%.
-Jaunums tikai tas, ka bankās tika iesaldēti iedzīvotāju noguldījumi, kā arī nolemts valsts ārējo parādu nomaksāt no pensiju fondiem un pensionāriem pensijas neizmaksāt.
-Tā Argentīna kļuva ar vēl vienu SVF upuri.
...........
To pārkopēju no neta.
http://www.bauskasdzive.lv/forum/posts.html?fid=36&tid=1436&pid=0
SVF darbība izpostīja daudzas valstis, piemēram, Dienvidslāviju. Tā bija pirmā „austrumu bloka” valsts, kura sāka savu ekonomiku pārveidot pēc SVF „receptēm”.
~Ruanda~
Vēl graujošāka bija SVF darbība Ruandā. Šajā valstī bija ļoti attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, kas pilnībā apmierināja valsts iekšējo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem. Tomēr pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, laika apstākļu dēļ, bija divi neražas gadi. Valsts, ieķīlājot 1989. gada kafijas ražu, paņēma no SVF milzīgu aizņēmumu. Bet „gluži nejauši” tieši 1989. gadā kafijas cenas pasaules tirgū strauji kritās. SVF jaunu aizdevumu bija ar mieru piešķirt tikai tādā gadījumā, ja:
- valsts atteiksies sevi apgādāt ar pašu audzētiem pārtikas produktiem;
- atteiksies atbalstīt savas fermeru saimniecības (jo tas neatbilstot „tirgus ekonomikas” prasībām);
- devalvēs valsts nacionālo naudas vienību – Ruandas franku.
Tas izsauca strauju inflācijas kāpumu un iedzīvotāju reālo ienākumu krahu. Valstī, tikai pusgada laikā, iekšējos nemieros gāja bojā pusotra miljona cilvēku. Simtiem tūkstošu emigrēja uz ārzemēm. Visa sakrātā nacionālā bagātība tika iznīcināta, visi Ruandas naudas krājumi tika „pārsūknēti” uz rietumu bankām. Valsts ekonomika tika pilnīgi iznīcināta. Pēc SVF pieprasījuma valdība likvidēja pēdējās krājaizdevu sabiedrības (kā „sociālisma paliekas”). Tam sekoja masveidīgs fermeru saimniecību bankrotu vilnis. Masveidā tika izcirsti kafijas koki (tikai 1992. gadā vien – 300 tūkstoši kafijas koku). Zemi pārpirka SVF. Šodienas Ruanda – valsts, kurai nav nekādu perspektīvu. Tā eksistē un savu iespēju robežās strādā tikai tādēļ, lai varētu nomaksāt valsts ārējā parāda procentus.
~Somālija~
Ne mazāk iespaidīgas SVF „labdarības” sekas bija Somālijā, kurai bija radušās finansiālas grūtības pēc Somālijas-Etiopijas kara. SVF piešķīra aizdevumu tikai ar noteikumu, ka valsts ievēros „stingru ekonomisko” politiku:
- pa dempinga cenām iepirks labību no ASV;
- devalvēs nacionālo naudas vienību – Somālijas šiliņu.
Tas sagrāva valsts ekonomiku un tradicionālās saites starp lopkopjiem (nomadiem) un zemkopjiem. Strauji auga cenas. Pa dempinga cenām ievestā labība, padarīja savas labības audzēšanu nerentablu. Zemnieki momentā tika izputināti un nespēja iegādāties lopkopju produkciju. Lopkopjiem savi dzīvnieki bija jāizkauj, jo nepietika līdzekļu to uzturēšanai. Valsts ekonomika sabruka.
~Meksika~
Līdzīgi tika sagrauta arī Meksika, kura līdz pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem skaitījās viena no pašām attīstītākajām Latīņamerikas valstīm. Pie tam Meksika bija klasiska valsts kapitālisma valsts, bet viņa bija ļoti atkarīga no naftas importa. Tādēļ astoņdesmito gadu naftas cenu „nejaušais” un katastrofālais kritums deva valsts ekonomikai smagu triecienu. Meksika paņēma no SVF lielus aizdevumus priekš grandiozām programmām («jauna tehnoloģiska izrāviena veikšanai»), bet nevarēja šos kredītus atdot. Valsts tika pasludināta ar bankrotējušu un SVF pārņēma Meksikas ekonomiku savā kontrolē. Saskaņā ar valstij uzspiesto «Beikera plānu», tika pieprasīts:
- atcelt visus noteikumus, kas aizsargāja valsts iekšējo tirgu un pašmāju ražotājus;
- ieviest brīvu kapitāla kustību (kā rezultātā uz ASV „aizplūda” 45 miljardi dolāru);
- veikt totālu un visu aptverošu privatizāciju.
Var minēt daudzus analoģiskus piemērus par SVF „labdarību” un tās sekām, piemēram, Indonēzijā, Brazīlijā, Peru, Ekvadorā, u.c.
~Argentīna~
-Pēc SVF „receptēm” izveidotais Argentīnas „ekonomiskais brīnums”, faktiski paziņojot defoltu, sabruka. Bija masveidīgi bada cietēju nemieri, grautiņi un atkārtotas valdību maiņas. Bada cietēju nemieri un grautiņi bija jau „šoka terapijas” pirmajā etapā – 1989. gadā (pie tam – pirmo reizi visā neatkarīgās Argentīnas vēsturē). Pēc tam – 1996. gadā bada cietēju nemieri atkārtojās. Ekonomiskā krīze Argentīnā turpinās, valsts ārējais parāds sasniedzis 138 miljardus ASV dolāru, bezdarba līmenis 15-18%.
-Jaunums tikai tas, ka bankās tika iesaldēti iedzīvotāju noguldījumi, kā arī nolemts valsts ārējo parādu nomaksāt no pensiju fondiem un pensionāriem pensijas neizmaksāt.
-Tā Argentīna kļuva ar vēl vienu SVF upuri.
...........
To pārkopēju no neta.
http://www.bauskasdzive.lv/forum/posts.html?fid=36&tid=1436&pid=0
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
~Krievija~
1998. gadā Krievija griezās pie SVF pēc palīdzības. SVF piekrita plīdzēt, bet pretī prasīja Krievijai veikt strukturālās izmaiņas. SVF veica pirmo aizdevuma daļas maksājumu, bet Krievija neveica neko no tā ko prasīja SVF. SVF Krievus uzmeta un Krievija dabūja augusta krīzi.
1998. gadā Krievija griezās pie SVF pēc palīdzības. SVF piekrita plīdzēt, bet pretī prasīja Krievijai veikt strukturālās izmaiņas. SVF veica pirmo aizdevuma daļas maksājumu, bet Krievija neveica neko no tā ko prasīja SVF. SVF Krievus uzmeta un Krievija dabūja augusta krīzi.
atbildēt
Anonīms
komentārs
~Meksika~
Līdzīgi tika sagrauta arī Meksika, kura līdz pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem skaitījās viena no pašām attīstītākajām Latīņamerikas valstīm. Pie tam Meksika bija klasiska valsts kapitālisma valsts, bet viņa bija ļoti atkarīga no naftas importa. Tādēļ astoņdesmito gadu naftas cenu „nejaušais” un katastrofālais kritums deva valsts ekonomikai smagu triecienu.
Ja mus naftas cenu kritums sagrautu, tas butu loti interesanti. Protams interesanti ir ari ka tas sagrava Meksiku, kura bija atkariga no ta importa!?
Līdzīgi tika sagrauta arī Meksika, kura līdz pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem skaitījās viena no pašām attīstītākajām Latīņamerikas valstīm. Pie tam Meksika bija klasiska valsts kapitālisma valsts, bet viņa bija ļoti atkarīga no naftas importa. Tādēļ astoņdesmito gadu naftas cenu „nejaušais” un katastrofālais kritums deva valsts ekonomikai smagu triecienu.
Ja mus naftas cenu kritums sagrautu, tas butu loti interesanti. Protams interesanti ir ari ka tas sagrava Meksiku, kura bija atkariga no ta importa!?
atbildēt
Anonīms
(par Anonīms komentāru)
Dienvidslāvijas gadījumā kariņam ar albāņu urlām nebija nekāda sakara.
Papētiet, kāda truba tika plānota cauri D-Slāvijai, kā arī cik šī valsts
militārajā ziņā bija palikusi spēcīga uz pārējās Eiropas fona. Kādam
tas bija ļoooti neizdevīgi. Absolūts vairākums karu mūsdienās, kā arī
pagātnē, ir tieši par resursiem vai kontroli pār tiem.
atbildēt
Anonīms
komentārs
Protams, protams, Ruandas, Dienvidslāvijas un Somālijas gadījumā pašu
vēlmei karot, karot un vēl pakarot nebija nekāda sakara ar izpostītajām
ekonomikām, tikai SVF pie visa vainīgs :]
atbildēt



|
Mekskāņi dabūja defaultu 1994 gadā, no kā tā arī neko neiemācījās, panāca velvienu defaultu 2006. gadā, no kura par laimi tos izvilka ASV, jo nevēlējās redzēt vel vairāk meksikāņu savā tēvzemē.
atbildēt