Vai studenti lasa grāmatas?
|
LU portāla pirmajā lapā www.lu.lv pastāvīgi ir iespēja atbildēt uz aptaujas jautājumiem gan par studijām, gan par sociāliem, politiskiem u.tml. tematiem. Šoreiz tas ir- vai Tu lasi grāmatas?
Pieņemot, ka atbildējuši uz šo jautājumu ir studenti (man grūti noticēt, ka katrs pamatskolnieks apmeklētu LU lapu un atbildētu uz tajā publicētajiem aptaujas jautājumiem), nākas secināt- lasa gan, pretēju viedokli izteikuši tikai pārdesmit studenti.
Taču manu uzmanību pievērsa sadaļa "citas atbildes". To gan nav daudz, bet tās atklāj interesantu parādību, ko biju novērojis jau iepriekš mutvārdos. Proti, studenti, kas agrāk lasījuši daudz, sāk lasīt mazāk datora (diezgan pašsaprotami, vai ne?) un... universitātes iespaidā!
Pastāstīju par šo aptauju kādai savai paziņai, kura arī studē LU, un viņa ar niku e[go]maniax pievienoja savu viedokli, kuru pēcāk skaidroja šādi:
"Lasīju savam priekam ļoti daudz pirms universitātes. Nu gan vairs ne- tie apjomi augstskolā ir tādi, ka citam nekam laika vienkārši neatliek, un vasarā starp sesiju un nākamo semestri vienkārši ir jau iestājies riebums pret grāmatām kā tādām. Jā, tā ir ar mani arī. Savā ziņā tur ir vainīgi tieši tie nenormālie literatūras saraksti, kas mums ir augstskolā. Pasniedzēji paši atzīst, ka tas viss nav reāli izlasāms, bet no prasībām neatkāpjas. Tā rezultātā mēs grāmatas nevis lasām, bet rijam- vienu pēc otras, maksimālos tempos. Te lieki runāt par kādu kvalitāti, lielu daļu no iepriekšējā semestrī lasītā es jau esmu aizmirsusi, turklāt iemantojusi riebumu pret lasīšanu- vasarā biju spējīga lasīt tikai kaut ko pavisam vieglu, izklaidējošu, lai gan agrāk labprāt un ar baudu lasīju vēsturisku faktu, filozofijas un zemtekstu pilnu literatūru. Ja nebūtu universitātes, es droši vien nebūtu izlasījusi tik daudz, bet man liekas, ka būtu no šiem darbiem guvusi vairāk."
Sarunā ar e[go]maniax secinām, ka viennozīmīgi ļoti daudzi universitātes dēļ izlasa nozīmīgus darbus, kuriem citādi nebūtu pat pieķērušies, taču šī spiediena dēļ tie, kas būtu izlasījuši tāpat, nereti no tiem gūst mazāk labuma. Vai tas ir vajadzīgs? e[go]maniax saka:
"Man nebūtu ne mazāko pretenziju, ja tikai apjoms nebūtu tik ļoti saspiests laikā. Kopš kura laika Dostojevska "Idiots" ir viena vakara romāniņš? Nevienu no klasiķu darbiem nevar augstskolas līmenī iepazīt, izlasot pa diagonāli. Kam tas ir izdevīgi?"
Pieņemot, ka atbildējuši uz šo jautājumu ir studenti (man grūti noticēt, ka katrs pamatskolnieks apmeklētu LU lapu un atbildētu uz tajā publicētajiem aptaujas jautājumiem), nākas secināt- lasa gan, pretēju viedokli izteikuši tikai pārdesmit studenti.
Taču manu uzmanību pievērsa sadaļa "citas atbildes". To gan nav daudz, bet tās atklāj interesantu parādību, ko biju novērojis jau iepriekš mutvārdos. Proti, studenti, kas agrāk lasījuši daudz, sāk lasīt mazāk datora (diezgan pašsaprotami, vai ne?) un... universitātes iespaidā!
Pastāstīju par šo aptauju kādai savai paziņai, kura arī studē LU, un viņa ar niku e[go]maniax pievienoja savu viedokli, kuru pēcāk skaidroja šādi:
"Lasīju savam priekam ļoti daudz pirms universitātes. Nu gan vairs ne- tie apjomi augstskolā ir tādi, ka citam nekam laika vienkārši neatliek, un vasarā starp sesiju un nākamo semestri vienkārši ir jau iestājies riebums pret grāmatām kā tādām. Jā, tā ir ar mani arī. Savā ziņā tur ir vainīgi tieši tie nenormālie literatūras saraksti, kas mums ir augstskolā. Pasniedzēji paši atzīst, ka tas viss nav reāli izlasāms, bet no prasībām neatkāpjas. Tā rezultātā mēs grāmatas nevis lasām, bet rijam- vienu pēc otras, maksimālos tempos. Te lieki runāt par kādu kvalitāti, lielu daļu no iepriekšējā semestrī lasītā es jau esmu aizmirsusi, turklāt iemantojusi riebumu pret lasīšanu- vasarā biju spējīga lasīt tikai kaut ko pavisam vieglu, izklaidējošu, lai gan agrāk labprāt un ar baudu lasīju vēsturisku faktu, filozofijas un zemtekstu pilnu literatūru. Ja nebūtu universitātes, es droši vien nebūtu izlasījusi tik daudz, bet man liekas, ka būtu no šiem darbiem guvusi vairāk."
Sarunā ar e[go]maniax secinām, ka viennozīmīgi ļoti daudzi universitātes dēļ izlasa nozīmīgus darbus, kuriem citādi nebūtu pat pieķērušies, taču šī spiediena dēļ tie, kas būtu izlasījuši tāpat, nereti no tiem gūst mazāk labuma. Vai tas ir vajadzīgs? e[go]maniax saka:
"Man nebūtu ne mazāko pretenziju, ja tikai apjoms nebūtu tik ļoti saspiests laikā. Kopš kura laika Dostojevska "Idiots" ir viena vakara romāniņš? Nevienu no klasiķu darbiem nevar augstskolas līmenī iepazīt, izlasot pa diagonāli. Kam tas ir izdevīgi?"
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
atbildēt