Ubagošanas metodes

Pilnīgi piekrītu - pirms kāda laika šinī pat rajonā staigāja tante pie 60 ar savu bēdu stāstu par ģimeni un lūdza naudu. Pajautāju - kam vajag, un viņa teica, ka pārtikai. Piedāvāju aiziet kopā un nopirkt, ko vajag - tante neatteicās un mēs gājām pirkt putraimu paciņu, krējumu un baltmaizi - tā teikt "caurspīdīgs process:)".
Šitie biļešu stāsti, cik sparotu, ir jau veci un klasiski - domāju, ka viņa apzināti nesiro autoostas vai stacijas tuvumā, lai ar viņu šitādus jokus "ejam un nopērkam" neizspēlētu:)

Ja pārlasa visus to agresīvās ubagošanas punktus, tad nākas secināt, ka tikai šeit tā skaitās "agresīva ubagošana". Indijā, iemēram, tas būs normāls dienas pavadīšanas veids :))

Es arī zinu vienu meiteni kura dzīvojas pa stacijas laukumu, Merķeļa un Kr.Barona ielām. Pati bieži satiku. Un vienu reizi mana mamma, kad viņai šī meitene prasīja naudu priekš autobusa biļetes, piedāvājās sagaidīt autobusu kopā (mana mamma kak raz bija nokavējusi vilcienu un viņai laikam nebija nekā labāka, ko darīt :). Pēc pusstundas meitenei vajadzēja uz Wc, protams, mana mamma tā arī palika gaidot..

Ir rumāņu filma "Filantropica", pie mums diemžēl legāli nav nonākusi. Tur ir par 90-iem gadiem Bukarestā, kas bija līdzīgi mūsu 90-iem, tikai vēl trakāk.
Tad lūk - filmā darbojas kāds rakstnieks, kas piepelnās, sacerot ubagiem tekstus, jo tā varot labāk saubagot.

p.s. Pa retam iedodu kapeikas vienai sievietei garīgai invalīdei, kas ubago pie dz/ceļa stacijas tuneļa. Un nevis tāpēc, ka viņa mani iežēlinātu, bet gan tāpēc, ka viņa tur sēž katru dienu. Lūk, tādu darba uzcītību es novērtēju.

Kaadeelj kaadam ir jaaieguust, ja viss ir nodroshinaams ar tehnologjijaam un resursiem, kas ri paaerpilneem?

Es arī satiku šo tantiņu pie Vērmaņdārza, iedevu 50 santīmus, šī bija tik neapmierināta, ka tik maz dabūjusi, ka aizdomājos, kāpēc vispār devu. Es arī pamanīju, ka viņa vairākus cilvēkus uzrunāja un faktiki katrs otrais viņai arī palīdzēja un šo naudiņu iedeva. Tad jau dienas laikā viņa droši vien nopelna vairāk, nekā vidējais Latvijas iedzīvotājs!!!

Šis jau bija lieki. :) Pārsvarā jau neubago tāpēc, ka kaut kā pietrūktu, bet tāpēc, ka nekā negrib darīt, lai kaut ko iegūtu.

Ubagoshana ir dalja jeb rezultaats sabiedriibai kuraa mees dziivojam - deficiita sabiedriibas - tu esi tik briivs cik tu vari atljauties nopirkt.

Mees esam radiijushi, tu esi radiijis sho paradoksu, ka cilveekiem ir jaaubago, kaut gan
- miljoniem tonnu paartikas tiek izgaaztas atkritumos,
- staav tukshas neapdziivotas maajas
- tiek razjota elektriiba sadedzinot ogles (malku...), bet sarazjotais siltuma paarpalikums tiek puusts atmosfeeraa - gigadzjauli:)
- Anglijaa Latvieshu zemnieki straadaa fermaas, kuraas tiek razjota produkcija, kas tiek tirgota Latvijaa par leetaaku cenu, nekaa, ja Latvieshu zemnieks razjotu to pashu Latvijaa. Ievestaa lauksaimnieciibas produkcija ir leetaaka nekaa uz Latvijaa sarazjotaa, liidz ar to tas piespiezj Latvijas zemniekus bankroteet un braukt prom no Latvijas.
.......

Ja gribi palīdzēt - nopērc taču to biļetīti. Parasti jau visi prasa kaut kam konkrētam, piemēram, maizei, biļetēm utt. Krāpnieki gan paliek dīvaini, kad viņiem piedāvā tieši to, kam viņi lūdz naudu. Un, kā likums, tie, kuriem vajag "biļeti līdz Skrundai", reto dara to autoostā.

Manai draudzenei bija foršs stāstiņš - nāca viņa no veikala ar iepirkumu maisiņiem, te - opā! - jauns čalītis lūdz viņai santīmus aliņam, ko salāpīties. Viņai kā reiz maisiņā pārītis aliņu. Viņa iedod vienu čalītim, un šis no laimes nezin vai smieties vai raudāt. :)

njā es ar uzķēros, tik veiksmīgi nospēlēja iedevu gan vairāk nekā vienu LS
Es pat aizgāju līdz bankomātam, jo makā bija melnās kapeikas, un tad kad piedāvāju ka varētu iedot dažus santīmus, viņa ateicās teica ka viņai tas nepalīdzēšot, jo visi viņu sutot trīs mājas tālāk, un tūliņ aiziešot pēdējais autobus uz Dobeli. Tas pats satāsts par slimnīcu. Un ka esot vienu dienu ātrāk izlaiduši arā. Un māte darbā, nevarot sazvanīt. Tiešām lieliski nospēlēts. mazliet neticību radīja vienīgi tā vate, kuru viņa pie sejas turēja, divaini ka tev vēl jātur vate, kad esi vairākas dienas slimnīcā sabijis, un vēl vairākas stundas uz ielas, bet tai brīdī nodomāju mazums.
Trakākais ka pieļauju, ka kādam šāda situācija ar reāli verētu atgadīties, bet viņaum jau vairs neviens nepalīdzēs, žēl:( Dzīvojās viņa pa Barona ielu.

Tas bija netālu no ARSa.

Tā sieviete vienreiz arī man mēģināja piesieties, bet es viņu ignorēju un gāju tālāk nemaz neieklausīdamies viņas stāstā, lai gan paskats bija tieši tāds, kādu Tu aprakstīji. Šī pati dāma, ja nemaldos, arī kādreiz mēģināja no manas mammas ubagot.

Ja drīkstu jautāt, kurā vietā viņa tika sastapta?

nu tas arī bija minūtes 15 no tuvākā iespējamā transporta uz Skrundu:)

njā, tavs laķiks tagad kādam čigānam azotē no kura viņa devu nopirka... katrā ziņā šitie, kas ubago naudu biļetēm ir nereāli populāri, pats rēcīgākais, ka viņi bieži nemaz autoostas rajonā neubago, kuri ir miljons cilvēki, bet vispār kaut kur ellē nomalē. ja man arī kāds uz ielas nāk klāt un prasa es vienkārši eju prom, jo šitie ar savām runām var tā iežēlināt, ka netikai laķiku iedosi...