Ubagošanas metodes

Iekāpu tramvajā kopā ar vienu gruzīna/chavas paskata vīrieti, kas laipni mani palaida iekāpt tramvajā pirmajam. Jamais nerunāja latviski un nāca pie visiem klāt rādot albumu, kur nokopētas 2 bērnu bildes un kaut kāds teksts par sirds operāciju.
Ļoti efektīvi-- jo ilgāk lasi, jo stulbāk pateikt nē.
Pie reizes savus lamināta sūdus izvilka kontrolieri. Braucu bez biletes principā, tapēc sataisijos ārā kāpt. Chavam uzmetu aci ka došu sīceni un abi izkāpām ārā. Kontrolieri mani pazina, noteica-- ka šitas jau bezcerīgs variants un atsējās.
Pieturā izbēru melno sīceni, un abi pārkāpām otrā tramvaja vagonā, kopīgi norēcāmies par kontolieriem un braucām tālāk.
Šajā vagonā jamam nepaveicās.

:)
šitiem varoņiem vispār vajadzētu izveidot kādu foto albumu internetā, līdzīgi kā pēc 13. janvāra:)

atgādina gadījumu, kad stāvot sabiedriskā transporta pieturā Tērbatās ielā pienāca tantuks un lūdza naudiņu. tā kā es parasti visu pērku ar karti, daudz skaidrās naudas makā nebija, tikai melnie santīmi, kas laika gaitā sakrājušies, kopā max 30-50 santīmiņi... teicu, ka nav, bet šī neatstājas, izkasīju maku tukšu, dodu šai saujiņu... kad šī ieraudzīja, ka dodu šai melnos santīmus (lai arī gandrīz pilnu sauju), sāka mani lamāt, lai savu sīknaudu paturot sev! njā... ja man būtu grūti, nebūtu ko ēst, es būtu priecīga arī par melnajiem santīmiem... izlutinājuši esam! :)

Yeah!! Vakar izlasīju šo rakstu un kā reiz šodien viņu satiku pie Reval viesnīcas Elizabetes ielā iepretim Vērmanītim! Meitenei jāmaina imidžs - tagad liela daļa pilsētas viņu atpazīst droši vien:) Tieši pateicoties šim rakstam atpazinu un neuzķēros.

Nuja, tad jau tajā pašā rajonā. Operē tepat centrā dāmiņa :)

Diezgan regulāri šo meiteni (ar plāksteri uz acs) redzu Dzirnavu/Barona ielas rajonā.
Vienreiz intereses pēc pagaidīju/paskatījos kur viņa iet, un redzēju ka ieiet alhokolisko dzērienu veikalā un pēc brīža iznāk, slēpdama pudeli.

Uz Skrundas meiteni uzravos pirms paris meneshiem, kad pie Barona centra atdevu vinjai visu skaidro naudu (bija gan mazak par latu tikai) un sajutos nelagi, ka varbut vajadzeja no bankomata iznemt, lai cilveks uz majam tiek.
Nu, laikam vajadzeja, jo arii aizvakar vinja vel lidz Skrundai nebija tikusi un uzrunaja mani arii Chaka ielaa.
Bet, ka jau pareizi saka, ne visi viena maisa bazhami. piemeram divas vecenites, kuras Barona iela pie Narvesena salvetes vai arii dazhreiz pildspalvas tirgo. Nu, nav tachu tik gruuti kadreiz arii to salveti "nopirkt" drusku daargaak. No cilveka, kuram dzive nav paveicies, bet kursh tapat vienkarshi nestav ar izsteiptu roku.

ŠĪ jaunā dāma 31.janvārī ar aizlīmēto aci man sūdzējās, ka netiek mājās uz Dobeli. Izrādās, ir gana daudz dzīves vietas!

Nja....a man gadijās tā - stāvu pie bankomāte, ņemu ārā naudu, pamanu, ka nāk klāt viena ubagotāja. Es pagriežos ar sānu pret viņu. Viņa man apiet apkārt un no otras puses nāk klāt. Es atkal pagriežos ar sānu pret viņu. Un tad viņa man skaļā balsī pa visu ielu nokliedzās - Atlikumu paturi, netīrais kropli!

Bariņš meiteņu sāka smieties tā, ka svārki gandrīz nokrita.
Es pagriezos un gāju prom.

Veikala iekšā tirdzniecības zālē veca sieviete lūdza naudu maizītei. Teicu viņai, ka man nav līdzi nauda, ka pie kases samaksāšu arī par viņu ar karti, lai paņem, ko grib ēšanai. Viņa baidījās daudz ņemt, pats viņai ieliku grozā zivis, olas, kādu tomātu, vēl šo to. Kad viņa to redzēja, tad nokautrējusies palūdza, vai drīkst arī eļļu nopirkt. Pie kases viņai bija asaras acīs, paprasīja, kā man vārds. Bija noprotams, ka reti (vai nekad) viņa saskārusies ar tādu devīgumu - kad cilvēki gatavi palīdzēt ar vairāk kā daži desmiti santīmi vai, maksimums, lats. Izskatījās patiešām nabadzīga, bet nekādas pazīmes nebija, ka būtu draugos ar alkoholu vai tml.
Ubagi tiešām ir dažādi, pats esmu citreiz iedevis latu sievietei uz ielas un nākamā dienā nožēlojis, kad redzēju, ka nekur uz Liepāju viņa nav aizbraukusi, bet ar to pašu stāstu turpat piesienās garāmgājējiem. Vajag būt vērīgam. Tomēr norobežoties egoismā arī nevajadzētu.

njaaa, es viņai iedevu piecīti.

Stacijas rajonā dažādās vietās, kur luksofori uz sadalošās joslas pie gājēju pārejas regulāri ubago jauna izskatīga tumsnēja sieviete, kas reizēm ir grūtniece, reizēm nav (tad viņa ubago trim jaunākiem brāļiem). Pie viņas šad tad pieskrien puišelis apm. 5-gadīgs ar McDonalda silto dzērienu.

Rudenī jauna sieviete regulāri diedelēja naudu ("Nu kaut 20 santīmus!") stacijas piepilsētas zāles tunelī - arī raudulīgā balsī, arī nepietiekot biļetei.

arī bērns saprot, ko nozīmē "karsts", tikai tad, kad kaut ko karstu aptausta:)

Pats uzķērās un tagad dod padomus!

Ja labā acs bija pilnībā aizlīmēta ar apaļu ādas krāsas leikoplāksteri, tad noteikti tā pati:)

Skrundas narkomaane iecieniijusi Barona ielu.

Straadaashana lielaako ties ir citu vietaa.

Autoram:
Es arī uzrāvos uz stāsta par Skrundu(jā, tieši par Skrundu :D), tā bija jauniete ar raudulīgu balsi, kura "netiek mājās pie maza bērna". Man tas gadījās uz Barona ielas, gaidot 6. tramvaju- pieturā Merķeļa iela. Noteikti tā pati damīte. :)

Aicinu visus cilvēkus ubagotājiem nedot ne santīma, un redzēsiet, ka drīz vien Rīga būs tīra no ubagotājiem. Lai katram pietiek ar to, kas viņam ir, ja gribi vairāk, tad arī jāstādā ir vairāk. Nebūsim muļķi, nestrādāsim citu vietā!