Swedbank krāpšanu lobē Latvija (papildināts)

Pašlaik simtiem Latvijas studējošo ir piešķirti studiju kredīti ar Latvijas valsts galvojumu, ar kredītlikmi 5% gadā, neatkarīgi no lata kursa svārstībām, kuru starpību sedz Latvijas valsts.

Kredītņēmēja un Galvotāja Galvenā un Galvotāja līgumu parakstīšanas leģimitāti apstiprina augstskolās studējošo saraksti, kas apstiprināti Swedbankā, kad augstskolā ir saņemts kredīta pieprasījuma apstiprinājuma saraksts par kredītņēmējiem, kuriem tiks piešķirti kredīti, augstskolām ar šiem sarakstiem iepazīstinot studējošos, lai tie var doties uz banku ar galvotāju parakstīt Galvotāja un Galveno līgumu.

Ja bankā šādi saraksti ir izvērtēti no 1. septembra un tagad apstiprināti, tas nozīmē, ka banka ir izvērtējusi kredīta piešķiršanas pamatojumu vai atteikumu, jo daudzi studējošie šajos Swedbankas sarakstos nav iekļauti.

Tomēr, ieejot Swedbank filiālē, jums laipni paskaidros, ka līgumi ir standarta un neparedz izmaiņas, ko varētu veikt, saskaņojot ar bankas kredītspeciālistu. Vai nu parakstāt, vai nē un rakstāt iesniegumu bankai par izmaiņām. Minētais pierāda, ka banka negrib uzņemties atbildību par minēto studējošo sarakstu apstiprināšanu, to leģitimitāti, arī piešķirot studiju kredītus, bet sev izdevīgā veidā saskaņā ar Galvotāja līguma punktu 3.3 kredītlīgumu vienpusēji lauž, nepaskaidrojot iemeslus, kredītņēmēja parādu vēršot pret galvotāja nekustamo vai kustamo mantu.

Parakstīt kredītlīgumus var no 11. līdz 27. novembrim.


Kā izpaužas krāpšana. Ja Latvijas valsts ir uzņēmusies saistības pret banku par lata kursa svārstībām, tad Latvijas valstij bija un ir jāaizsargā arī Kredītņēmējs ar Galvotāju pret bankas interesēm, kas ar kredītlīgumu var būt prettiesiskas.

Kā izpaužas kredītņēmēja un viņa galvotāja neaizsargātība pret banku.

Kā redzams no pievienotiem attēliem šim rakstam Galvojuma līgumā ir iestrādāts Galvenais līgums, kas Galvojuma līguma punktā 3.3 paredz : 3.3.Kreditors var atprasīt Parādu no Galvinieka pirms Galvenajā līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa iestāšanās visos Galvenajā līgumā noteiktajos gadījumos.

Kā redzams no teksta, tad tieši visos gadījumos, tai skaitā, kad Galvotājs un Kredītņēmējs pilda savas saistības.

Punkts 3.3 attiecas uz Kredītņēmēja un Galvotāja Galveno līgumu, jo abi tiek parakstīti vienlaicīgi.

No minētā izriet, ka Galvotājs uzņemas saistības segt kredītu arī gadījumā, ja Galvenā līguma saistības pārtrauc banka vienpusēji, nepaskaidrojot iemeslus un pieprasa pēkšņi atmaksāt visu kredīta summu ar procentiem. Pretējā gadījumā prasību vēršot caur tiesu pret Galvotāja īpašumu.


Pareizi būtu, ja līguma punktā 3.3 teksts tiktu papildināts ar piebildi – ja Galvotājs un Kredītņēmējs nepilda savas saistības. Šī piebilde neļautu bankai vienpusēji, nepaskaidrojot iemeslus, kas var būt, piemēram, labi, ar ķīlām neaplikti Galvotāja īpašumi, ko banka būtu iekārojusi, pēkšņi saraut savas saistības ar Kredītņēmēju un Galvotāju.

Saskaņā ar LR Civillikumu šādus līgumus sauc par paverdzinošiem, ko pieļauj LR Civillikums, bet veidu, kādā tiek uzspiests parakstīt kredītlīgumu Galvotājam un studiju kredīta ņēmējam, nesaskaņojot atsevišķi katru Galveno līgumu ar bankas kradītspeciālistu, par līguma uzspiešanu viltus ceļā.

Saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu - ja Latvijas valsts garantē studiju kredītu, tai jāgarantē arī kredītņēmēja tiesiskā aizsardzība, kas neizpaužas minēto kredītlīgumu parakstīšanas steidzamībā – divās nedēļas, bankai izdevīgā sistēmā, kas nedod iespēju Kredītņēmējam un Galvotājam ar bankas kredītspeciālistu apspriest un saskaņot Galvenā līguma, Galvojuma līguma nosacījumus, mainot punkta 3.3 nosacījumus, kas neļautu bankai vienpusēji lauzt kredītlīgumu, ja Kredītņēmējs un Galvotājs pilda savas saistības pret banku.