Staļingradas kauja
|
1942. gada 23. augustā sākās pasaules vēsturē lielākā kauja, kas ilga 199 dienas. Upuru skaits nav skaidri zināms, jo padomju vara bija aizliegusi veikt statistiku. Šī bija būtiskākā kauja Austrumu frontē, kuras izskaņā ielenkumā nonāca viss Vācijas Staļingradas grupējums (pāri par 300 tūkst. karavīru). Kopā cietušo bija pāri par 2 miljoniem.
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
1942.g.augustā pie Staļingradas satrakotie krievu ksenofobi apšāva vai
aizdzina uz gūstekņu nometnēm pāri par 300000 vāciski runājošo
iedzīvotāju. Kauns rasistiem!
atbildēt
Anonīms
komentārs
Heh, panjemti kadri no filma "Enemy at the gates." Vispar jau
vienkarsi kars ir vajprats...
atbildēt
Susurs
komentārs
tieši tā! vēl to arī vecaistēvs stāstīja, ka tad, kad kaujai iestājies
pārtraukums un zaldāti drusku iešmigojuši un kādu letiņu meldiņu
uzrāvuši, tad dzirdējuši, ka otrā pusē dzied to pašu. Abās pusēs
mūsējie bijuši nolikti, bet paši krievi un vācieši aiz viņiem tikai.
Praktiski kau kāds idiotisms :(
atbildēt
Anonīms
komentārs
Jā, nu man arī likās nepareizi, ka filmas beigās mūzika priecīgāka
palika. Varēja visu laiku būt skumja, jo neba jau nu kāda no pusēm tanī
karā bija baigi labā par kuru jājūt līdzi un savukārt paši zaldāti
vairums ne pie kā vainīgi nebija.
atbildēt
Susurs
komentārs
vēl pie šī atceros, ko vecais tēvs stāstīja. Padomieši esot sūtījuši
milzu masas, kuras vnk nav bijis iespējams apšaut. Automātiem stobri esot
locījušies no pārkaršanas un pretī veidojusies liela gara līķu siena.
Padomieši ar lielgabaliem šāvuši pa saviem līķiem, lai izsistu
"sienā" caurumus, pa kuriem sūtīt citus. Vecajam tēvam paveicās,
ka viņš izgāja karu bez neviena ievainojuma un pat izdzīvoja gūstekņu
nāves nometnē Vorkutā.
atbildēt
atbildēt