Skumjais feļetons par LR jaunajām pasēm

Sen jau aizmirsusies ‘trako mājas’ situācija, kāda bija Latvijā pirms 17 gadiem. Toreiz bija nolemts un arī tika realizēts projekts pēc labākajām „Padomju laiku” tradīcijām – viena gada laikā pārreģistrēt visus kooperatīvus par SIA vai A/S. Pie tam katra SIA īpašnieka parakstu bija jāapstiprina pie notāra. Toreiz Rīgā bija tikai seši notāru kantori un viens no tiem bija pārveidots par Uzņēmuma reģistru. Rezultātā Rīgā bija izveidotas vēl piecas ‘trako mājas’, jo cilvēki diennakti dežūrēja pie notāru kantoriem, lai apstiprinātu savus parakstus un paspētu dokumentus iesniegt Uzņēmumu reģistrā.

1991.gada epopeju ar uzņēmumu reģistrāciju un pārreģistrāciju vēl var saprast. Jauna valdība, jauni parlamentārieši, nav vēl pieredzes un saprašanas, kā reāli notiek normatīvo aktu īstenošana praksē. Bet šodien, manuprāt, šādas kļūdas nav pieļaujamas, un ja tādas gadās, ir jāatbild gan vainīgajām amatpersonām, gan „Saeimas kungiem”.

Runa ir par „nelaimīgajām” jaunajām Latvijas pasēm. Mūsu valsts šogad kļuva pilngadīga – 4.maijā nosvinējām 18 gadus, bet lēmumus godātie kungi pieņem kā astoņgadīgie.

Šo 18 gadu laikā, ja nekļūdos, Latvijas pilsoņu pases formāts un to izdošanas noteikumi tika mainīti 4 vai 5 reizes. Pa šo laiku tika izdotas pat pases, kurām nav derīguma termiņa – par ko brīnās visa pasaule, tika izdotas arī pases ar 49 un 50 gadu derīguma termiņu. Bija pases ar ielīmētiem un laminētiem foto... Un tagad atkal! Sakarā ar Šengenas līguma parakstīšanu, vēl derīgas pases ir jāmaina, bet pēc diviem mēnešiem tās mainīsim vēlreiz, jo plānots sākt izdot pases ar pirkstu nospiedumiem. Kāpēc tas netiek darīts uzreiz, to šobrīd nezina neviens. Elektroniskajā pases izdošanas anketā jau ir vieta pirkstu nospiedumam, elektroniskās planšetes, uz kuras jāparakstās, arī ir, kāpēc netiek veikta pirkstu nospiedumu ņemšana?

Šodien es nerunāšu par jauno pasu kvalitāti un cilvēku seju izskatu pasu bildēs. Tauta jau joko, ka noziedznieku foto plakātos „policija meklē” ir šedevri, salīdzinot ar Latvijas pilsoņu sejām jaunajās Latvijas pasēs. Fotografēšana jaunā parauga pasēm notiek pases nodaļās, kur digitālās fotokameras ir slikti noregulētas. Fotogrāfijās seja ir pārāk liela, ir redzami pat sīkākie sejas defekti, rezultātā melnbaltais foto izskatās briesmīgs (man, piemēram, tas ir pelēks). Kas ir tie, kuri šīs kameras regulēja, lai Latvijas pilsoņi izskatās pēc briesmoņiem, mēs laikam neuzzināsim. Ir cerība, ka pēc kāda laiciņa, tās tomēr tiks noregulētas labāk, un cilvēki pases fotogrāfijās sevi varēs atpazīt. Šodien runāšu par pašu pasu apmaiņas procesu, tā organizēšanu un plānošanu.

Šengenas līgums, kā mums pavēstīja valdība, bija parakstīts sen un stājās spēkā Ziemassvētku brīvdienās. Kā mēs tagad saprotam, tā bija „īsta dāvana”, jo šodien - pēc sešiem mēnešiem, vasaras laikā liela tautas daļa paliek ieslodzīta Latvijas teritorijā. Bez „pareizā” parauga pases šķērsot valsts robežu ir aizliegts. Mēs taču tagad „esam Šengenā”, un kā Eiropas pilntiesīgai valstij mūsu pilsoņiem pēc šī gada 1.jūlija ir jābūt pasei vai nu ar ieskanētu fotogrāfiju, vai jaunā parauga pasei – sarkanos vākos un ar melnbaltu fotogrāfiju.

Labi, mēs esam paklausīga tauta un gatavi izpildīt valsts prasības. Bet vai valsts ir sagatavojusies šai procedūrai? – Teikt, ka ierēdņi nav gatavojušies pases nomaiņas procesam, nav korekti. Rīgā, kur dzīvo gandrīz puse Latvijas tautas, ir izveidota vairākas jaunas pasu nodaļas. Vienlaikus ir slēgtas divas vai trīs vecās nodaļas. Gatavošanās rezultāti ir vizuāli redzami katrā pasu nodaļā – jauni datori, pilsoņu datorizēta uzskaite, fotografēšanas iekārta, rindas kārtības noteikšanas iekārta. Jaunās pases saņemšanai ir vajadzīga tikai vecā pase, un to mainīt var jebkurā pases nodaļā, bet...
Šis mistiskais vārds „BET”. Cik reizes mēs pūlamies, lai būtu labāk, un cik reiz iznāk kā vienmēr vai vēl sliktāk? Tā arī ar jaunā parauga pasu izdošanu.

Pirmkārt, jauno pasu izdošanas process aizkavējās. Jaunās pases sāka izdot tikai pavasarī, bet līgums stājās spēkā jau pagājušā gada 21.decembrī. Kaut gan Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) interneta vietnē tiek apgalvots – jaunās pases saņemšanai bija iespējams pieteikties jau no 2007.gada 20.novembra (?). Otrkārt, plānojot savu darbu PMLP speciālisti laikam ir paredzējuši visu, izņemot cilvēku skaitu, kuri ir spiesti vai arī vēlas nomainīt pases jau 2008.gadā. Līdzīga situācija, ja atceraties, bija 2000.gadā ar Komerclikuma ieviešanu. Toreiz viena kalendāra gada laikā bija plānots pārreģistrēt visas uzņēmējsabiedrības no uzņēmumu reģistra datu bāzes uz komercreģistra datu bāzi. Viss tika sarēķināts – cik papīru pakas un citas kancelejas preces vajadzīgas, datori un drukas iekārtas, telpas utt. Bet ne vienam neienāca prātā aprēķināt, cik minūtes vai pat stundas ir vajadzīgas, lai paveiktu vienas firmas pārreģistrācijas procedūru - tā saucamo darba izpildes hronometrāžu. Ja visas uzņēmuma reģistra datu bāzē ierakstītās firmas (apmēram 120 – 130 tūkst.) būtu jāpārraksta jaunajā datu bāzē, un, tā kā vienas firmas pārreģistrācijai kopā nepieciešama pusstunda, tad, veicot elementārus aprēķinus, redzams, ka tas ir par maz. Rezultātā komerclikuma ieviešanas termiņš tika pagarināts līdz četriem gadiem. Izskatās, ka ar jauno pasu apmaiņu atkārtosies tas pats.

Apskatīsim pašreizējo situāciju:
gandrīz visās PMLP nodaļās ir rindas. Gaidot kājās stāvam cilvēki pavada 2-3 stundas (ne visās nodaļās pat ir krēsli, lai cilvēki varētu apsēsties. Piemēram, jaunajā nodaļā Rīgā uz J.Alunāna ielas, cilvēki gaida savu rindu uz ielas, jo rindas kārtības gaidīšanas telpa tur vispār nav paredzēta),rindas ir ne tikai pie pases noformēšanas, bet arī pie izdošanas. Jau ir gadījumi, kad pase nav gatava uz to laiku, kad cilvēks ierodas tai pakaļ, bet pases izgatavošanas termiņš ir pagarināts līdz 20 darba dienām,pierakstīšanās pases saņemšanai, kas tiek piedāvāta pa tālruni, notiek jau uz augusta beigām,ieņēmumu plāns no pases nodevas saņemšanas 2008.gadā pēc četriem mēnešiem ir izpildīts par 117,8% no gada kopējās summas.
Visi šie fakti liecina – mēs, Latvija, jau kuro reizi neesam gatavi jaunu normatīvo aktu prasību savlaicīgai izpildīšanai. Un kurš, šobrīd ir vainīgs? Kurš atmaksās pilsoņu zaudējumus, jo viņiem vasarā nav iespējams doties atvaļinājuma pat uz Latvijas kaimiņzemēm – Lietuvu (Klaipēdu, Palangu), Igauniju, Somiju vai uz Zviedrijas akvaparkiem? Var būt arī var, bet informācija par iespējam braukt Šengenas zonas robežās ar „nederīgām” pasēm ir tik pretrunīga, ka, drošs paliek drošs, labāk neriskēt, bet mainīt!

Vai PMLP, Tieslietu, Ekonomikas un Finanšu ministriju ierēdņi nezina, cik daudziem cilvēkiem būs jānomaina pases, cik Latvijas pilsoņu vasarās dodas ceļojumos ārpus valsts? – Šāda informācija internetā ir jebkuram brīvi pieejama!

Uz 2008.gadu plānoto pasu apmaiņas daudzumu mēs varam viegli aprēķināt pēc Finanšu ministrijas pakļautībā esošās iestādes – Valsts kases – datiem. Valsts kases mājas lapā (www.kase.gov.lv) 2008.gadam plānotais valsts budžeta ienākums no pases nodevas samaksas ir tikai Ls 1 634 503. Ņemot vērā normālo valsts nodevas lielumu – Ls 15 (par pases izdošanu 20 darba dienu laikā), šī ienākumu summa parāda, ka 2008.gadā bija plānots izdot 108 967 pases (1 634 503 : 15). Tas ir daudz vai maz? – Atbilde ir PMLP mājas lapā (www.pmlp.gov.lv). Šajā lapā ir tāda neliela nodaļa „Statistika”, kur ir ievietotas dažādas diagrammas – tai skaitā arī dati par to, cik pilsoņu pases tika izsniegtas no 1992.g. līdz 2007.g.

Ņemot vērā to, ka līdz šim normālais pases izdošanas termiņš bija 10 gadi, tas nozīmē, ka pēc 2008.gada plāna pases obligāti būtu jānomaina 100 376 pilsoņiem, jo viņiem šajā gadā pasēm beidzas termiņš. Pēc jauno pasu izdošanas noteikumiem, par ceļošanai ārpus Latvijas nederīgām ir nosauktas visas pilsoņu pases, kuras izdotas līdz 2002.gada 1.jūlijam. Skaitām:
100 192 cilvēki (2000.gadā izdotās pases) + 101 222 cilvēki (2001.gadā izdotās pases)
+ ½ daļa no 137 543 cilvēkiem (2002.gadā līdz 1.jūlijam izdotās pases),
kopā ceļošanai nederīgās pases – 270 185.

Pieskaitām tos, kuriem šogad pasēm beidzas termiņš, sanāk 370 561 cilvēks. Bet pēc plāna – 2008.gadā plānots izdot 108 967 pases. Tātad veidojas mākslīgais deficīts - 261,6 tūkst. pasu.
Bet tas vēl nav viss! Reālais pasu deficīts ir vēl lielāks, jo dažiem cilvēkiem nav laika gaidīt 20 darba dienas. Viņi ir spiesti maksāt vairāk, paaugstināta apmēra nodevu Ls 25 vai pat Ls 35, lai saņemtu pasi 4 vai 2 darba dienu laikā. Tas palielina pasu deficītu. Pie jau aprēķinātā deficīta ir jāpieskaita bērnus, kuriem arī ir vajadzīgas pases, jaunos cilvēkus, kuriem obligāti šogad ir jāizņem pase, tos, kuriem pasē vairs nav vietas vīzu ielīmēšanai, tos, kuriem pase ir nozagta vai pazaudēta utt.

Aiz loga vasara, skolēnu brīvdienas, bet pases var saņemt tikai pēc 20 darba dienām!?.. Tātad, ja šodien, 9.jūnijā palaimēsies izstāvēt rindu, noformēt pasi un nepazaudēt darbu (jo darba laiks pases nodaļām ir „ļoti pareizs” – pirmdienās no 11.00 līdz 19.00, otrdien, trešdien un ceturtdien no 9.00 līdz 16.00 un piektdienās no 8.30 līdz 14.30), - jau 8.jūlijā pase būs uz rokas un vārēsim plānot atvaļinājumu...

Tātad - lietu risināšanai ir nepieciešams atbilstošs laiks, un tā noteikšanai bija vajadzīga tik vien kā nedaudz veselā saprāta.

Cik vēl mēs atļausim „kungiem” mūs ignorēt? Galu galā mēs viņu „barojam”!