Sastrēgumstunda

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/256245

Domburšovā Domburs bija „oligarhu seja”, tos un tiem pietuvinātos reklamējot, turpretim Sastrēgumstunda it kā iesaistīšot sabiedrību tās problēmu risināšanā, it kā sabiedrība bez šī raidījuma producētājiem un vadītājiem pati nezinātu un neprastu tikt galā ar valsts varas radītajām problēmām. Ja valsts vara sabiedriskajā TV gribēja veidot jaunu raidījumu, tas bija jāveido, lai varētu rast risinājumus iziet no problēmām tā, lai sabiedrība tiešām notic šim raidījumam un valsts varai, un to var izdarīt vienīgi, ja sāktu lietām pieiet konstruktīvi.

Un tas nozīmē tikai vienu, ka šim jaunajam raidījumam bija jārada iespēja izvērtēt Latvijas 20 gadu vēsturi objektīvi – kuras amatpersonas būtu šodien saucamas pie atbildības, valsti un sabiedrību novedot attīstības strupceļā, komunistu-fašistu varas mantiniekiem reizē ar oligarhiem un ārvalstu kapitālu izlaupot valsti, iedzenot parādos uz desmitiem nākošo gadu.

Šodien aktuāli, kas veicinātu sabiedrības uzticēšanos varai, būtu saukt pie kriminālatbildības Godmani un Slakteri, tiem parakstot līgumu par Parex pārņemšanu, ļaujot bijušajiem Parex īpašniekiem pārsūtīt uz Krieviju ap pusmiljarda latu, 200 000 000 LVL ieguldot Parex glābšanā no valsts budžeta. Minēto amatpersonu darbībās saskatāmas kriminālnozieguma pazīmes – līgums ar Parex tika izstrādāts ātri un slepeni, nekonsultējoties ar sabiedrību un Saeimu, radot būtiskus, neatgriezeniskus zaudējumus sabiedrībai un valstij. Šodien aktuāli – šie 200 000 000 LVL pietrūkst budžeta konsolidācijai.

Krievijai ir izdevīgi šķirt jēdzienus komunisti, fašisti, lai varētu sēt naidu Latvijā starp krieviem un latviešiem. Komunistu-fašistu režīma varas mantiniece ir pie varas esošās partijas, veco partiju atzari, turpinājumi, kuru vara ir arī komunistiskās ideoloģijas skolas mantiniece – raidījumu Sastrēgumstunda veido sabiedrības vadības speciālisti, izmantojot psiholoģijas zināšanas, kuras iegūtas kompartijas augstākajā partijas skolā, tās pārmantojot šo zināšanu skolniekiem, jaunajiem žurnālistiem un sabiedrības vadības speciālistiem, politologiem.

Sastrēgumstundas uzdevumi tiek nosaukti kā tādi, kur tiks risinātas problēmas un katrs varēs izteikties. Šādu darbību mērķi ir identificēt citādākdomājošas personas SAB, DP interesēs, kā arī lai vēlreiz pazemotu cietušos – sabiedrības locekļus pēc komunistu demagoģijas principa –„kāda tauta, tāda valdība”, lai tie, kas piedalās raidījumā, kas skatās šo raidījumu, ciestu un pārciestu vēlreiz, iedziļinoties sabiedrības problēmās, ko sabiedrība pati nav radījusi un nevar atrisināt. Vienīgā sabiedrības vaina ir, ka tā piedalījusies pašvaldību un Saeimas vēlēšanās.

Sastrēgumstunda, it kā vēloties atrisināt smagas sabiedrības problēmas, tās vēl vairāk vardarbīgi pastiprina, radot spriedzi sabiedrībā, jo, kā zināms, ar runām sociālas un nacionālas problēmas nerisina. Sastrēgumstunda ir galēji agresīvs raidījums, pielīdzināms anonīmam komentētājam, kas necenzēti lamājas par to, kas viņu sarūgtina. Sastrēgumstundas producētāji un veidotāji izvirzījuši sev mērķi ieņemt anonīmā komentētāja vietu, kas arī izdodas. Kā zināms, analizējot tieši anonīmos komentārus, visobjektīvāk nonākt pie patiesiem sabiedrības problēmu cēloņiem, kas valsts varai, tos noskaidrojot, būtu jānovērš, kas izsaka patieso vidējā sabiedrības locekļa sabiedrisko viedokli par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem un problēmām līdzīgi, kā tas notiek SKDS un citās anonīmās aptaujās, piemēram, TV operatoram un žurnālistam uz ielas apturot garāmgējēju un jautājumā pajautājot viņa viedokli, nevis uzvārdu un vārdu vispirms, kas būtu visai komiski.