Samta novakars Rīgas svētkos

Samtaina pēcpusdiena Rīgas Svētku sestdienā. Visi Mazās un Lielās ģildes gotiskie tornīši gatavi pacelt cepures Nika Gothama un viņa kolēģu priekšā. Mīkstajā zālājā krīt agrīna rudens vēstneši - iedzeltenas liepu lapas, valda liriski rēna noskaņa, dominē lielā saksofona balss, aicinot atstāt ierastības ostas, pacelties nebijušās sētās, apgūt nezināmas vides - un daudz, daudz tālāk, augstāk, dziļāk...Dīvainā kārtā neviens no mūziķiem un arī skatītājiem nepaceļas spārnos, neaiztraucas tālēs, nenozveļas transā, bet gan mierīgi, itkā nekas nebūtu noticis, izklīst Rīgas ielās, runādami parastās pliekanības, sameklē Pēterbaznīcu, lai klausītos japāņu bērnu kori, nesaprotot. kā uz to reaģēt un vai vispār reaģēt. Aizrit vasaras pēdējie mirkļi. Drīz jau drīz - Sigurros:) un tad jau arī rudens klāt..