Rīga vai Rīgaistan?
17 punkti
|
frips
| 07.10.08 01:43 |
8
komentāri
|
|
|
Rīga vai...Rīgaistana?
Mana raksta (Nav viegli būt latvietim Londonā) pirmajā daļā ieminējos, ka rakstīju diplomdarbu par ‘visslidenāko’ tēmu mūsdienu Lielbritānijā - starprasu attiecībām. Šajā raksta apskatīšu vienu no tās aspektiem - White flight. Tā ir plaša un pretrunīga tēma, par kuru Lielbritānijā (ļoti nedroši) sāka runāt pavisam nesen. Tai laika, kad es beidzu universitāti tā vēl bija ‘tabu’.
Tātad, kas tas ir – White flight?[1] Tā ir globāla problēma, par to daudz strīdas, un katrā valstī tai ir sava specifika, bet viena lieta ir skaidra – baltie pamet pilsētas, ‘laižas’ prom uz nomalēm un priekšpilsētām, jo negrib dzīvot starp ‘krāsainajiem’. Viņi dara to nevis tāpēc, ka šos cilvēkus neieredzētu (kā tas bieži vien tiek pasniegts), bet tāpēc, ka labāk jūtas sev ierastā kulturārā vide – starp savējiem!
Kā tas notiek? Tiklīdz kādā rajonā sāk apmesties ‘krāsainie’, tā baltie cenšas pārcelties uz citurieni. ‘Brīvās’ vietas nekavējoties aizņem kāds no jaunatnācēju kopienas. Tā īsa laikā tas kļūst par ‘viņu’ rajonu. Ir dzirdēts pat par gadījumiem, kad tikušas pielietotas kriminālas metodes, lai piespiestu baltos pārdot savus īpašumus ‘zem tirgus cenas’ Bieži vien šie cilvēki nespēdami nopirkt adekvātu dzīvojamo platību pilsētā pārceļas uz nomalēm, priekšpilsētām, vai ari citām valstīm, kur privātipašuma cenas un dzīves dārdzība ir zemāka. Pagājušajā gadā Lielbritāniju esot pametuši apmēram 1.8 miljonu britu.
No ‘krāsainajiem’ rajoniem ir viens solis līdz tā sauktajām etniskajām mini valstīm, kuras ignorējot valsts likumus dzīvo saskaņā ar savām cilts, reliģiskajām etc tradīcijām. Iebraucēji pamazām pārņem biznesa struktūras, iekļūst vietējās valdībās, kļūst noteicēji pilsētās un perspektīvā ari valstī!
Kādreiz tika uzskatīts, ka etniskā minoritāte integrēsies britu sabiedrībā. Nekas no tā nesanāca! Tad sāka runāt par multikulturāru sabiedrību, (izklausās smukāk nekā segregācija) Pēc nesenajām spridzināšanām Londona tika atmesta krietna daļa Britiem raksturīgās divkosības un sāka runāt par to, ka nepareiza imigrācijas politika novedusi valsti bezdibeņa malā -gandrīz vai civila kara priekšvakarā, un sprādzieni Londonas metro esot kas līdzīgs šī kara pirmajām zalvēm...
UK pašlaik esot tādā ‘ķezā’, ka pat opozīcijas partija neuzdrīkstoties par to stāstīt tautai un ko vispār varot prasīt no valdības situācijā, kad neviens pat īsti nezinot cik cilvēku ir valstī! Izklausās pēc anekdotes, vai ne?
Bet, kāpēc es jums to stāstu, kāds tad mums latviešiem ar to visu sakars – tās ir britu problēmas, lai viņi par to ari uztraucas! Tā gluži nav. Mūsu iestāšanās EU nozīmē brīvu darbaspēka kustību, tātad šeit drīz parādīsies viesstrādnieki no Āzijas un Āfrikas - Latvija agrāk vai vēlāk kļūs ‘krāsaina’. Rīga rītdien var kļūt tāda, kā Londona ir šodien!
Jāsaprot, ka ir būtiska atšķirība starp mums un, teiksim, aziātiem. Mēs esam individuālistu, bet viņi ir kolektīvistu kultūras pārstāvji.
Kāda tam nozīme šajā kontekstā? Ja kāds latvietis dodas uz Dublinu ‘audzēt šampinjonus’ un tur viņam viss ir ‘OK’, tad viņa (maz bērnu) ģimene tam bieži vien pievienojas. Ja Rīgā iemanīsies ‘aizķerties’ kāds aziāts tad ar laiku uz šejieni pārcelsies visa viņa kopiena (paplašināta ģimene) – visi brālēni un māsīcas, onkuļi un tantes ar visām savām piecu bērnu ģimenēm! Domājat, ka viņi šeit centīsies apgūt latviešu valodu un integrēties? Briti sakumā arī tā domāja!
Iedomājieties, Maskavas ‘Forštatē’ – krievi, Torņakalnā – ķinieši, Sarkandaugavā – nēģeri, Teikā – indusi, bet latvieši? Gan jau - kaut kur!
Mums vienmēr ir bijušas, un arī tagad ir, domstarpības ar mūsu austrumu kaimiņu – Krieviju. Kad mēs mēģinām ar viņiem noskaidrot strīdīgus jautājumus, vai nedarām to ko viņi grib, mūs nereti saukā par fašistiem. Ir jābūt gataviem, ka nākotnē (jaunatnācēji) mūs sāks saukāt arī par rasistiem!
Starp citu, par krieviem. Ja tā labi padomā mēs nemaz tik atšķirigi neesam, jo viņi, tāpat kā mēs, ir kristieši, bet kopēju valodu mums tā arī neizdodas atrast.! Starp jaunatnācējiem un mums būs nepārvarama kultūras barjera – mēs nekad nesapratīsim viņus un viņi nekad nesapratīs mūs – pat necentīsies to darīt!
Nobeigumā gribētu uzsvērt to, ka mana raksta uzdevums nebija analizēt šo problēmu, bet tikai pievērst plašākas latviešu sabiedrības uzmanību tās esamībai un...likt aizdomāties!
Briti, slēpdami rūgtumu aiz ironiska smaida, sauc savu galvaspilsētu par Londonistan, jo viņiem pašiem tur vietas drīz vairs nebūs. Mēs kopējiem spēkiem varētu mēģināt britu kļūdas neatkārtot tā, lai tiem letiņiem, kuri pašlaik zem galdiem četrrāpus staigā, Rīgu par Rīgaistanu saukt nenāktos un viņiem šeit piederētu vairāk zemes nekā būs putekļu uz viņu kurpēm...
Voldemārs Odišvili
[1] Balto cilvēku mukšana.
Mana raksta (Nav viegli būt latvietim Londonā) pirmajā daļā ieminējos, ka rakstīju diplomdarbu par ‘visslidenāko’ tēmu mūsdienu Lielbritānijā - starprasu attiecībām. Šajā raksta apskatīšu vienu no tās aspektiem - White flight. Tā ir plaša un pretrunīga tēma, par kuru Lielbritānijā (ļoti nedroši) sāka runāt pavisam nesen. Tai laika, kad es beidzu universitāti tā vēl bija ‘tabu’.
Tātad, kas tas ir – White flight?[1] Tā ir globāla problēma, par to daudz strīdas, un katrā valstī tai ir sava specifika, bet viena lieta ir skaidra – baltie pamet pilsētas, ‘laižas’ prom uz nomalēm un priekšpilsētām, jo negrib dzīvot starp ‘krāsainajiem’. Viņi dara to nevis tāpēc, ka šos cilvēkus neieredzētu (kā tas bieži vien tiek pasniegts), bet tāpēc, ka labāk jūtas sev ierastā kulturārā vide – starp savējiem!
Kā tas notiek? Tiklīdz kādā rajonā sāk apmesties ‘krāsainie’, tā baltie cenšas pārcelties uz citurieni. ‘Brīvās’ vietas nekavējoties aizņem kāds no jaunatnācēju kopienas. Tā īsa laikā tas kļūst par ‘viņu’ rajonu. Ir dzirdēts pat par gadījumiem, kad tikušas pielietotas kriminālas metodes, lai piespiestu baltos pārdot savus īpašumus ‘zem tirgus cenas’ Bieži vien šie cilvēki nespēdami nopirkt adekvātu dzīvojamo platību pilsētā pārceļas uz nomalēm, priekšpilsētām, vai ari citām valstīm, kur privātipašuma cenas un dzīves dārdzība ir zemāka. Pagājušajā gadā Lielbritāniju esot pametuši apmēram 1.8 miljonu britu.
No ‘krāsainajiem’ rajoniem ir viens solis līdz tā sauktajām etniskajām mini valstīm, kuras ignorējot valsts likumus dzīvo saskaņā ar savām cilts, reliģiskajām etc tradīcijām. Iebraucēji pamazām pārņem biznesa struktūras, iekļūst vietējās valdībās, kļūst noteicēji pilsētās un perspektīvā ari valstī!
Kādreiz tika uzskatīts, ka etniskā minoritāte integrēsies britu sabiedrībā. Nekas no tā nesanāca! Tad sāka runāt par multikulturāru sabiedrību, (izklausās smukāk nekā segregācija) Pēc nesenajām spridzināšanām Londona tika atmesta krietna daļa Britiem raksturīgās divkosības un sāka runāt par to, ka nepareiza imigrācijas politika novedusi valsti bezdibeņa malā -gandrīz vai civila kara priekšvakarā, un sprādzieni Londonas metro esot kas līdzīgs šī kara pirmajām zalvēm...
UK pašlaik esot tādā ‘ķezā’, ka pat opozīcijas partija neuzdrīkstoties par to stāstīt tautai un ko vispār varot prasīt no valdības situācijā, kad neviens pat īsti nezinot cik cilvēku ir valstī! Izklausās pēc anekdotes, vai ne?
Bet, kāpēc es jums to stāstu, kāds tad mums latviešiem ar to visu sakars – tās ir britu problēmas, lai viņi par to ari uztraucas! Tā gluži nav. Mūsu iestāšanās EU nozīmē brīvu darbaspēka kustību, tātad šeit drīz parādīsies viesstrādnieki no Āzijas un Āfrikas - Latvija agrāk vai vēlāk kļūs ‘krāsaina’. Rīga rītdien var kļūt tāda, kā Londona ir šodien!
Jāsaprot, ka ir būtiska atšķirība starp mums un, teiksim, aziātiem. Mēs esam individuālistu, bet viņi ir kolektīvistu kultūras pārstāvji.
Kāda tam nozīme šajā kontekstā? Ja kāds latvietis dodas uz Dublinu ‘audzēt šampinjonus’ un tur viņam viss ir ‘OK’, tad viņa (maz bērnu) ģimene tam bieži vien pievienojas. Ja Rīgā iemanīsies ‘aizķerties’ kāds aziāts tad ar laiku uz šejieni pārcelsies visa viņa kopiena (paplašināta ģimene) – visi brālēni un māsīcas, onkuļi un tantes ar visām savām piecu bērnu ģimenēm! Domājat, ka viņi šeit centīsies apgūt latviešu valodu un integrēties? Briti sakumā arī tā domāja!
Iedomājieties, Maskavas ‘Forštatē’ – krievi, Torņakalnā – ķinieši, Sarkandaugavā – nēģeri, Teikā – indusi, bet latvieši? Gan jau - kaut kur!
Mums vienmēr ir bijušas, un arī tagad ir, domstarpības ar mūsu austrumu kaimiņu – Krieviju. Kad mēs mēģinām ar viņiem noskaidrot strīdīgus jautājumus, vai nedarām to ko viņi grib, mūs nereti saukā par fašistiem. Ir jābūt gataviem, ka nākotnē (jaunatnācēji) mūs sāks saukāt arī par rasistiem!
Starp citu, par krieviem. Ja tā labi padomā mēs nemaz tik atšķirigi neesam, jo viņi, tāpat kā mēs, ir kristieši, bet kopēju valodu mums tā arī neizdodas atrast.! Starp jaunatnācējiem un mums būs nepārvarama kultūras barjera – mēs nekad nesapratīsim viņus un viņi nekad nesapratīs mūs – pat necentīsies to darīt!
Nobeigumā gribētu uzsvērt to, ka mana raksta uzdevums nebija analizēt šo problēmu, bet tikai pievērst plašākas latviešu sabiedrības uzmanību tās esamībai un...likt aizdomāties!
Briti, slēpdami rūgtumu aiz ironiska smaida, sauc savu galvaspilsētu par Londonistan, jo viņiem pašiem tur vietas drīz vairs nebūs. Mēs kopējiem spēkiem varētu mēģināt britu kļūdas neatkārtot tā, lai tiem letiņiem, kuri pašlaik zem galdiem četrrāpus staigā, Rīgu par Rīgaistanu saukt nenāktos un viņiem šeit piederētu vairāk zemes nekā būs putekļu uz viņu kurpēm...
Voldemārs Odišvili
[1] Balto cilvēku mukšana.
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
Pirmkart ja tu pabraukatu vairak apkart pa UK tad redzetu ka ir tadas pilsetas
un vietas kur "negjeris" ir tada pati eksotika ka pie mums.Londona ir
valsts valstī un tadas ir visas pilsetas lielaka vai mazāka mēra kas ir
reģiona,finanšu,biznesa centri.
Tāka pie mums vispār nav pasaules lieluma centru un darbietilpīgas ražošanas tad tas ir tāpat sapņot ka pasaules sasilšanas rezultāta mums būtu jāpievēršas banānu plantācijām.
Tāka pie mums vispār nav pasaules lieluma centru un darbietilpīgas ražošanas tad tas ir tāpat sapņot ka pasaules sasilšanas rezultāta mums būtu jāpievēršas banānu plantācijām.
atbildēt
synthesis
komentārs
Jā, problēma pastāv. Taču mums ir brīnišķīga iespēja mācīties no citu
kļūdām, un, kamēr vēl nav par vēlu, ieviest attiecīgas atrunas
likumdošanā. Mums kā suverēnai valstij, kaut arī esam iekš EU, ir tomēr
kautkādas pašnoteikšanās tiesības. To vajadzētu izmantot. Kā?
Nu, piemēram, ieviest striktas kvotas iebraucēju skaitam, balstoties uz profesijām, kur ir strādnieku deficīts, tādā veidā kontrolējot, lai iebrauc daudz maz izglītoti imigranti, speciālisti savā jomā.
Tāpat vajadzētu, līdzīgi kā to dara citas (attīstītas) valstis, iebraucējiem prasīt uzrādīt kaut kādas naudas summas esamību, līdzīgi kā tas ir vairākās valstīs (tie varētu būt kādi, kā minimums, 5000 EUR), kā arī uzrādīt nākamo dzīvesvietu.
Treškārt, valstij ir jāpatur tiesības nelojālus ieceļotājus (jā, arī nelojālus nepilsoņus pašreizējā situācijā) izraidīt. Par pamatu var rast, piemēram, likumpārkāpumus (protams). Valstij būtu lētāk ilgtermiņā apmaksāt šādu cilvēku izraidīšanu (kaut vai apmaksājot ceļa izdevumus) nekā ciest no kriminogēnās situācijas pasliktināšanās.
Nu lūk - šis ir viens kārtīgs Partijas Uzdevums esošajai un nākamajai valdībai!
Nu, piemēram, ieviest striktas kvotas iebraucēju skaitam, balstoties uz profesijām, kur ir strādnieku deficīts, tādā veidā kontrolējot, lai iebrauc daudz maz izglītoti imigranti, speciālisti savā jomā.
Tāpat vajadzētu, līdzīgi kā to dara citas (attīstītas) valstis, iebraucējiem prasīt uzrādīt kaut kādas naudas summas esamību, līdzīgi kā tas ir vairākās valstīs (tie varētu būt kādi, kā minimums, 5000 EUR), kā arī uzrādīt nākamo dzīvesvietu.
Treškārt, valstij ir jāpatur tiesības nelojālus ieceļotājus (jā, arī nelojālus nepilsoņus pašreizējā situācijā) izraidīt. Par pamatu var rast, piemēram, likumpārkāpumus (protams). Valstij būtu lētāk ilgtermiņā apmaksāt šādu cilvēku izraidīšanu (kaut vai apmaksājot ceļa izdevumus) nekā ciest no kriminogēnās situācijas pasliktināšanās.
Nu lūk - šis ir viens kārtīgs Partijas Uzdevums esošajai un nākamajai valdībai!
atbildēt
ABAB
komentārs
Iespējams man ir pāŗāk radikāls viedoklis, bet man šķiet tā - mums par
laimi puse iedzīvotāju ir krievu tatības, kas neļaus šādai invāzijai
notikt - es paļaujos uz krievu pašsaglabāšanās instinktiem, jo Latviešiem
tādu gandrīz nav - krievu tautības iedzīvotāji mūsu kultūru saglabās
mūsu vietā:)
atbildēt
Anonīms
komentārs
es gandrīz 2 gadus nodzīvoju peterborogh pilsētā, kur ir vien no
lielākajām "paki" kopienām Anglijā. Tur arī mērs ir no
pakistāniešiem. Pilnībā varu piekrist autoram rakstītam, tikai poļi nav
tik iztekti individuālisti kā latvieši. drīzumā varēs sagaidīt poļu
pilsētas anglijā.
atbildēt
klementine
komentārs
Lieliski raksti, Autor.
Globalizācija atnesusi daudzas problēmas, ko risināt. Robežu nojaukšanās starp valstīm, šķiet, dara šo pasauli trauslāku. Milzīgā ekonomiskā līdzatkarība, tautu migrācija, ražošanas atmiršana balto cilvēku pasaulē (Ķīnas faktors). Kad viduslaikos veidojās pilsētas, cilvēki bija kraha priekšvakarā - slimību un ugunsgrēku izplatība tos draudēja iznīcināt. Tomēr pēc vairākiem baisiem notikumiem risinājumu izdevās atrast: tika izgudrota kanalizācija, nodibināts ugunsdzēsības dienests, un baltā rase izdzīvoja. Nākamais apdraudošais faktors, ko izraisīja pilsētu augšana, bija kriminalitāte. Arī te risinājums atradās - cīņai pret to tika dibināta policija.
Nu esam jaunas problēmas priekšā, pret kuru mūsu līdzšinējā problēma NAŠA RIGA sarūk.
Vai balto cilvēku civilizācija ies bojā pieaugošajos etniskajos konfliktos, ko izraisa principiālās reliģiskās un kultūras atšķirības? Vai mēs noslīksim krāsaino ļaužu plūdos (skaitā ziņā VIŅU, bez šaubām, pietiek lai mūs noslīcinātu)?
Paļaujos, ka civilizācija tomēr atradīs kādus risinājumus arī šobrīd neatrisināmajām problēmām - rasu sajaukšanās, automo kopienu procesam un narkotiku straujajai izplatībai.
Globalizācija atnesusi daudzas problēmas, ko risināt. Robežu nojaukšanās starp valstīm, šķiet, dara šo pasauli trauslāku. Milzīgā ekonomiskā līdzatkarība, tautu migrācija, ražošanas atmiršana balto cilvēku pasaulē (Ķīnas faktors). Kad viduslaikos veidojās pilsētas, cilvēki bija kraha priekšvakarā - slimību un ugunsgrēku izplatība tos draudēja iznīcināt. Tomēr pēc vairākiem baisiem notikumiem risinājumu izdevās atrast: tika izgudrota kanalizācija, nodibināts ugunsdzēsības dienests, un baltā rase izdzīvoja. Nākamais apdraudošais faktors, ko izraisīja pilsētu augšana, bija kriminalitāte. Arī te risinājums atradās - cīņai pret to tika dibināta policija.
Nu esam jaunas problēmas priekšā, pret kuru mūsu līdzšinējā problēma NAŠA RIGA sarūk.
Vai balto cilvēku civilizācija ies bojā pieaugošajos etniskajos konfliktos, ko izraisa principiālās reliģiskās un kultūras atšķirības? Vai mēs noslīksim krāsaino ļaužu plūdos (skaitā ziņā VIŅU, bez šaubām, pietiek lai mūs noslīcinātu)?
Paļaujos, ka civilizācija tomēr atradīs kādus risinājumus arī šobrīd neatrisināmajām problēmām - rasu sajaukšanās, automo kopienu procesam un narkotiku straujajai izplatībai.
atbildēt
Anonīms
komentārs
man iisteniibaa nav iisti skaidra taa anglju iecietiiba pret iebrauceejiem-
dziivoju lielaa pilseetaa, kur tieshaam rajoni ir sadaliiti starp minoritaateem-
ir vairaaki aziaatu(pakistaanji, indusi, banglas) rajoni, kuros vakaros baltajam
cilveekam nevajag spert kaaju, ir anglju rajoni(Anglijas chigaani- ar visiem
zirgiem:D), kuros aziaatu taksisti nebrauc iekshaa un ir rajoni, no kuriem
aziaatus stumj aaraa jaunie iebrauceeji- polji, slovaaki, chehi, lietuvieshi,
latvieshi. pilseetas meers ir musulmanis un pilseetu vada musulmanji, kuri ar
sajuusmu uznjeema zinju, ka Anglija driizumaa adoptees dalju no Shariaata.
briest, briest un dazhreiz uzliesmo starpnacionaali konflikti, tikai tas nekur
neparaadaas, jo aziaati iipashi necenshas pieraadiit savu taisniibu, zinot, ka
tad saaks peetiit vinju saiknes ar Kunduzas provincee palikushajiem
radiem....aprobezhojas ar to, ka piemin rasismu un baltajiem nekas neatliek, kaa
atkaapties, jo rasisms te ir kaut kas tieshaam slikts un visi baidaas, ka vinjus
par taadiem vareetu uzskatiit.
atbildēt
Bet, par šī raksta tēmu - kāds latviešiem ar to sakars? Well, nu viena lieta ir tā, ka es, dzīvodams Rīgā, arī labprāt pārvāktos uz rajonu, kur ir latvieši, latvieši vairākumā vai vismaz kaut cik jūtami (varbūt Dublinā, Belfastā ir kāds tāds rajons?). Tā kā strādāju un strādāšu Rīgā, cik nu varu pareģot, tad nekas cits neatliekt, kā saviebtu ģīmi kāpt pāri mēsliem kāpņu telpā un, ejot pa ielu, pa ausu galam dzirdēt "talk of the town", kur katra teikuma emocionālā noskaņa tiek iezīmēta ar "ahujeķ", "jobannij ti vrot", "v žopu" utml.
atbildēt