Reklāmas kampaņa „Dieva, iespējams, nav(..)”

Lielbritānijā 6. janvārī sākusies kādas aktīvistes organizēta kampaņa „There's probably no God. Now stop worrying and enjoy your life” jeb vienkāršoti latviskojot „Dieva, iespējams, nav. Beidz vienreiz uztraukties un izbaudi savu dzīvi”. Uz tādu soli viņu pamudinājusi kādas mājas lapas reklāma, kurā vēstīts, ka cilvēki, kuri noraidīs Dievu, mūžīgi tiks pakļauti elles mokām. Naudu kampaņai (vairāk nekā 140 000 mārciņu) saziedoja cilvēki.


Izlasot TVnetā šo ziņu, mani pārņem skaudība par to, ka britiem, salīdzinot ar latviešu paranoīdo vairākumu (neuztvert šo personiski), ir veselīga dzīves uztvere, par humora izjūtu nemaz nerunājot.

Protams, ka arī angļu vidū ir atšķirīgi viedokļi par kampaņas mērķi, minot, ka tā ir diskutabla, vai, piemēram, runājot par naudas ziedojumiem šai organizācijai, kāds kristiešu pārstāvis izteicies, ka „tas salīdzināms ar maksāšanu talibam, lai tas nolasa lekciju par sieviešu tiesībām”, tomēr kampaņai ir dota zaļā gaisma un visai daudz atbalstītāju ne tikai no ateistu, bet arī no reliģisko pārstāvju puses, uzsverot, ka ir labi, ka viņi dzīvo valstī, kurā katrs brīvi var ticēt tam, kam vēlas.

LETA+TVnet jau apspēlējuši varbūtību Rīgas ielās ieraudzīt ko līdzīgu - „kā būtu, ja būtu”, tikai visu vainu par potenciālo izgāšanos uzvēluši Rīgas satiksmei un Rīgas domei, ka viņi neļautu šādu akciju izvērst. Manuprāt, pa seklu ir rakts. Atminoties kaut vai operas slavenā puisīša epopeju, ir skaidrs, ka mūsu valsts morāli uzrauga neveselu ļautiņu kopa. Tas pats būtu attiecināms arī uz lata devalvācijas peripetijām publiskajā telpā ar aizturētajiem. Piemēru netrūkst.

Manuprāt, prāta skaidrība un veselīgums atspoguļojas arī tādā lietā kā spējai pasmieties un paironizēt pašiem par sevi. Tādēļ ar nepacietību gaidu, kad kaut kas līdzīgs (ne obligāti par reliģijas tēmu) varētu parādīties Latvijas ielās. Būtu pat priecīgs tādā lietā piedalīties.