Plūdīs asinis
|
Episks stāsts par alkatību, ticību, ģimeni un tiekšanos pēc "amerikāņu sapņa" sasniegšanas. Nogājis garu un grūtu ceļu no nabadzīga naftas ieguvēja, kurš vienatnē audzina dēlu, līdz varaskāra un kompromisu nezinoša naftas magnāta, Deniela rīcībā nonāk informācija par kādu pamestu štata nostūri, kurā atrodamas bagātīgas naftas rezerves. Kopā ar dēlu viņš dodas laimes meklējumos uz putekļainu mazpilsētu, kurā dzīvība ir sastopama ja nu vienīgi harizmātiskā sludinātaja Īlaja baznīcā. Deniels ar dēlu uziet naftas krājumus, taču kad viņiem uzspīd laime, viss mainās un tādas cilvēciskas vērtības, kā mīlestība, ticība un ģimenes attiecības nespēj konkurēt ar korupciju, viltību un naftas straumes plūdiem.
Lomās: Daniel Day-Lewis, Paul Dano, Kevin J. O'Connor, Dillon Freasier.
Režisors: Paul Thomas Anderson
Filma ir ieguvusi 8 "Oskara" balvas nominācijas - Labākais režisors, Labākā filma, Labākais operators, Labākais aktieris, Labākais adaptētais scenārijs u.c.
forumcinemas reklāmas materiāli
Vārds episks patiešām šo filmu raksturo vislabāk. Stāsts ir ar grandiozitāti, tomēr ļoti uzmanīgi attēlo varoņa psiholoģiju un izjūtas. Filmas centrā ir viens vienīgs varonis, kas sitās cauri no mēsliem līdz piepilda savu sapni.
Par šādām filmām no kino vērtēšanas viedokļa nav iespējams pateikt - slikta. Patiesi tā ir lieliska prasme no režisora puses uzņemt kaut ko tik grandiozu, tomēr arī dziļu un ar jēgu. Šis nebija Gredzenu pavēlnieka (Lord of the Rings) nožēlojamais variants, kad tiek ilustrēti grandiozi kaujas skati ar sarunām, kas domātas tik lai satur kopā masu/ datorskatu kaujas ainas. Plūdīs asinis bija arī labs dramaturģiskais materiāls, kas cilāja ne pārāk novalkātas un filmētas problēmas - biznesa un baznīcas sadursmes. Šī filma, lai gan vizuāli grandioza ir ar dziļu jēgu.
Filmas galvenais un neapšaubāmais trumpis ir galvenās lomas tēlotājs - Daniels Dējs Luiss (Daniel Day-Lewis), kas pats ir unikāla kino personība, jo, lai gan viņam ar saviem panākumiem (4 OSCAR nominācijas un divas balvas) nebūtu grūti dabūt lomas, viņš savā karjerā ir filmējies knapi pāri 10 filmās. Turklāt filmējies ar lieliem starplaikiem. Acīmredzot tas dod sava veida plusu darba rezultātam. Viņš spēj burtiski iedzīvoties savos tēlos, un tā tas ir noticis arī šoreiz. Viņš ir neatpazīstams uz ekrāna, un ir lielisks. Šāds aktiertēlojums komentārus neprasa un sacensties ar ko tādu ir ārkārtīgi grūti. No šī gada redzētajiem darbiem salīdzināt ar Deju Luisu es varētu tikai Keisiju Afleku (Casey Affleck) no Džesija Džeimsa slepkavība no gļēvuļa Roberta Forda rokas (The Assassination of Jesse James by the Coward Robert Ford), Džeiku Gillenhālu (Jake Gyllenhaal) par pedantisko lomu filmā Zodiaks (Zodiac) un Džeimsu Makavoju (James McAvoy) no Piedošana (Atonoment).
Patiesībā šāda veida filmas kā Plūdīs Asinis vairs neuzņem. Šī filma ir vairāk raksturīga Holivudas zelta laikmetam, nevis mūsdienu ātrajiem ritmiem. Filma ir brīžiem pārāk lēna un ar apbrīnu iedziļinās literārajā materiālā par naftu un tās iegūšanu. Īpaši raksturīgs tas ir filmas sākuma daļai. Tomēr ir tik daudz dažādi sīkumi un režisora talanta nianses, kas ir novērtējuma vērti. Īpaši spēcīgs elements bija filmas mūzika, nevienu brīdi tā nebija vāja. Tā labi papildināja emocionālo bildi, it sevišķi jau filmas pašā sākumā. Ja man jautātu, kas šajā filmā patika vislabāk, tad tas noteikti būtu muzikālais noformējums. Lieliski piemērots, talantīgs un spēcīgs.
Tomēr viss galvenokārt risinās ap galveno varoni un beigas pienāk ļoti pēkšņi pretstatā lēnajam ritējumam visas filmas garumā. Talantīgs, tomēr bez grāmatas priekšzināšanām (kādas nebija arī man), brīžiem mīklains sižeta ritējums. Un jāatzīst, ka laikam šī nebija no tām filmām, kas spētu mani (par citiem nevaru spriest) uzrunāt personīgi. Kā to ir spējušas iespējams kinematogrāfiski ne tik pedantiski darbi. Un iespējams pārlieku lielais pedantisms ar kādu ir veidota filma, to ir padarījusi par kaut ko bez personīgi ģeniālu.
Grandiozs un episks stāsts, kas varbūt ar daudzajiem miljoniem filmas budžetā ir zaudējis personības momentu. Lielisks darbs no dažādiem aspektiem, bet kopumā skatoties pietrūka kaut kas neizskaidrojams. Iespējams, šoreiz tā bija tikai mana subjektīvā personīgā gaume, bet filma bija grūti sagremojama...
Vērtējums: 4/5
Lomās: Daniel Day-Lewis, Paul Dano, Kevin J. O'Connor, Dillon Freasier.
Režisors: Paul Thomas Anderson
Filma ir ieguvusi 8 "Oskara" balvas nominācijas - Labākais režisors, Labākā filma, Labākais operators, Labākais aktieris, Labākais adaptētais scenārijs u.c.
forumcinemas reklāmas materiāli
Vārds episks patiešām šo filmu raksturo vislabāk. Stāsts ir ar grandiozitāti, tomēr ļoti uzmanīgi attēlo varoņa psiholoģiju un izjūtas. Filmas centrā ir viens vienīgs varonis, kas sitās cauri no mēsliem līdz piepilda savu sapni.
Par šādām filmām no kino vērtēšanas viedokļa nav iespējams pateikt - slikta. Patiesi tā ir lieliska prasme no režisora puses uzņemt kaut ko tik grandiozu, tomēr arī dziļu un ar jēgu. Šis nebija Gredzenu pavēlnieka (Lord of the Rings) nožēlojamais variants, kad tiek ilustrēti grandiozi kaujas skati ar sarunām, kas domātas tik lai satur kopā masu/ datorskatu kaujas ainas. Plūdīs asinis bija arī labs dramaturģiskais materiāls, kas cilāja ne pārāk novalkātas un filmētas problēmas - biznesa un baznīcas sadursmes. Šī filma, lai gan vizuāli grandioza ir ar dziļu jēgu.
Filmas galvenais un neapšaubāmais trumpis ir galvenās lomas tēlotājs - Daniels Dējs Luiss (Daniel Day-Lewis), kas pats ir unikāla kino personība, jo, lai gan viņam ar saviem panākumiem (4 OSCAR nominācijas un divas balvas) nebūtu grūti dabūt lomas, viņš savā karjerā ir filmējies knapi pāri 10 filmās. Turklāt filmējies ar lieliem starplaikiem. Acīmredzot tas dod sava veida plusu darba rezultātam. Viņš spēj burtiski iedzīvoties savos tēlos, un tā tas ir noticis arī šoreiz. Viņš ir neatpazīstams uz ekrāna, un ir lielisks. Šāds aktiertēlojums komentārus neprasa un sacensties ar ko tādu ir ārkārtīgi grūti. No šī gada redzētajiem darbiem salīdzināt ar Deju Luisu es varētu tikai Keisiju Afleku (Casey Affleck) no Džesija Džeimsa slepkavība no gļēvuļa Roberta Forda rokas (The Assassination of Jesse James by the Coward Robert Ford), Džeiku Gillenhālu (Jake Gyllenhaal) par pedantisko lomu filmā Zodiaks (Zodiac) un Džeimsu Makavoju (James McAvoy) no Piedošana (Atonoment).
Patiesībā šāda veida filmas kā Plūdīs Asinis vairs neuzņem. Šī filma ir vairāk raksturīga Holivudas zelta laikmetam, nevis mūsdienu ātrajiem ritmiem. Filma ir brīžiem pārāk lēna un ar apbrīnu iedziļinās literārajā materiālā par naftu un tās iegūšanu. Īpaši raksturīgs tas ir filmas sākuma daļai. Tomēr ir tik daudz dažādi sīkumi un režisora talanta nianses, kas ir novērtējuma vērti. Īpaši spēcīgs elements bija filmas mūzika, nevienu brīdi tā nebija vāja. Tā labi papildināja emocionālo bildi, it sevišķi jau filmas pašā sākumā. Ja man jautātu, kas šajā filmā patika vislabāk, tad tas noteikti būtu muzikālais noformējums. Lieliski piemērots, talantīgs un spēcīgs.
Tomēr viss galvenokārt risinās ap galveno varoni un beigas pienāk ļoti pēkšņi pretstatā lēnajam ritējumam visas filmas garumā. Talantīgs, tomēr bez grāmatas priekšzināšanām (kādas nebija arī man), brīžiem mīklains sižeta ritējums. Un jāatzīst, ka laikam šī nebija no tām filmām, kas spētu mani (par citiem nevaru spriest) uzrunāt personīgi. Kā to ir spējušas iespējams kinematogrāfiski ne tik pedantiski darbi. Un iespējams pārlieku lielais pedantisms ar kādu ir veidota filma, to ir padarījusi par kaut ko bez personīgi ģeniālu.
Grandiozs un episks stāsts, kas varbūt ar daudzajiem miljoniem filmas budžetā ir zaudējis personības momentu. Lielisks darbs no dažādiem aspektiem, bet kopumā skatoties pietrūka kaut kas neizskaidrojams. Iespējams, šoreiz tā bija tikai mana subjektīvā personīgā gaume, bet filma bija grūti sagremojama...
Vērtējums: 4/5
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
atbildēt