Pirms 70 gadiem poļi mūs apskauda
|
Bija tādi laiki kādreiz, kad latviešiem nevajadzēja ekonomisku apsvērumu doties emigrācijā. Pat otrādi - piemēram, poļi, kas mūsdienās skaitās viena no lielākajām viesstrādnieku grupām britu salās, savulaik par lielisku peļņas zemi atzina mūsu pašu Latviju.
Kā ziņo vēstures avoti uz II Pasaules kara sākumu Latvijā esot atradušies 26 000 poļu laukstrādnieku. Salīdzinājumam - varas iestādes lēš, ka šobrīd Īrijā strādājošo letiņu skaits ir ap 45 - 50 000.
Šodien, kā piektdienas dienā, atļāvos nedaudz palasīt vecas avīzes un lūk ko atradu 1938. gada 4. februāra laikrakstā "Valmierietis":
"Latvijā katrs zemnieks ir kungs. Katrā lauku sētā jūs atradīsiet laikrakstu un grāmatas, ļoti bieži arī radio un tālruni. Par latviešu zemnieku dzīves apstākļiem var tikai priecāties un arī mācīties no tiem." Tā raksta par Latviju lielais Varšavas laikraksts "Gazeta Polska", tēlodams poļu laukstrādnieku darba apstākļus šai zemē. Uz Latviju tie atbraucot nabadzīgi ģērbušies, bieži vien driskās, bet viņi atgriežoties mājās pavisam citā izskatā, labās drēbēs, labi paēduši un daudz ko mācījušies. Darbs Latvijā gan neesot nekāds vieglais, bet toties reti labi esot dzīves apstākļi latviešu lauksaimnieka pajumtē."
Tas laikam ir tas, ko viedais anglis Simons Anholts sauc par 'nation branding'. :)
Kā ziņo vēstures avoti uz II Pasaules kara sākumu Latvijā esot atradušies 26 000 poļu laukstrādnieku. Salīdzinājumam - varas iestādes lēš, ka šobrīd Īrijā strādājošo letiņu skaits ir ap 45 - 50 000.
Šodien, kā piektdienas dienā, atļāvos nedaudz palasīt vecas avīzes un lūk ko atradu 1938. gada 4. februāra laikrakstā "Valmierietis":
"Latvijā katrs zemnieks ir kungs. Katrā lauku sētā jūs atradīsiet laikrakstu un grāmatas, ļoti bieži arī radio un tālruni. Par latviešu zemnieku dzīves apstākļiem var tikai priecāties un arī mācīties no tiem." Tā raksta par Latviju lielais Varšavas laikraksts "Gazeta Polska", tēlodams poļu laukstrādnieku darba apstākļus šai zemē. Uz Latviju tie atbraucot nabadzīgi ģērbušies, bieži vien driskās, bet viņi atgriežoties mājās pavisam citā izskatā, labās drēbēs, labi paēduši un daudz ko mācījušies. Darbs Latvijā gan neesot nekāds vieglais, bet toties reti labi esot dzīves apstākļi latviešu lauksaimnieka pajumtē."
Tas laikam ir tas, ko viedais anglis Simons Anholts sauc par 'nation branding'. :)
Izvilkums no 1938. gada 4. februāra "Valmierieša".
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
Anonīms
komentārs
mietpilsonis
komentārs
ir ir pie mums polji. man anglijaa polji briiniijass, ka es atbraucu uz tejieni
un teica "kaa, mees jau pie jums braucam straadaat " kad es pateicu,
ka stroika mani nesaista un gribu valodu ieburiit liidz ljoti labam liimenim,
vinji tikai nobriiniijaas un teica, ka Latvijaa polji straadaa par 1000
meeneesii. viela paardomaam, jo ja polji te ienaaks, tad buus psc, jo vinji ir
60 miljoni shajaa pasaulee un visi grib nopelniit un 400 ls meenesii irliela
nauda prieksh lielas daljas no vinjiem.
atbildēt
ancuks
komentārs
Nesaku jau, ka mēs no šiem tagad baigi atpaliktu. Bet strādāt pie mums šie
nebrauc - tātad, tik advancēti arī neesam. :)
Jā, toreiz mums pat ar Poliju bija robeža - kaimiņvalsts, tā teikt. :)
Jā, toreiz mums pat ar Poliju bija robeža - kaimiņvalsts, tā teikt. :)
atbildēt
atbildēt