Pirms 16 gadiem pazudušais bērns atradies?

Pirmdienas (17.03) LNT ziņās tika stāstīts par iespējami „atradušos” pirms 16 gadiem pazudušo bērnu. Šobrīd jau visi lielākie Latvijas mediji seko līdzi šim notikumam. Apkopošu šobrīd zināmos faktus:

1992. gada decembrī jaunā māmiņa Daugavpilī, iepērkoties atstāj savu nesen dzimušo, 1.5 mēnešus veco dēlu, veikala „Ezerzeme” (tagad „Mego”) priekštelpā. Taču, pēc veikala apmeklējuma, neatrod vairs ne dēlu, ne ratus. Pēc kāda laika rati tiek atrasti, taču – tukši. Policija veica pazudušā mazuļa meklēšanu, taču nesekmīgi. Ar to tad viss arī beidzās.

2008. gada martā Daugavpils bāriņtiesas uzmanības lokā nokļūst 16. gadus vecs pusaudzis – bāriņtiesai jālemj par tā aizbildni, jo puiša māte ir arestēta par laupīšanu un tai piespriests cietumsods. Procesa laikā atklājas, ka jaunietim nav ne tikai dzimšanas apliecības, bet arī personas koda, kā arī viņš nav reģistrēts Latvijas iedzīvotāju reģistrā. Taujājot mātei pēc paskaidrojumiem, atklājas, ka zēnu kā zīdaini viņai 1992. gada decembrī uz mājām atnesis vīrs un bez liekiem paskaidrojumiem vienkārši paziņojis, ka tas tagad būs viņu dēls un viņai šis zēns jāaudzina. TVNET ziņo, ka vīrs esot stāstījis, ka bērns atvests no Dagestānas.

Savukārt LETA ziņo, ka arī Izglītības satura un eksaminācijas centra amatpersonas ziņojušas Daugavpils bērnu aizsardzības iestādēm par šo jaunieti, jo ticis konstatēts, ka vienam no pieteiktajiem centralizēto eksāmenu kārtotājiem trūkst personas koda.

Bāriņtiesas darbiniecei, par laimi, atmiņa gana laba un viņa atcerējusies par 1992. gadā pazudušo bērnu. Vecums un dzimums sakrīt. Arī zēna „it kā” māte neapgalvo, ka zēns ir viņas bioloģiskais bērns, tādēļ ir ļoti liels pamats uzskatīt, ka tieši šis jaunietis ir pirms 16 gadiem pazudušais zīdainis. Lai tiktu apstiptināti šobrīd esošie minējumi, gan jaunietim, gan viņa iespējamai bioloģiskajai mātei tiks veiktas DNS analīzes. Analīžu izdevumus apmaksās Daugavpils pašvaldība.

Pamatojoties uz Daugavpils bāriņtiesas iesniegumu, šobrīd Daugavpils policija ir uzsākusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai ir pamats uzsākt kriminālprocesu par bērna nolaupīšanu. Taču, pat ja kriminālprocess tiks uzsākts un bērna nolaupītājs (nolaupītāji) tiks atzīti par vainīgiem, nekādu sodu tie saņemt nevar. Kāpēc? Vienkārši – ir iestājies noilguma termiņš. Smieklīgi.

Realitātes šovs ar reālu cilvēku reālām dzīvēm. Tikai neviens nepiemin, kā šis jaunietis jūtas, ko domā, vai domā. Dzīvot 16 gadus un uzzināt, ka patiesībā esi bērnībā nolaupīts. Kā lētā romānā. Vai zēnam jau agrāk nav radušās kādas aizdomas, kā viņa patreizējā māte izskaidrojusi iemeslus personas koda un dokumentu neesamībai? Kā toreiz, tālajā 1992. gadā, tā sieviete neiedomājās ziņot policijai par notikušo? Pieļauju, ka viņa no vīra ir baidījusies, tāpēc bez ierunām pakļāvusies viņa noteikumiem. Un pat ja tā – es nespēju aptvert, kā apzināti var audzināt bērnu, par kuru labi zini, ka kāds to meklē. Var jau būt, ka toreiz par mazuļa pazušanu plašāka sabiedŗiba varbūt neko arī nezināja. Tik pat labi var gadīties arī zēna pašreizējai mātei ir bijis viss vairāk vai mazāk vienalga. Jautājumu, vismaz man, ir daudz.