Pilsoniskā žurnālistika Vācijā

Šis ir piektais raksts sērijā par pilsonisko žurnālistiku ārpus Latvijas. Iepriekš apskatītās valstis: Lietuva, Igaunija, Polija un Čehija.


Ja iepriekšējā rakstā par Čehiju sastapos ar situāciju, ka pilsonisko žurnālistu lomu pilda blogeri, Vācijas tīklā atradu vietni, kurā kopā publicējas gan blogeri, gan parastie autori un arī profesionāli žurnālisti.
"Bürgerjournalismus" vai "Graswurzel-Journalismus" – tā vāciski tiek dēvēta pilsoniskā žurnālistika, un tās pārstāvji ir sapulcējušies vietnē Readers Edition.

Virtuālajā intervijā uz maniem jautājumiem atbildēja Nicole Oppelt, kura ir viena no Readers Edition moderatoriem.


Ausma: Pirmais jautājums ir ļoti vienkāršs – kā tika izveidots Readers Edition?

Nicole: Readers Edition dzimšanas laiks ir 2006. gada jūnijs, un sākotnēji mūsu vietne bija Netzeitung (interneta laikraksts) pārziņā. Tomēr pēc tam, kad Dr. Michael Maier, Readers Editon radītājs un Netzeitung galvenais redaktors, 2007. gada janvārī aizgāja no darba Netzeitung, viņš pārņēma Readers Edition vadību, tādējādi padarot to neatkarīgu.

Iemesls, kāpēc Dr. Michael Maier izveidoja Readers Edition? Viņa mērķis bija "sniegt cilvēkiem brīvu viedokli". Mūsu paraugs bija un vēl joprojām ir OhmyNews.

Ausma: Jums ir vairāki sadarbības partneri, un daudzi no tiem ir blogeri. Kādā veidā viņi ņem dalību jūsu projektā, un cik svarīgi Readers Edition ir emuāru autori?

Nicole: Jā, mums ir liels prieks sadarboties ar dažiem ļoti kvalificētiem profesionāļiem. Vairāki no viņiem par mums uzzināja paši, ar citiem sazinājām mēs. Parasti ik dienas pārskatām šo blogeru lapas un labākos rakstus pārpublicējam Readers Editon. Tas ir vienkāršākais ceļš. No otras puses katrs autors pats caur mūsu vietni var publicēt rakstu ar individuāli izvēlētu saturu.

Kopumā var teikt, ka mūsu partneri Readers Edition spēlē nozīmīgu lomu – katram no viņiem ir savs īpašs temats, šādā veidā pārklājot plašo lasītāju interešu loku. Piemēram, André Marty, reportieris, kas dzīvo Izraēlā, pamatā apraksta šīs zemes ikdienas problēmas. Robert Amsterdam ir vēl viens piemērs; viņš ir eksperts jurisprudencē un ar Krieviju saistītajos jautājumos.

Rezumējot: katrs autors mūsu vietnē aizpilda savu nišu, tādējādi paplašinot Readers Edition tematisko daudzveidību.

Ausma: Readers Edition savā darbībā atsaucas uz Creative Commons (brīvo licenču programma) – kā tas darbojas praktiski? Ko jūs darāt, ja kāds no autoriem paziņo: Manu darbu kāds ir pārpublicējis bez atsauces uz pirmavotu!

Nicole: Tas tiesa, ka izmantojam Creative Commons. Iesaistoties šajā programmā, mēs vienkārši parādām, ka mums nav komerciālu interešu. Svarīgākais: ja kāds autors dod savu piekrišanu (un izmanto to pašu licenci), mēs zem šāda veida licences varam koplietot fotogrāfijas vai rakstus. Tas nozīmē, ka citi to pašu var darīt arī ar mūsu materiālu. Ir tikai viens būtisks nosacījums – Readers Edition informācijas izmantotājam jānorāda kā pirmavots. To viņš var izdarīt pievienojot materiālam saiti uz mūsu vietni.

Gadījumā, ja atklājam, ka kāds tīklā ir ievietojis rakstu no Readers Edition, to nesaskaņojot ar mums, nosūtām īsu vēstuli, kurā lūdzam norādīt ziņas pirmavotu. Tas strādā ļoti labi – līdz šim mums ne ar vienu nav izcēlušās nopietnas domstarpības.

Ausma: Ko vācu lasītāji gaida no pilsoniskajiem žurnālistiem? Un ko tas nozīmē – būt pilsoniskajam žurnālistam Vācijā?

Nicole: Domāju, ka vācieši pirmkārt sagaida kritiska satura rakstus, kas attiecas uz visām tēmām. Lasītāji visvairāk ieinteresēti politikā un ekonomikā, tomēr arī kultūras lauciņš ir pietiekoši populārs.

Ko nozīmē būt par pilsonisko žurnālistu Vācijā? Galvenokārt ir jābūt pilnam entuziasma un jāseko saviem mērķiem. Protams, ka ir autori, kuri raksta par sensacionālām lietām, par to, ko cilvēkiem patīk lasīt. Citi vairāk koncentrējas uz savām interesēm. Nostāja šajā jautājumā ir ļoti dažāda, tāpat kā tas ir ar sabiedrības attieksmi pret pilsoniskajiem žurnālistiem; daži mūs tiešām mīl un tādos projektos kā Readers Edition saskata lielisku iespēju jaunu ideju īstenošanai, tajā pašā laikā ir daļa sabiedrības, kas pret to attiecas visai skeptiski. Viņi šaubās par rakstu kvalitāti un uzticamību.

Lai nu kā, var teikt, ka mums vēl priekšā tāls ceļš, līdz tiksim akceptēti tādā līmenī, kā tas, par piemēru, notiek ASV. Bet esmu pārliecināta, ka mēs ar katru dienu tikai augam.

Ausma: Anonimitāte – kāds ir jūsu viedoklis par anonīmiem komentētājiem?

Nicole: Readers Edition nav problēmu ar anonīmiem komentētājiem, jo mēs nolemjam to, kas būs redzams lasītājiem. Turklāt mums ir e-pasta adreses vai citi veidi, kā ar viņiem kontaktēties. Galvenokārt dodam priekšroku tiem komentāriem, kas nav anonīmi, tomēr no otras puses anonimitāte nes arī savu labumu: tā ir iespēja komentēt brīvākā un sev tuvākā veidā.


Paldies, Nicole!
Danke schön!