Pilsoniskā žurnālistika Čehijā

Braucam tālāk Eiropā, lai iepazītos ar pilsonisko žurnālistiku ārpus Latvijas robežām. Esmu jau rakstījusi par Lietuvu, Igauniju, Poliju, un nu kārta pienākusi Čehijai.

Čehija kaut vai ģeogrāfiski ir daudz tuvāk tam, ko saucam par "progresīvajām Rietumvalstīm", un tāpēc ar bažām gaidīju informācijas daudzumu, kas būs jāizrok, lai nokļūtu pie kā interesanta un noderīga. Atrodu terminu "občanský žurnalismus", kas, manuprāt, nozīmē pilsonisko žurnālistiku un ar tā palīdzību sāku meklēt informāciju. Hops! Te nu mani gaida pārsteigums. Pēc visām pazīmēm esmu atradusi pareizo vārdu savienojumu, tomēr informācijas ir maz un tā ir izkliedēta pa dažādiem blogiem. Izeju cauri sev interesējošajām vietnēm un izvēlos vienu: fluf.bloguje.cz. Pirmo reizi piedāvāju virtuālo interviju ar bloga autoru, jo Čehijā pilsoniskajai žurnālistikai, kā izrādās, savas vietnes nemaz nav. Uz maniem jautājumiem atbildēja blogeris Ondřej Moskalík:


Ausma: Kāda nozīme Čehijā ir pilsoniskajai žurnālistikai? Vai jūs diskutējat ar lielajiem medijiem, un vai viņi jūs uzklausa?

Ondřej: Čehijā ar pilsonisko žurnālistiku neiet tik spoži, kā izskatās tas notiek Latvijā ar Tribīnes palīdzību. Vispirms jau mums nav tādas vietnes kā Tribīne; pilsoniskie žurnālisti vai blogeri (to cilvēku skaits, kas darbojas tikai un vienīgi kā pilsoniskie žurnālisti, Čehijā ir ļoti mazs) priekšroku dod dzīvesveida aprakstiem, pircēju konsultācijām un tamlīdzīgām lietām.

Protams, ka mēs izsakām savu viedokli arī galvenajiem medijiem. Vismaz mēs to darām tajos gadījumos, kad esam ieinteresēti konkrētajā jautājumā. Un, protams, ka viņi mūs daudz neņem vērā, tomēr arī tam ir savi izņēmumi. Šī gada sākumā no darba tika atlaista radioprogrammas Radiožurnál (ietilpst čehu radiopārraižu apvienībā, ko regulē publiskās tiesības - Český rozhlas (radio)) direktore. Nomaiņas iemesls bija viņas veiktā programmas komercializācija. Pret šo direktori notika plaši protesti interneta vidē, un tos atbalstīja arī ļoti daudz blogeru.

Ausma: Vai tautas žurnālisti Čehijā veido apvienības interneta vidē, kā, piemēram, OhmyNews, Newsvine.com?

Ondřej: Kā jau iepriekš minēju, mums nekā tāda nav. Gandrīz visiem galvenajiem ziņu portāliem, kas lielākoties ir interneta kloni drukātajiem laikrakstiem, ir pašiem savas blogu sadaļas. Tur savus emuārus veido parastie cilvēki, kā arī slavenības, un līdzās politiķiem un modeļiem raksta arī Mazie cilvēki. Pēc manām domām (tomēr es varu arī kļūdīties) daudzi iespējamie pilsoniskie žurnālisti, kuri spētu uzturēt šāda veida serveri, blogo Respekt. Šī vietne ir viens no čehu neatkarīgās žurnālistikas simboliem, bet tagad tā ir nonākusi biljonāra Zdeněk Bakala rokās un sabiedrības vairākums baidās par tās neatkarību nākotnē. Čehijas interneta tīklā ir daudz neatkarīgo vietņu, tomēr ne tādu, kas domātas tieši pilsoniskajiem žurnālistiem, un kur katrs var ievietot savus rakstus.

Ausma: Kādas ir populārākās tēmas čehu tīmekļa žurnālistu vidū?

Ondřej: Populārākie temati ir tie, kas izraisa viskarstākās diskusijas tautas vidū. Piemēram, pagājušogad gandrīz ikviens blogojot izteica savu viedokli par radaru bāzi (daļa no ASV Nacionālās pretraķešu aizsardzības sistēmas, ko amerikāņu valdība grib izveidot Čehijā). Blogeri parasti ir notikumu komentētāji – viņi nenodarbojas ar "copy-paste", tomēr neveido arī oriģinālas ziņas. Pilsoniskajam žurnālistam vajadzētu atklāt jaunas tēmas, bet es nevienu tādu nezinu, izņemot specializētos emuāru veidotājus.

Ausma: Kādas ir tavas domas par pilsonisko žurnālistiku? Kas notiks, ja kādu dienu visi gribēs internetā ievietot informāciju? Un varbūt nemaz nav iespējams būt neatkarīgiem – arī interneta vidē par visu ir jāmaksā, nekas nenāk par brīvu.

Ondřej: Pēc manām domām pilsoniskā žurnālistika ir viena no labākajām lietām, kas atrodama tīklā. Ikviens var rakstīt par lietām, kurās viņš/viņa ir tiešām ieinteresēts un darīt to tad, kad vēlas. Profesionālajiem žurnālistiem turpretim vajag rakstīt arī par tēmām, kas viņu neaizrauj, un dažreiz galarezultāts ir nebaudāms.

Ja kādu dienu pienāktu brīdis, kad visi internetā liks ziņas, tas būtu pilns ar garlaicīgu informāciju. Tomēr tā nekad nenotiks. Ir ļoti daudz cilvēku, kuri izmanto tīklu, bet paši tur neko nevēlas ievietot. Arī nākotnē viņi to nedarīs.

Mēs jau pašlaik maksājam. Arī Tribīnē ir reklāmas, un tas ir veids, kā mūsdienās samaksāt par precēm un servisu. Vai ir iespējams būt brīvam un neatkarīgam bez līdzekļu ieguldīšanas? Šis laikam būs īstais jautājums jums.

Ausma: Kāda ir blogeru loma Čehijā un kādā mērā viņi sevi saista ar tautas žurnālistiku? Vai jūs savstarpēji sadarbojaties?

Ondřej: Čehijā blogeri visticamāk ir tādi paši kā jebkurā Rietumeiropas valstī pirms apmēram pieciem gadiem.

Vairākumā gadījumu viņi raksta par ikdienišķām lietām, bet ir daži punkti, kas varētu tikt klasificēti kā tautas žurnālistika. Ir arī ļoti daudz specializētu tīmekļa žurnālu, bet Mazā cilvēka ziņas atrodamas parastu cilvēku veidotajos emuāros. Es pats rakstu par lietām, kas mani skar ikdienā, taču dažreiz ietveru arī pilsonisko žurnālistiku. Mana specialitāte ir lokālās problēmas, diskusijas ar vietējiem laikrakstiem un to muzikālo grupu intervēšana, kas ierodas mūsu pilsētā.

Jā, es uzturu kontaktus ar citiem emuāru veidotājiem. Mums – vienas universitātes studentiem – ir sava apvienība, ko izveidojām, jo atrodamies uz viena blogošanas servera. Pāris reizes esam satikušies arī reālajā dzīvē. Mūsu grupiņa saucas "Olomoucká bloggerská smetánka", un es gribu izmantot izdevību, lai pasveicinātu viņus arī šādā veidā: "Zdravím OBSE a zbytek čtenářů z Lotyšska! Pobaltí jede!" (Sveiciens OBSE (saīsinājums mūsu apvienības nosaukumam) un lasītājiem Latvijā! Baltijas valstis rullē!)



Paldies, Ondřej!
Děkuji!