Pigorstāsts "Latvieši"

Latvieši ir tauta, kura runā latviešu un čangaļu valodā un dzīvo Latvijā - latviešu zemē. Latviešiem ir garš augums, sievietēm ovāla seja, vīriešiem - robusta (zirgagalvas), mīksti, blondi vai rūsgani, taisni vai viļņaini mati, zilas, pelēkas, zaļas vai retāk brūnas acis. Acu skatiens pauž skarbo dzīves realitāti. Deguns ir samērā šaurs, bet ar noapaļotu galu. Lūpas augšpusē plānākas, apakšpusē biezākas. Latviešu mode vīriešiem ir konservatīva : salmu cepure, balts kreklis, vadmalas bikses un kokvilnas ūziņas (lai āda elpo) sievietes, savukārt, ģērbjas, kā pērļu vistas - grezns ņieburs ar 1001 izšuvumu, balta blūze ar izšuviem un kupli svārki ar izšuvumiem. Augstpapēžu pastalas ar izšuvumiem. Galvā - lakats ar izšuvumiem. Izšuvumos galvenokārt, attēlotas rakstu zīmes, kas, pēc latvieteņu domām, atvaira ļaunu aci. Pie tam - latvieši ir māņticīgi - lai atbaidītu urlas, kabatā nēsā pīlādžu zariņus. Latvieši dzied: ai ai aijā,trādi trall lallā un dejo polku ar koka pastalām. Ēd sieru, olas, reņģes un viens otru. Dzer avota ūdeni, vietējā Cēsu aldara Lāčplēša alu, rūgušpienu. Mūsdienās brauc ar glaunām mašīnām, bet mājās, tā kā visa nauda aiziet kredītu apmaksai, nav ko ēst - ēd sausiņus, un uz palodzes audzētus tomātus. Latvietis ir pārliecināts kristietis - visbiežāk luterānis. Latgale, kā parasti, atšķiras - tur mīt katoļi, kuri kolekcionē kreļļu virtenes. Tiesa Latvijā mīt arī citu konfesiju pārstāvji, kā piemēram, pareizticībā pārgājušie latvieši, jo tā skaitās stilīgāk. Ir arī baptisti, vecticībnieki u.c. Katra konfesija uzskata, ka ir pati reālākā un stilīgākā, tāpēc, neuzdrošināšos izteikt savu viedokli, kura ir pati pareizākā - negribu, lai mani nomētā ar akmeņiem. Īsts latvietis pēc svētdienas dievkalpojuma iet uz mežu mazgāt rokas svētavotā. Kalpo diviem kungiem : Dievam un Dieviņam. Guļ precīzi 6.6 stundas un ceļas līdz ar saullēktu, lai pildītu ikrīta dievturības rituālus. Bēdas izsūdz pie koka un padomu prasa laukakmenim. Ir humāns un dzīvo pēc pārliecības "Ja nav tad nav!" Veco māmuļu un veco tētiņu, kuri knapi velk dzīves nastu, ved ar ragaviņām uz mežu - lai nemocās. Mīl lopiņus. Latviešu bērni ir īsta Laimas svētība. Latviešu bērnu devīze: "Ne kukainīšam kājām sperti." Ejot pa akmeņainu ceļu salasīs mārītes, tārpiņus, zirneklīšus - un atlaidīs tos zālītē. Ja nejauši uzmīs virsū mārītei - apraudās to, apglabās sērkociņu kastītē, vēl palūgs, lai mamma iededz baznīcā svecīti un aizlūdz par to. Latvieši ir agrofili un dendrofili. Mīl augsni un augus. Ir gatavi precēties ar iemīļoto ķiršu koku, bet vecāki, parasti, ir pret šādām laulībām. Audzē visu un visur. Ir līdzība ar kurmi - patīk rakt zemi, veidot slepenas ejas, tuneļus, pazemes bunkurus. Sapnis latvietim ir aizrakties līdz Īrijai vai Lielbritānijai un uzbūvēt ātrgaitas metro starp šīm valstīm. Patīk projektēšana un pamācīšana, kā labāk darīt. Latvietis viens otram kāpj ne tikai uz kājas, bet arī uz nerviem. Tāpēc latvietis dzīvo mežā - starp kokiem un aļņiem. Kad pienāk precību laiks pārceļas uz viensētu. Laulāto draugu izvēlas lozējot vai zīlējot kafijas biezumos. Netic mīlestībai no pirmā acu skatiena, bet tic mīlestībai no pēdējā acu skatiena - kad laulātais jau nomiris. Latviešu mīlestība izpaužas kritizējot, tāpēc, lai pārliecinātos, ka esi latvietis, nosauc šo stāstu par slima suņa murgiem :)(autors: balodis)