Patversme
|
Laimīgās bērnu dienas Laura pavadīja piekrastes patversmē, kur kopā ar audzinātājiem un citiem bērniem viņa uzauga kā mīlošā ģimenē. Pēc 30 gadiem viņa kopā ar vīru Karlosu un abu septiņus gadus veco dēliņu Simonu nolemj atgriezties patversmē, kas ilgu laiku bijusi pamesta, lai to atjaunotu un ierīkotu tur mājas bērniem ar īpašām vajadzībām. Jaunās mājas un noslēpumainā apkārtne atdzīvina Simona fantāziju - viņš iztēlē sāk vērpt fantastiskas pasakas un ne gluži nevainīgas spēles. Arī Laura tiek ievilkta bērna dīvainajā pasaulē, kas baisā veidā sasaucas ar sen aizmirstām pašas bērnības atmiņām. Laura pamazām atzīst, ka tās nav tikai bērna iedomas, bet vecajā mājā patiešām slēpjas kaut kas šausminošs un neizskaidrojams, kas apdraud viņas ģimeni...
Filmu "Patversme" piedāvā "oskarotās" pieaugušo pasakas "Pāna labirints" veidotājs - meksikāņu režisors Giljermo del Toro! Filma "Patversme" tikusi iekļauta Kannu, Ņujorkas un Toronto kinofestivālu skatēs!
Lomās: Belén Rueda, Fernando Cayo, Geraldine Chaplin, Montserrat Carulla, Mabel Rivera
Režisors: Juan Antonio Bayona
forumcinemas reklāmas materiāli
Pēdējos gados spāņu kino ir izcīnījis stabilu vietu Eiropas lielvalstu kino pulkā, tāpat tas ir piedzīvojis popularitātes un atzinības kāpumu visā pasaulē. Katru gadu uz ekrāniem var sastapt kādu ļoti veiksmīgu spāņu kino ražojumu. Iespējams 2007. gada veiksmīgākais spāņu kino darbs ir šis visai drūmais šausmu stāsts.
Aizvien retāk var uz ekrāniem sastapt šausmu filmu, kurā tās veidotāji izvēlas grūtāko biedēšanas ceļu. Grūtāk atrast tādu šausmu kino, kur radošā komanda nenodarbojas ar anatomijas paraugdemonstrējumiem vai bezgalīgiem BŪ brīžiem. Jo ir taču daudz vieglāk liet asinis un taisīt negaidītus kliedzienus, nekā biedēt psiholoģiski un morāli ar jēgu. Lai gan Patversme arī nav pilnīgi tīra negaidītajiem trokšņiem, tā tomēr ir vairāk kā galvas tiesu pārāka par parastajiem šausmu gabaliem. Rodas pat vēlme filmu nesaukt par šausmu žanra pārstāvi, jo pārāk daudz ir citi nekvalitatīvi paraugi, kas maitā senā žanra prestižu.
Pats stāsta skelets ir gan diezgan ierasts šāda stila filmām. Veca māja ar mīklainu un biedējošu pagātni, kas atrodas netālu no mistiskas un gandrīz tikpat baisas alas. Ģimene ar prātā neveselu bērnu. Mājas apkārtnē ir sena bāka, kas nedarbojas un karuselis, kas baismīgi čīkst. Šķiet jau ierasti. Tomēr risinājuma gaita un galvenais - pats atrisinājums ļoti atšķiras un ir samērā oriģināls.
Filmas pamatdoma gan nedaudz sasaucas ar cita spāņa - Alehandro Amenabara (Alejandro Amenábar) - psiholoģisko šausmu filmu ar Nikolu Kidmenu galvenajā lomā - Citi (The Others). Viss šajās abās filmās ir atkarīgs no tā kā to pasniedz. Patversmē veidotājs ļoti rotaļājas ar skatītāju un ar tā domām un uztveri par notiekošo uz ekrāna. Viss var būt šķietams, lai gan izskatās tik reāls, un ej nu atšķir, kur sākas realitāte un kur murgi. To ir tik ļoti sajaukt, un to lieliski pierāda filmas veidotāji, spēlējoties ar skatītāju un viņa izpratni par redzamo. Filmai ir ārkārtīgi skaists un ģeniāls atrisinājums, kas atnes arī galveno domu. Šajā stāstā ir viegli sapīties (vēl viena gandrīz izzudusi šausmu filmu detaļa - kvalitatīvs scenārijs), daudz pavērsienu un līkloči šķietamajā un esošajā, ticamajā un neesošajā. Patversme drīzāk velk uz Hičkoka stila pusi. Vairāk ir smalka prāta mocīšana.
Tomēr filmas veidotāji mēģina biedēt un pamatīgi. Daudz kas ir panākts ar mūziku, brīži, kuros pat nekas nav, veidoti par nervus kutelīgākiem. Mūzikai filmā ir liela nozīme, tomēr tā kalpo tikai kā filmas elements un pats skaņu celiņš nav nekāds atmiņā paliekošais. Pārliecinoša ir filmas galvenā aktrise, un vēl, runājot par aktieriem, nepalaidiet garām dāmu ar tik slaveno uzvārdu. Šajā filmā spēlē, viena ģeniālākā pasaules kino prāta - Čārlija Čaplina, meita Džeraldīne Čaplina (Geraldine Chaplin), kura gan diemžēl savā karjerā nav iespējusi neko vērā ņemamu.
Īsāk sakot: Noteikti apmeklējuma vērta filma. Aizraujoša un dinamiska, arī ar dziļām pārdomām vēl pēc titriem un ieziešanas no zāles. Īsti gan nav skaidra vienīgi koncepcija, ko filma grib sasniegt. Tā ir saturiski ir diezgan augstvērtīga, tomēr veidotāji brīžiem iepin diezgan nevajadzīgus lētu baiļu momentus. Filma, kuras beigas spēs atstāt vienaldzīgus vien retos, tomēr ir ar manāmu filmas Citi ietekmi. Te nav mēģināts, kaut ko kopēt, vienīgi galvenā globālā abu filmu doma ir līdzīga. Lieliski būvēts, atmiņā paliekošs darbs, kas izsauc sajūsmu. Šī ir mēneša izvēle...
Vērtējums: 4.5/5
Filmu "Patversme" piedāvā "oskarotās" pieaugušo pasakas "Pāna labirints" veidotājs - meksikāņu režisors Giljermo del Toro! Filma "Patversme" tikusi iekļauta Kannu, Ņujorkas un Toronto kinofestivālu skatēs!
Lomās: Belén Rueda, Fernando Cayo, Geraldine Chaplin, Montserrat Carulla, Mabel Rivera
Režisors: Juan Antonio Bayona
forumcinemas reklāmas materiāli
Pēdējos gados spāņu kino ir izcīnījis stabilu vietu Eiropas lielvalstu kino pulkā, tāpat tas ir piedzīvojis popularitātes un atzinības kāpumu visā pasaulē. Katru gadu uz ekrāniem var sastapt kādu ļoti veiksmīgu spāņu kino ražojumu. Iespējams 2007. gada veiksmīgākais spāņu kino darbs ir šis visai drūmais šausmu stāsts.
Aizvien retāk var uz ekrāniem sastapt šausmu filmu, kurā tās veidotāji izvēlas grūtāko biedēšanas ceļu. Grūtāk atrast tādu šausmu kino, kur radošā komanda nenodarbojas ar anatomijas paraugdemonstrējumiem vai bezgalīgiem BŪ brīžiem. Jo ir taču daudz vieglāk liet asinis un taisīt negaidītus kliedzienus, nekā biedēt psiholoģiski un morāli ar jēgu. Lai gan Patversme arī nav pilnīgi tīra negaidītajiem trokšņiem, tā tomēr ir vairāk kā galvas tiesu pārāka par parastajiem šausmu gabaliem. Rodas pat vēlme filmu nesaukt par šausmu žanra pārstāvi, jo pārāk daudz ir citi nekvalitatīvi paraugi, kas maitā senā žanra prestižu.
Pats stāsta skelets ir gan diezgan ierasts šāda stila filmām. Veca māja ar mīklainu un biedējošu pagātni, kas atrodas netālu no mistiskas un gandrīz tikpat baisas alas. Ģimene ar prātā neveselu bērnu. Mājas apkārtnē ir sena bāka, kas nedarbojas un karuselis, kas baismīgi čīkst. Šķiet jau ierasti. Tomēr risinājuma gaita un galvenais - pats atrisinājums ļoti atšķiras un ir samērā oriģināls.
Filmas pamatdoma gan nedaudz sasaucas ar cita spāņa - Alehandro Amenabara (Alejandro Amenábar) - psiholoģisko šausmu filmu ar Nikolu Kidmenu galvenajā lomā - Citi (The Others). Viss šajās abās filmās ir atkarīgs no tā kā to pasniedz. Patversmē veidotājs ļoti rotaļājas ar skatītāju un ar tā domām un uztveri par notiekošo uz ekrāna. Viss var būt šķietams, lai gan izskatās tik reāls, un ej nu atšķir, kur sākas realitāte un kur murgi. To ir tik ļoti sajaukt, un to lieliski pierāda filmas veidotāji, spēlējoties ar skatītāju un viņa izpratni par redzamo. Filmai ir ārkārtīgi skaists un ģeniāls atrisinājums, kas atnes arī galveno domu. Šajā stāstā ir viegli sapīties (vēl viena gandrīz izzudusi šausmu filmu detaļa - kvalitatīvs scenārijs), daudz pavērsienu un līkloči šķietamajā un esošajā, ticamajā un neesošajā. Patversme drīzāk velk uz Hičkoka stila pusi. Vairāk ir smalka prāta mocīšana.
Tomēr filmas veidotāji mēģina biedēt un pamatīgi. Daudz kas ir panākts ar mūziku, brīži, kuros pat nekas nav, veidoti par nervus kutelīgākiem. Mūzikai filmā ir liela nozīme, tomēr tā kalpo tikai kā filmas elements un pats skaņu celiņš nav nekāds atmiņā paliekošais. Pārliecinoša ir filmas galvenā aktrise, un vēl, runājot par aktieriem, nepalaidiet garām dāmu ar tik slaveno uzvārdu. Šajā filmā spēlē, viena ģeniālākā pasaules kino prāta - Čārlija Čaplina, meita Džeraldīne Čaplina (Geraldine Chaplin), kura gan diemžēl savā karjerā nav iespējusi neko vērā ņemamu.
Īsāk sakot: Noteikti apmeklējuma vērta filma. Aizraujoša un dinamiska, arī ar dziļām pārdomām vēl pēc titriem un ieziešanas no zāles. Īsti gan nav skaidra vienīgi koncepcija, ko filma grib sasniegt. Tā ir saturiski ir diezgan augstvērtīga, tomēr veidotāji brīžiem iepin diezgan nevajadzīgus lētu baiļu momentus. Filma, kuras beigas spēs atstāt vienaldzīgus vien retos, tomēr ir ar manāmu filmas Citi ietekmi. Te nav mēģināts, kaut ko kopēt, vienīgi galvenā globālā abu filmu doma ir līdzīga. Lieliski būvēts, atmiņā paliekošs darbs, kas izsauc sajūsmu. Šī ir mēneša izvēle...
Vērtējums: 4.5/5
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
atbildēt