Pasēdi vien rastiņkrēslos, kamēr es tevi aptīrīšu!

Reinis nespēj patstāvīgi ēst. Rokas viņam kustas tikai daļēji. Bez mūsdienu medicīnas iespējām viņš patstāvīgi nespētu pat elpot. Paralizēts. Daudz cīnījies un daudz ko sevī uzvarējis – atvērts un komunikabls, un, pateicoties līdzcilvēku rūpēm, atbalstam un nesavtīgai palīdzībai, Reinis no sirds tic, uzticas un mīl cilvēkus. Joprojām.
Pēc smagas autokatastrofas 2002. gadā, toreiz 30 gadīgajam Reinim Runcim bija vajadzīgi veseli divi spēka un apņēmības pilni gadi, lai spētu bruņoties dzīvei ar pārliecību, ka cilvēkam, neatkarīgi no situācijas, ir jādomā kā dzīvot, nevis kā nomirt.
Spēdams pakustināt tikai pirkstus un acu plakstiņus, Reinis nepadevās, un visu enerģiju, šķiet, koncentrēja savā iekšējā spēkā, ar kura palīdzību spēja īstenot mērķi – pārsēsties ratiņkrēslā.
Reinis spēja pārvarēt arī psiholoģisko barjeru, kas nereti liek cilvēkiem nocietināties no ārpasaules un ierauties sevī, joprojām saglabājot pozitīvu attieksmi pret dzīvi, atvērtību un mīlestību pret cilvēkiem, uzturēt aktīvus kontaktus ar saviem draugiem un paziņām, kā arī veidot jaunas attiecības ar cilvēkiem.
Reiņa mammai saslimstot, Reinis sāka meklēt cilvēku, kurš būtu ar mieru uzņemties rūpes par viņu. Šāds cilvēks atradās. Taču jau pirmajā aprūpes dienā Reinis tika atstāts kādā pagalmā viens pats – bezpalīdzīgi sēžot invalīdu ratiņos un gaidot, kamēr apteksnis atgriezīsies no aptiekas ar zālēm... Neatgriezās. Turklāt vēl pamanījās iztukšot Reiņa bankas kontu...
Palīdzēsim Reinim ar domām un vārdiem - 7589737
Palīdzēsim materiāli:
Reiņa konts Aizkraukles bankā:
Reinis Runcis
LV83AIZK0001110051541