Pārmaiņas Latvijas radio telpā
|
Latvijas radio vide līdz šim pārsvarā turējās un to no pilnīga panīkuma glāba 3 lietas - informatīvais/kultūras saturs sabiedriskajā radio (Latvijas Radio 1/ LR3-Klasika, par atsevišķu raidījumu saturu gan varam diskutēt), salīdzinoši kvalitatīvs populārās kultūras piedāvājums Radio SWH, kā arī dažādi ilgāki un īsāki, apjomīgāki un mazāk apjomīgi eksperimenti (Radio NABA, podkāsti, atļaušos minēt arī savu projektu "EIPI Radio", kas darbojās no 2008. līdz 2009.gadam).
Radio formāts var būt briesmīgs no mūzikas satura viedokļa, taču tas neattaisno to kritienu no kraujas, kas Radio SWH sākās, kad tā ēteru pameta Žigats, Grēviņš, Volfs un Reiters. Diemžēl, taktika radio darbam piesaistīt TV darboņus vai mūziķus (tiesa, pasaulē ir virkne dīdžeju-mūziķu, kuri ir lieliski, Bobs Dilans ar "Theme Time Radio" tam ir lielisks apliecinājums), nemaz nepadomājot par šo cilvēku spēju darboties radio, nav tikai Latvijas nelaime. Tā ir problēma arī radio lielvalstī Lielbritānijā, kur BBC Radio nereti dažādām programmām pieaicina vadītājus pēc šāda principa, bieži vien izpelnoties asu kritiku no klausītāju puses.
Attiecībā uz topošo radiostaciju, par kuru pagaidām varam lasīt Revolūcija.lv , manuprāt, pirmais un būtiskākais jautājums no projekta ilglaicības viedokļa - kas ir finansējuma avots.
Radio izveide un uzturēšana viennozīmīgi ir saistīta ar ievērojamām izmaksām (frekvenču un autortiesību licences, tehniskais nodrošinājums un tā uzturēšana, personāls, reklāmas aktivitātes, telpu īre u.c.), turklāt šajā ekonomiskajā situācijā, kad reklāmu tirgus ievērojami sarucis, nodrošināt darbību ar reklāmu ieņēmumiem vien, varētu būt problemātiski.
Kā rāda kā vietējā, tā pasaules pieredze, reitingi un kvalitāte bieži vien ir pavisam nesavienojami jēdzieni. Tāpēc, ja tiešām tiks praktiski realizēta atvērtības politika, kas gan šobrīd, manuprāt, tā īsti vēl nav manāma (vismaz sākotnēji radiostacijas "būvēšanas" procesā sabiedrība nav iesaistīta), kā arī radiostacijas veidotāji pieturēsies pie kvalitātes kritērija, ar reklāmdevējiem varētu rasties problēmas.
Lai vai kā, ir labi, ka rodas kas jauns. Kaut vai zinot to, ka krievvalodīgās radiostacijas Rīgā pēdējos gados ir augušas "kā sēnes pēc lietus", latviešu valodā raidošos atstājot mazākumā (piemērs - FIT FM, kas vispirms kļuva par oldies staciju GOLD FM un tad "pēkšņi" sāka translēt krievu Jumor FM; interesanti, ka NRTP uz maniem jautājumiem par šiem procesiem tā arī neatbildēja).
Labu "nepopulārās popmūzikas" radio piemēru pasaulē rāda BBC Radio 6Music, kas dienas laikā atskaņo to, ko daudzi meinstrīmā esošie atļaujas spēlēt tikai vēlās vakara stundās; atsevišķas BBC Radio 1 pārraides vakaros (Rob da Bank, Gilles Peterson); KCRW; NME Radio; KEXP, un, ja "Revolūcijas" gala produkts piedāvās ko līdzīgu, nešaubos, ka Latvijas klausītāji būs tikai ieguvēji.
Seko man: http://twitter.com/eduardsozolins
Radio formāts var būt briesmīgs no mūzikas satura viedokļa, taču tas neattaisno to kritienu no kraujas, kas Radio SWH sākās, kad tā ēteru pameta Žigats, Grēviņš, Volfs un Reiters. Diemžēl, taktika radio darbam piesaistīt TV darboņus vai mūziķus (tiesa, pasaulē ir virkne dīdžeju-mūziķu, kuri ir lieliski, Bobs Dilans ar "Theme Time Radio" tam ir lielisks apliecinājums), nemaz nepadomājot par šo cilvēku spēju darboties radio, nav tikai Latvijas nelaime. Tā ir problēma arī radio lielvalstī Lielbritānijā, kur BBC Radio nereti dažādām programmām pieaicina vadītājus pēc šāda principa, bieži vien izpelnoties asu kritiku no klausītāju puses.
Attiecībā uz topošo radiostaciju, par kuru pagaidām varam lasīt Revolūcija.lv , manuprāt, pirmais un būtiskākais jautājums no projekta ilglaicības viedokļa - kas ir finansējuma avots.
Radio izveide un uzturēšana viennozīmīgi ir saistīta ar ievērojamām izmaksām (frekvenču un autortiesību licences, tehniskais nodrošinājums un tā uzturēšana, personāls, reklāmas aktivitātes, telpu īre u.c.), turklāt šajā ekonomiskajā situācijā, kad reklāmu tirgus ievērojami sarucis, nodrošināt darbību ar reklāmu ieņēmumiem vien, varētu būt problemātiski.
Kā rāda kā vietējā, tā pasaules pieredze, reitingi un kvalitāte bieži vien ir pavisam nesavienojami jēdzieni. Tāpēc, ja tiešām tiks praktiski realizēta atvērtības politika, kas gan šobrīd, manuprāt, tā īsti vēl nav manāma (vismaz sākotnēji radiostacijas "būvēšanas" procesā sabiedrība nav iesaistīta), kā arī radiostacijas veidotāji pieturēsies pie kvalitātes kritērija, ar reklāmdevējiem varētu rasties problēmas.
Lai vai kā, ir labi, ka rodas kas jauns. Kaut vai zinot to, ka krievvalodīgās radiostacijas Rīgā pēdējos gados ir augušas "kā sēnes pēc lietus", latviešu valodā raidošos atstājot mazākumā (piemērs - FIT FM, kas vispirms kļuva par oldies staciju GOLD FM un tad "pēkšņi" sāka translēt krievu Jumor FM; interesanti, ka NRTP uz maniem jautājumiem par šiem procesiem tā arī neatbildēja).
Labu "nepopulārās popmūzikas" radio piemēru pasaulē rāda BBC Radio 6Music, kas dienas laikā atskaņo to, ko daudzi meinstrīmā esošie atļaujas spēlēt tikai vēlās vakara stundās; atsevišķas BBC Radio 1 pārraides vakaros (Rob da Bank, Gilles Peterson); KCRW; NME Radio; KEXP, un, ja "Revolūcijas" gala produkts piedāvās ko līdzīgu, nešaubos, ka Latvijas klausītāji būs tikai ieguvēji.
Seko man: http://twitter.com/eduardsozolins
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs