Padomjzemes mitoloģija izstāžu zālē "Arsenāls"
Jau kopš aprīļa sākuma reizi pa reizei dzirdēju atsauksmes par izstādi "Arsenālā"- "Padomjzemes mitoloģija". Aiziet gan nekādi nebija iznācis. Biju cerējis uzmest tai aci Muzeju naktī, bet, ieraugot nenormālās rindas, tovakar šo ideju atmetu.
Prieks, ka tā. Tagad, kad esmu tur pabijis, secinu, ka milzu bariem tur nav ko darīt. Spaidoties pūļos, var žigli izskriet cauri, bet ne gūt paliekošus iespaidus par izstādi pašu.
Daudzi mākslas darbi man šķita ne nu mazvērtīgi, bet- arī ne augstākās mākslas virsotnes. Tādēļ kopumā uz tiem skatījos kā uz kultūrvēsturiskiem citas valsts iekārtas un ideoloģijas modeļa lieciniekiem. Starp citu, neliela daļiņa no tiem paši par sevi nebūt nenorādīja uz obligātu Padomju varas klātbūtni- bez nosaukuma un skaidrojumu radītā uzslāņojuma tie tikpat labi varētu būt arī, sacīsim, Ulmaņlaika liecinieki.
Izstādē uzskatāmi parādīts, ka ne visas Padomju laiku raksturojušās kultūrzīmes ir mūsdienām nepieņemamas un ne visi šajā laikā slavu guvušie cilvēki pie tās tikuši tikai savas ideoloģiskās darbības dēļ. Priekšā neteikšu, bet, ja jūsu zināšanas par latviešu kultūras darbiniekiem neaprobežojas ar Raimondu Paulu un Rūdolfu Blaumani, ļoti iespējams, atklāsiet, ka daži no jums zināmajiem mūsdienās plaši atzītajiem kultūras darbiniekiem guvuši piekrišanu arī sociālistiskajā režīmā.
Cilvēkam, kas par attiecīgo periodu mūsu vēsturē šo to jau zina, droši vien šķitīs interesanti meklēt ideoloģijas iezīmes katrā darbā, bet cilvēkam, kas līdz šim nav īpaši daudz par to interesējies, atklāsies bagātīgs uzziņas materiāls.
Man kā atmodas laika produktam (kad sabruka Padomju Savienība, biju sīcis) šķita ļoti interesanti. Izstāde patiešām iespaido. Nav runas par zvēriskām masu slepkavībām vai izsūtīšanām, par kurām gana daiļrunīgi pēdējā laikā izsakās filmu "Padomju stāsts" redzējušie. Parādīta Padomju laika kultūras ikdiena. Un mani nebūt nepārsteidz, ka starp vecākās paaudzes cilvēkiem sastopams gana daudz tādu, kas labprāt sagaidītu atpakaļ Padomju laikus. Jo tad- ja arī neklājās labi, tad- vismaz iegalvoja, ka tu tomēr dzīvo labākajā un laimīgākajā zemē pasaulē.
Attēli no:
http://www.vmm.lv/lv/arsenals/expoz/?PHPSESSID=ed6e9b2626c280f0d4b60a77039a58ca
http://www.diena.lv/lat/izklaide/maksla/maksla_recenzijas/padomjzemes_mitologjija #nx
Prieks, ka tā. Tagad, kad esmu tur pabijis, secinu, ka milzu bariem tur nav ko darīt. Spaidoties pūļos, var žigli izskriet cauri, bet ne gūt paliekošus iespaidus par izstādi pašu.
Daudzi mākslas darbi man šķita ne nu mazvērtīgi, bet- arī ne augstākās mākslas virsotnes. Tādēļ kopumā uz tiem skatījos kā uz kultūrvēsturiskiem citas valsts iekārtas un ideoloģijas modeļa lieciniekiem. Starp citu, neliela daļiņa no tiem paši par sevi nebūt nenorādīja uz obligātu Padomju varas klātbūtni- bez nosaukuma un skaidrojumu radītā uzslāņojuma tie tikpat labi varētu būt arī, sacīsim, Ulmaņlaika liecinieki.
Izstādē uzskatāmi parādīts, ka ne visas Padomju laiku raksturojušās kultūrzīmes ir mūsdienām nepieņemamas un ne visi šajā laikā slavu guvušie cilvēki pie tās tikuši tikai savas ideoloģiskās darbības dēļ. Priekšā neteikšu, bet, ja jūsu zināšanas par latviešu kultūras darbiniekiem neaprobežojas ar Raimondu Paulu un Rūdolfu Blaumani, ļoti iespējams, atklāsiet, ka daži no jums zināmajiem mūsdienās plaši atzītajiem kultūras darbiniekiem guvuši piekrišanu arī sociālistiskajā režīmā.
Cilvēkam, kas par attiecīgo periodu mūsu vēsturē šo to jau zina, droši vien šķitīs interesanti meklēt ideoloģijas iezīmes katrā darbā, bet cilvēkam, kas līdz šim nav īpaši daudz par to interesējies, atklāsies bagātīgs uzziņas materiāls.
Man kā atmodas laika produktam (kad sabruka Padomju Savienība, biju sīcis) šķita ļoti interesanti. Izstāde patiešām iespaido. Nav runas par zvēriskām masu slepkavībām vai izsūtīšanām, par kurām gana daiļrunīgi pēdējā laikā izsakās filmu "Padomju stāsts" redzējušie. Parādīta Padomju laika kultūras ikdiena. Un mani nebūt nepārsteidz, ka starp vecākās paaudzes cilvēkiem sastopams gana daudz tādu, kas labprāt sagaidītu atpakaļ Padomju laikus. Jo tad- ja arī neklājās labi, tad- vismaz iegalvoja, ka tu tomēr dzīvo labākajā un laimīgākajā zemē pasaulē.
Attēli no:
http://www.vmm.lv/lv/arsenals/expoz/?PHPSESSID=ed6e9b2626c280f0d4b60a77039a58ca
http://www.diena.lv/lat/izklaide/maksla/maksla_recenzijas/padomjzemes_mitologjija #nx
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs



|




http://images.google.lv/imgres?imgu...
atbildēt