Nezin kā maksā prēmijas un kas pieder valstij
|
Veicot Latvijas 2007. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem revīziju, Valsts kontrole (VK) jau trešo gadu pēc kārtas ir spiesta sniegt atzinumu ar iebildēm.
Revīzijā konstatētas kļūdas pamatlīdzekļu uzskaitē un uzrādīšanā ministriju un centrālo valsts iestāžu finanšu pārskatos vairāk nekā 490 miljonu latu apmērā, informē VK pārstāvis Valters Grīnvalds.
Atsevišķu pašvaldību gada pārskatos nav uzrādīti pašvaldībām piederošie nekustamie īpašumi (zeme, mežaudzes, dzīvojamās ēkas) vai arī tie ir uzrādīti nepareizi.
Pārskatā uzrādītā informācija par pamatlīdzekļiem nav salīdzināma un nav pilnīga, jo ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības, sagatavojot konsolidēto finanšu pārskatu, nav nodrošinājušas vienotas grāmatvedības politikas izmantošanu un pamatlīdzekļu uzskaiti, tādējādi neuzrādot to atbilstošo vērtību un nesniedzot pilnīgu informāciju par to apjomu.
Atkārtoti atklātas vairākas nepilnības attiecībā uz izdevumiem atalgojumiem, kā arī tas, ka 2007. gadā netika nodrošināta caurskatāma valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma sistēma.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem ministrijām un centrālajām valsts iestādēm, sagatavojot budžeta pieprasījumu, jāņem vērā štatu saraksti, bet nav jāizvērtē vakanto amatu skaits, neskatoties uz to finansējums tiek piešķirts arī vakantajām amata vietām, kā dēļ ir iespējami ievērojami atalgojuma fonda ietaupījumi, kuri tiek izmaksāti prēmijās.
VK uzsver, ka situācija, kad ministrijās un centrālajās valsts iestādēs atalgojuma fonda ietaupītie līdzekļi veido pat līdz 14,16% un prēmijās kopumā tiek izmaksāti līdz 29,16% no plānotā atalgojuma fonda, liecina par nepilnībām atalgojuma fonda plānošanas pamatprincipos.
Revīzijā konstatēts, ka prēmijas tiek izmaksātas līdz pat 14 reizēm gadā, kā arī vairākos gadījumos mēnešalga veido mazāko daļu no personas kopējā atalgojuma.
Vienpadsmit ministrijās un to padotībā esošajās iestādēs un trijās centrālajās valsts iestādēs iekšējos normatīvajos aktos nav skaidri noteikta piemaksu, prēmiju un pabalstu piešķiršanas kārtība un nav noteikti detalizēti kritēriji piemaksu, prēmiju un pabalstu apmēra noteikšanai.
Revīzijā tika konstatēts arī, ka vairāku valsts pārvaldes iestāžu vadības līgumu uzdevumi ir līdzīgi ar darbinieku amata aprakstos esošajiem pienākumiem un to summu apmēri sasniedz līdz pat 125% no gada mēnešalgas, līdz ar to var secināt, ka vadības līgumi tiek izmantoti tikai kā līdzeklis darba samaksas palielināšanai.
Virknei valsts pārvaldes iestāžu nav vienotas izpratnes un vienādu principu attiecībā uz izdevumiem saistībā ar iestādes reprezentācijas pasākumiem, transporta un sakaru pakalpojumiem, tāpēc pastāv budžeta līdzekļu necaurskatāmas un nepamatotas izlietošanas risks.
Pēc revīzijas VK izstrādājusi 33 ieteikumus, kurus FM apņēmusies ieviest laikā līdz 2009. gada 1. novembrim.
Ekonomikas ministrijas gada pārskatā nekustamie īpašumi uzrādīti 35 391 005 latu vērtībā. Atbilstoši Valsts zemes dienesta Valsts kontrolei sniegtajai informācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā 2007. gada 31. decembrī Ekonomikas ministrija vai tās padotībā esošā iestāde kā nekustamā īpašuma īpašniece valsts personā reģistrēta 4087 īpašumiem ar kopējo kadastrālo vērtību 411 334 351 lats.
Satiksmes ministrijas gada pārskatā pēc Satiksmes ministrijas aptuvenām aplēsēm, nav uzrādīti 3365 zemesgrāmatā nereģistrēti zemes gabali ar kadastrālo vērtību 7,3 miljoni latu un 420 ēkas un būves ar kadastrālo vērtību 41,2 miljoni latu. Gada pārskatā ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā nav iekļauti kapitālie izdevumi autoceļu atjaunošanai 15,2 miljonu latu apmērā. Šī summa attiecināta uz pārskata gada kārtējiem izdevumiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas centrālajā aparātā iekšējās kontroles procedūru trūkumu dēļ revidenti neguva pārliecību, vai finanšu pārskatā uzskaitīti visi ministrijai piederošie nekustamie īpašumi.
Labklājības ministrijas izvēlētā grāmatvedības politika nenodrošina informācijas atklāšanas pietiekamību finanšu pārskatā, par ko liecina neuzskaitītie aktīvi pārskata daļā «Zeme, ēkas un būves», jo aktīvu sastāvā nav uzskaitīti aktīvi 4 150 652 latu apmērā, arī visi nekustamie īpašumi, kas tiek izmantoti Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei un pakalpojumu sniegšanai un kā kopējā kadastrālā vērtība ir 3 330 574 lati.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā «Sociālo pakalpojumu infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšana klientu rehabilitācijai, integrācijai sabiedrībā un darba tirgū Rīgas reģionā» iepirkti un izveidoti aktīvi par kopējo summu 820 078 lati.
Veselības ministrijas gada pārskatā nav uzrādīti nekustamie īpašumi ar kadastrālo vērtību 175 278 lati.
Vides ministrijas konsolidētajā pārskatā nav uzrādīti nekustamie īpašumi 395 tūkstošu latu vērtībā, arī Papes ezers 322 tūkstoši latu un zeme 72 tūkstošu latu vērtībā.
================================================
Ziņa ir ņemta no Apollo.lv - visas autortiesības pieder ziņas autoram.
================================================
Revīzijā konstatētas kļūdas pamatlīdzekļu uzskaitē un uzrādīšanā ministriju un centrālo valsts iestāžu finanšu pārskatos vairāk nekā 490 miljonu latu apmērā, informē VK pārstāvis Valters Grīnvalds.
Atsevišķu pašvaldību gada pārskatos nav uzrādīti pašvaldībām piederošie nekustamie īpašumi (zeme, mežaudzes, dzīvojamās ēkas) vai arī tie ir uzrādīti nepareizi.
Pārskatā uzrādītā informācija par pamatlīdzekļiem nav salīdzināma un nav pilnīga, jo ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības, sagatavojot konsolidēto finanšu pārskatu, nav nodrošinājušas vienotas grāmatvedības politikas izmantošanu un pamatlīdzekļu uzskaiti, tādējādi neuzrādot to atbilstošo vērtību un nesniedzot pilnīgu informāciju par to apjomu.
Atkārtoti atklātas vairākas nepilnības attiecībā uz izdevumiem atalgojumiem, kā arī tas, ka 2007. gadā netika nodrošināta caurskatāma valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma sistēma.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem ministrijām un centrālajām valsts iestādēm, sagatavojot budžeta pieprasījumu, jāņem vērā štatu saraksti, bet nav jāizvērtē vakanto amatu skaits, neskatoties uz to finansējums tiek piešķirts arī vakantajām amata vietām, kā dēļ ir iespējami ievērojami atalgojuma fonda ietaupījumi, kuri tiek izmaksāti prēmijās.
VK uzsver, ka situācija, kad ministrijās un centrālajās valsts iestādēs atalgojuma fonda ietaupītie līdzekļi veido pat līdz 14,16% un prēmijās kopumā tiek izmaksāti līdz 29,16% no plānotā atalgojuma fonda, liecina par nepilnībām atalgojuma fonda plānošanas pamatprincipos.
Revīzijā konstatēts, ka prēmijas tiek izmaksātas līdz pat 14 reizēm gadā, kā arī vairākos gadījumos mēnešalga veido mazāko daļu no personas kopējā atalgojuma.
Vienpadsmit ministrijās un to padotībā esošajās iestādēs un trijās centrālajās valsts iestādēs iekšējos normatīvajos aktos nav skaidri noteikta piemaksu, prēmiju un pabalstu piešķiršanas kārtība un nav noteikti detalizēti kritēriji piemaksu, prēmiju un pabalstu apmēra noteikšanai.
Revīzijā tika konstatēts arī, ka vairāku valsts pārvaldes iestāžu vadības līgumu uzdevumi ir līdzīgi ar darbinieku amata aprakstos esošajiem pienākumiem un to summu apmēri sasniedz līdz pat 125% no gada mēnešalgas, līdz ar to var secināt, ka vadības līgumi tiek izmantoti tikai kā līdzeklis darba samaksas palielināšanai.
Virknei valsts pārvaldes iestāžu nav vienotas izpratnes un vienādu principu attiecībā uz izdevumiem saistībā ar iestādes reprezentācijas pasākumiem, transporta un sakaru pakalpojumiem, tāpēc pastāv budžeta līdzekļu necaurskatāmas un nepamatotas izlietošanas risks.
Pēc revīzijas VK izstrādājusi 33 ieteikumus, kurus FM apņēmusies ieviest laikā līdz 2009. gada 1. novembrim.
Ekonomikas ministrijas gada pārskatā nekustamie īpašumi uzrādīti 35 391 005 latu vērtībā. Atbilstoši Valsts zemes dienesta Valsts kontrolei sniegtajai informācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā 2007. gada 31. decembrī Ekonomikas ministrija vai tās padotībā esošā iestāde kā nekustamā īpašuma īpašniece valsts personā reģistrēta 4087 īpašumiem ar kopējo kadastrālo vērtību 411 334 351 lats.
Satiksmes ministrijas gada pārskatā pēc Satiksmes ministrijas aptuvenām aplēsēm, nav uzrādīti 3365 zemesgrāmatā nereģistrēti zemes gabali ar kadastrālo vērtību 7,3 miljoni latu un 420 ēkas un būves ar kadastrālo vērtību 41,2 miljoni latu. Gada pārskatā ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā nav iekļauti kapitālie izdevumi autoceļu atjaunošanai 15,2 miljonu latu apmērā. Šī summa attiecināta uz pārskata gada kārtējiem izdevumiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas centrālajā aparātā iekšējās kontroles procedūru trūkumu dēļ revidenti neguva pārliecību, vai finanšu pārskatā uzskaitīti visi ministrijai piederošie nekustamie īpašumi.
Labklājības ministrijas izvēlētā grāmatvedības politika nenodrošina informācijas atklāšanas pietiekamību finanšu pārskatā, par ko liecina neuzskaitītie aktīvi pārskata daļā «Zeme, ēkas un būves», jo aktīvu sastāvā nav uzskaitīti aktīvi 4 150 652 latu apmērā, arī visi nekustamie īpašumi, kas tiek izmantoti Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei un pakalpojumu sniegšanai un kā kopējā kadastrālā vērtība ir 3 330 574 lati.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā «Sociālo pakalpojumu infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšana klientu rehabilitācijai, integrācijai sabiedrībā un darba tirgū Rīgas reģionā» iepirkti un izveidoti aktīvi par kopējo summu 820 078 lati.
Veselības ministrijas gada pārskatā nav uzrādīti nekustamie īpašumi ar kadastrālo vērtību 175 278 lati.
Vides ministrijas konsolidētajā pārskatā nav uzrādīti nekustamie īpašumi 395 tūkstošu latu vērtībā, arī Papes ezers 322 tūkstoši latu un zeme 72 tūkstošu latu vērtībā.
================================================
Ziņa ir ņemta no Apollo.lv - visas autortiesības pieder ziņas autoram.
================================================
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs