Nav lata, nav problēmu ?
Mūsu amatpersonām iztēles netrūkst. Gandrīz katru dienu parādās kāds gudrinieks ar idejām kā atrisināt problēmas tās nerisinot. Pēdējā no šādām idejām ir vēl I.Godmaņa valdības laikā izdomātā priekšlaicīga pāreja uz eiro.
Argumentāciju kāpēc tagad vajadzētu pāriet uz eiro gan ir pagrūti atrast. Dienas Biznesa intervijā ar ex-premjera padomnieku Vasīliju Meļņiku var izlasīt vien šo : „Ar šādu soli mēs saglabātu visas savas rezerves gan LB, gan citur. Tas ir būtiski, jo šodien, vienkārši pakļaujoties vēlmei devalvēt latu, mēs samazinātu arī LB rezervju vērtību.”
Toties ievērības cienīgs ir V.Meļņika piedāvājums uzstādīt ultimātu ES : „Mēs varētu ES pateikt ļoti skaidri - vai nu visās trīs Baltijas valstīs nekavējoties ieviešam eiro, vai arī kompensējiet mums to, ka faktiski visām ES valstīm, kas ir mums apkārt, valūta realitātē jau ir devalvēta.” Jauki, jāsāk domāt, ko vēl mēs varētu pieprasīt no ES - labāku laiku, zemākas benzīna cenas?
Patiesība ir tāda, ka tagad ieviešot eiro, Latvijā nekas būtiski nemainīsies. Būs tikai tūlītējas izmaksas uzņēmējiem un tirgotājiem, kam visa grāmatvedība būs jāpārvērš citā valūtā. Un bankām samazināsies valūtas maiņas bizness. Savādāk viss paliek pa vecam - Latvija joprojām paliks nekonkurētspējīga pret citām valstīm, ražotāji un eksportētāji turpinās cīnīties par izdzīvošanu.
Toties mūsu vadoņi beidzot būs tikuši vaļā no briesmīgā bubuļa - lata devalvācijas tēmas. Jo gluži vienkārši tādas valūtas vairs vienkārši nebūs, tā teikt ‘nav lata, nav problēmu’. Var nesteidzīgi iesēsties savā jaunajā auto, un, pa ceļam izmasējot muguru, aizdoties kaut kur garšīgi papusdienot.
Šādos brīžos es esmu priecīgs, ka ir tādas institūcijas, ka ES vai SVF, kas rīkojas pietiekami stingri un uz šādām idejām neparakstās. Un šeit izplatītajai domai ‘mēs esam īpaši’ arī diez ko netic.
Argumentāciju kāpēc tagad vajadzētu pāriet uz eiro gan ir pagrūti atrast. Dienas Biznesa intervijā ar ex-premjera padomnieku Vasīliju Meļņiku var izlasīt vien šo : „Ar šādu soli mēs saglabātu visas savas rezerves gan LB, gan citur. Tas ir būtiski, jo šodien, vienkārši pakļaujoties vēlmei devalvēt latu, mēs samazinātu arī LB rezervju vērtību.”
Toties ievērības cienīgs ir V.Meļņika piedāvājums uzstādīt ultimātu ES : „Mēs varētu ES pateikt ļoti skaidri - vai nu visās trīs Baltijas valstīs nekavējoties ieviešam eiro, vai arī kompensējiet mums to, ka faktiski visām ES valstīm, kas ir mums apkārt, valūta realitātē jau ir devalvēta.” Jauki, jāsāk domāt, ko vēl mēs varētu pieprasīt no ES - labāku laiku, zemākas benzīna cenas?
Patiesība ir tāda, ka tagad ieviešot eiro, Latvijā nekas būtiski nemainīsies. Būs tikai tūlītējas izmaksas uzņēmējiem un tirgotājiem, kam visa grāmatvedība būs jāpārvērš citā valūtā. Un bankām samazināsies valūtas maiņas bizness. Savādāk viss paliek pa vecam - Latvija joprojām paliks nekonkurētspējīga pret citām valstīm, ražotāji un eksportētāji turpinās cīnīties par izdzīvošanu.
Toties mūsu vadoņi beidzot būs tikuši vaļā no briesmīgā bubuļa - lata devalvācijas tēmas. Jo gluži vienkārši tādas valūtas vairs vienkārši nebūs, tā teikt ‘nav lata, nav problēmu’. Var nesteidzīgi iesēsties savā jaunajā auto, un, pa ceļam izmasējot muguru, aizdoties kaut kur garšīgi papusdienot.
Šādos brīžos es esmu priecīgs, ka ir tādas institūcijas, ka ES vai SVF, kas rīkojas pietiekami stingri un uz šādām idejām neparakstās. Un šeit izplatītajai domai ‘mēs esam īpaši’ arī diez ko netic.
Saistītie raksti:
» Aleksandrs Cauņa izrauj neizšķirtu pret Gruziju
» Futbola izlase zaudē Grieķijā
» Latvijas futbolisti uzvar Maltā
» Latvijas futbolisti iesāk ciklu ar zaudējumu horvātiem
» FOTO: Skonto pārsteidzoši zaudē ziemeļīru amatieriem
» Aleksandrs Cauņa izrauj neizšķirtu pret Gruziju
» Futbola izlase zaudē Grieķijā
» Latvijas futbolisti uzvar Maltā
» Latvijas futbolisti iesāk ciklu ar zaudējumu horvātiem
» FOTO: Skonto pārsteidzoši zaudē ziemeļīru amatieriem
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
janiso
(par Anonīms komentāru)
Mikij - tad painformē tautu, ko domā LB, neturi sveci zem pūra! Kā jau tika
minēts manā iepriekšējā rakstā par devalvāciju (http://janisogsts.lv/?p=43), valsts izdevumi ir jāsamazina
par vismaz 50% (turklāt ātri), lai kaut ko saglābtu. Pagaidām es redzu
tikai izmisīgu cīņu par 10-20%.
Un vēl - ja jau LB tā domā par tautu, tad varēja algu samazināt arī sev, lai vismaz simboliski solidarizētos ar visiem pārējiem šajos smagajos laikos.
Un vēl - ja jau LB tā domā par tautu, tad varēja algu samazināt arī sev, lai vismaz simboliski solidarizētos ar visiem pārējiem šajos smagajos laikos.
atbildēt
Anonīms
komentārs
mikijs@spoki
diemžēl autoram nav ne mazākās nojausmas, kāds ir plāns LB un doma, kas notiks. nevis valūtas devalvācija, bet gan vispārējs algu samazinājums, kuras pārmērīgi uzpūtās pēdējo gadu laikā. ja gribi rakstīt par svarīgām lietām, tad palasi vairāk un esi informēts un skaties uz lielāku bildi dandāli...
diemžēl autoram nav ne mazākās nojausmas, kāds ir plāns LB un doma, kas notiks. nevis valūtas devalvācija, bet gan vispārējs algu samazinājums, kuras pārmērīgi uzpūtās pēdējo gadu laikā. ja gribi rakstīt par svarīgām lietām, tad palasi vairāk un esi informēts un skaties uz lielāku bildi dandāli...
atbildēt
Anonīms
komentārs
Skatieties no pozitīvās puses. Pēc EUR ieviešanas Latvijas Banka vairs
nebūs vajadzīga ar visām tās nesamērīgajām izmaksām.
atbildēt
ABAB
komentārs
Atceries manus vaardus - Lata atmeshana ir peedeejaas neatkariibas un tirgus
regulaacijas iespeejas atdoshana sveshaam rokaam.
Latvijas iedzivotaajis tiks paargruusti paar bezdibenja malu,
you watch :D:D:D
Latvijas iedzivotaajis tiks paargruusti paar bezdibenja malu,
you watch :D:D:D
atbildēt
janiso
komentārs
Spriežot pēc V.Meļņika intervijas devalvācija tur netika paredzēta
nekādā formā. Tādu iespēju - devalvāciju+eiro, ja nemaldos, pieļāva kaut
kādi ārzemju analītiķi, bet varbūt es kļūdos.
atbildēt
seksuala audzinasana
komentārs
No ES varētu prasīt kā minimums:
1) lauksaimniecības subsīdiju izlīdzināšanu
Jūs zinājāt, ka īstenojot ES Kopējo Lauksaimniecības Politiku, Latvija no ES budzeta, kur lauksaimniecība ir lielākā sadaļa, saņem zemākās vidējās subsīdijas par lauksaimniecības zemes hektāru? Un ka ja pieskaitītu to naudu, ko Latvija izmaksā subsīdijās saviem zemniekiem (tirgus un lauksaimniecības politika ta' kopēji), valsts izdod lauksaimniecībai varāk kā saņem no ES?
2) jā - to pašu pātrināto pievienošanos eirozonai, ja tas ir Latvijas interesēs (un tas noteikti ir eiro aizņēmēju interesēs)
Ir tā, ka POLITISKI lēmumi, kuri negatīvi ietekmē Latvijas cilvēkus, šai "vienotajā tirgū" tiek pieņemti kopīgi, līdz ar to kārtība, kur ar to negatīvajām konsekvencēm nākas cīnīties dalībvalstij vienai, ir netaisna, neattaisnojama un absurda. Piemēram, oktobra ES ECOFIN ministru padomes lēmums deklarēt, ka "sistēmiskās finansu iestādes" (Parex) tiks balstītas visiem līdzekļiem, kā arī lēmums pacelt noguldījumu garantijas uz Eur 50K (Latvijas gadījumā tas bija 2.5 reižu palielinājums), praktiski nozīmēja to, ka valstij nācās lielāko daļa "atrasto" līdzekļu ieguldīt vienā bankā - ar nezināmiem potenciālajiem ieguvumiem un zaudējumiem.
Var argumentēt, ka Latvijas gadījumā stabilitātes vietā šis ECOFIN kolektīvais lēmums iešpricēja papildus nestabilitāti - neziņu, vai valsts noguldījumu garantiju fonds spēs apmierināt prasības. Un no šādas "glābt par katru cenu" politikas vēlāk ir ārkārtīgi grūti atteikteis - gan politisku iemeslu, gan jau ieguldīto resursu dēļ. Prasība pēc eirozonas drošības ir vienkārši prasība pēc stabilitātes atjaunošanas - ES kolektīvi radītās papildus nestabilitātes dēļ.
1) lauksaimniecības subsīdiju izlīdzināšanu
Jūs zinājāt, ka īstenojot ES Kopējo Lauksaimniecības Politiku, Latvija no ES budzeta, kur lauksaimniecība ir lielākā sadaļa, saņem zemākās vidējās subsīdijas par lauksaimniecības zemes hektāru? Un ka ja pieskaitītu to naudu, ko Latvija izmaksā subsīdijās saviem zemniekiem (tirgus un lauksaimniecības politika ta' kopēji), valsts izdod lauksaimniecībai varāk kā saņem no ES?
2) jā - to pašu pātrināto pievienošanos eirozonai, ja tas ir Latvijas interesēs (un tas noteikti ir eiro aizņēmēju interesēs)
Ir tā, ka POLITISKI lēmumi, kuri negatīvi ietekmē Latvijas cilvēkus, šai "vienotajā tirgū" tiek pieņemti kopīgi, līdz ar to kārtība, kur ar to negatīvajām konsekvencēm nākas cīnīties dalībvalstij vienai, ir netaisna, neattaisnojama un absurda. Piemēram, oktobra ES ECOFIN ministru padomes lēmums deklarēt, ka "sistēmiskās finansu iestādes" (Parex) tiks balstītas visiem līdzekļiem, kā arī lēmums pacelt noguldījumu garantijas uz Eur 50K (Latvijas gadījumā tas bija 2.5 reižu palielinājums), praktiski nozīmēja to, ka valstij nācās lielāko daļa "atrasto" līdzekļu ieguldīt vienā bankā - ar nezināmiem potenciālajiem ieguvumiem un zaudējumiem.
Var argumentēt, ka Latvijas gadījumā stabilitātes vietā šis ECOFIN kolektīvais lēmums iešpricēja papildus nestabilitāti - neziņu, vai valsts noguldījumu garantiju fonds spēs apmierināt prasības. Un no šādas "glābt par katru cenu" politikas vēlāk ir ārkārtīgi grūti atteikteis - gan politisku iemeslu, gan jau ieguldīto resursu dēļ. Prasība pēc eirozonas drošības ir vienkārši prasība pēc stabilitātes atjaunošanas - ES kolektīvi radītās papildus nestabilitātes dēļ.
atbildēt
gudirs
komentārs
tuliteja eur ieviesana manuprat tiek apskatita ka alternativa devalvacijai, vai
komplekta ar devalvaciju. tas butu diezgan logisks solis, jo kareiz
'bubulis' rada lieku stresu, spiedienu uz rezervem, utt. ja reiz
godzha izvelejas iet izmaksu samazinasanas strategiju, tad pie ta ari
japieturas, bet izmaksu samazinasana kopa ar devalvaciju varetu but ar graujosu
efektu. tapec logiskais variants ir tads - turpinam samazinat izmaksas, ka jau
planots, plus parejam uz eiro, lai devalvacijas bubulis pazud.
atbildēt



|

atbildēt