Mēness bāzes, visticamāk, nebūs

ASV kosmosa aģentūra (NASA), iespējams, nebūvēs apdzīvojamu bāzi uz Mēness. Par šādu lēmumu izdevuma „New Scientist” žurnālistiem paziņoja aģentūras vadītāja pienākumu izpildītājs Kriss Skolēze (Chris Scolese). Programma Mēness bāzes radīšanai astronautiem notiek vērienīgā kosmosa apguves plāna "Zvaigznājs" (Constellation) ietvaros. Bāzi zemes iedzīvotājiem, kuri izsēstos uz Mēness, plānots radīt ne vēlāk kā 2020. gadā.
Maikls Grifins, kurš vadīja NASA līdz 2009. gada janvāra beigām, uzstāja uz visu ieplānoto projektu pilnu realizāciju. Tomēr jaunā ASV prezidenta Baraka Obamas inaugurācijas priekšvakarā Grifins paziņoja par aiziešanu no NASA. Jauns aģentūras vadītājs līdz šim nav iecelts, bet nomināli šo posteni ieņem Skolēze.
Viņš pastāstīja, ka bāzes būvniecība prasīs pārāk lielus izdevumus, kurus varētu arī izlietot citu "Zvaigznāja” pasākumu īstenošanai. Konkrētāk, Skolēze īpaši atzīmēja cilvēka lidojuma uz Marsu svarīgumu un izsešanos uz viena no Zemei tuvu esošajiem asteroīdiem. Uz jautājumu, vai aģentūra varēs iekļauties piešķirtajos budžeta līdzekļos, Skolēze nav devis tiešu atbildi.
Plāni sūti misiju uz Marsu bieži tiek pakļauti ekspertu kritikai. Skeptiķi apgalvo, ka astronautiem būs ļoti grūti pārciest ilgstošo lidojumu. Bez tam robotizētas sistēmas var tikt galā ar visiem ieplānotajiem eksperimentiem ne sliktāk par cilvēkiem, bet šādu misiju izmaksas ir nesamērojami mazākas.
Vienlaikus lidojumam uz Sarkano planētu gatavojas ne tikai ar ASV. 2009. gada 31. martā Krievijas medicīniski – bioloģisko problēmu institūtā sākās eksperiments lidojuma uz Marsu modelēšanai ar nosaukumu "Marss 500". Pagaidām tā dalībnieki no Eiropas un Krievijas modelē saīsināto lidojuma versiju - eksperiments ilgs 105 dienas. Reālajam lidojumam ir jāilgst 520 dienas.