Melīgā mīta par "skolotāju trūkumu" Rīgas versija
|
Zupcis rakstīja: "Lielais [sic!] skolēnu skaits uz vienu pedagogu ir radies dēļ situācijas lauku skolās."
Apskatieties, lūdzu, nākošo bildi: tur ir attēlota vispārizglītojošo dienas skolu skolēnu un pedagogu skaita (iedomājieties, IZM ir atsevišķa statistika par pedagogiem un tad vēl ir viena par skolotājiem - laikam tā, lai tikai progresīvajiem un apgaismotajiem pašiem skaidrs būtu, kāpēc) attiecība 2008./2009. mācību gadā pa rajoniem (dati no IZM). Rīgas pilsēta, Rīgas rajons un Rīgas pilsētas rajoni, kuri ir zem Rīgas vidēja rādītāja - sarkani.
Nu diži "laba" situācija "nevainīgajā" Rīgā - veseli astoņi skolēni uz pedagogu (Eiropā vidēji esot 11-14), un tas pilsētā, kur par kādiem panīkušajiem apgabaliem, kultūras centru trūkumu, vai grūtībām tikt līdz skolai sūdzēties būtu grēks. Par veselu pusskolēnu vairāk uz skolotāju kā vidēji valstī. Par gandrīz diviem skolēniem vairāk uz skolotāju kā vairumā lauku rajonu, par nepilniem trim vairāk, kā "visdepresīvākajos". Vienīgie, kuri manuprāt varētu pretendēt uz raksturojumu "saprātīga" attiecība, ir ventspilnieki.
Zupcis rakstīja:
"Rīgā patiesi bija problēmas ar skolotāju trūkumu. Esmu strādājis vairākās skolās un no savas pieredzes saku, ka skolotāju pietrūka. Pats esmu semestri strādājis ar 2 grupām vienlaicīgi, jo nebija iespējams atrast kolēģi. e-skola.lv bija pilna ar skolotāju vakancēm."
Kas pats par sevi pierāda, ka skolotāju skaits būtu "nepietiekams" (to, ko insinuē vārdiņš "trūkst") - kā?
Es varu iedomāties vēl vismaz vienu scenāriju kā un kāpēc kaut kas "trūka", bet e-skola bija pilna. Kaut kur, kaut kad, kaut kādi "mēs" izlēma, ka skolu skaitu nemazināsim nu ne par ko, vai arī tā - pa vienai, pa divām, un juhū - re, kur vakances! Un tad - tŗjūkst skolotāji Rīgā, tŗjūkst! Patiesi, patiesi tŗjūkst! Taisam statistiku, cik ļoti tŗjūkst! :)
Protams, arī kaut kur Rīgas datos ir iekšā skolas, kur ir vairāk vai mazāk par vidējiem skaitļiem. Tāda nu ir tā statistikas *err* daba...
Manuprāt viss ir pietiekami vienkārši - cilvēki, kuri ir saauguši ar sistēmu, vienmēr, līdz pēdējam elpas vilcienam turēsies pie ierastajām vietām, resursiem, taciņām, un pretosies pārmaiņām. Viņiem būs simt un viens skaidrojums, kāpēc tie "patiesie" problēmu cēloņi -- tikai viņiem, progresīvajiem un apgaismotajiem līdz galam saprotamie -- ir meklējami kur citur, sistēmas ārpusē, nevis pat diletantiem no malas redzamajā. Viņiem būs simt un viens eifēmismu, viņu nozares žargona un sistēmas gala pareģojumu pārpildīti runas punkti, un sirdi plosoši piemēri, kāpēc, pretrunā "cilvēciskai loģikai" un citu autoritāšu (Pasaules banka?) teiktajam, kaut ko tomēr darīt nevajadzētu. Tas, kas ir nepieciešams, ir cilvēks, kurš pateiks viņiem - nē.
Apskatieties, lūdzu, nākošo bildi: tur ir attēlota vispārizglītojošo dienas skolu skolēnu un pedagogu skaita (iedomājieties, IZM ir atsevišķa statistika par pedagogiem un tad vēl ir viena par skolotājiem - laikam tā, lai tikai progresīvajiem un apgaismotajiem pašiem skaidrs būtu, kāpēc) attiecība 2008./2009. mācību gadā pa rajoniem (dati no IZM). Rīgas pilsēta, Rīgas rajons un Rīgas pilsētas rajoni, kuri ir zem Rīgas vidēja rādītāja - sarkani.
Nu diži "laba" situācija "nevainīgajā" Rīgā - veseli astoņi skolēni uz pedagogu (Eiropā vidēji esot 11-14), un tas pilsētā, kur par kādiem panīkušajiem apgabaliem, kultūras centru trūkumu, vai grūtībām tikt līdz skolai sūdzēties būtu grēks. Par veselu pusskolēnu vairāk uz skolotāju kā vidēji valstī. Par gandrīz diviem skolēniem vairāk uz skolotāju kā vairumā lauku rajonu, par nepilniem trim vairāk, kā "visdepresīvākajos". Vienīgie, kuri manuprāt varētu pretendēt uz raksturojumu "saprātīga" attiecība, ir ventspilnieki.
Zupcis rakstīja:
"Rīgā patiesi bija problēmas ar skolotāju trūkumu. Esmu strādājis vairākās skolās un no savas pieredzes saku, ka skolotāju pietrūka. Pats esmu semestri strādājis ar 2 grupām vienlaicīgi, jo nebija iespējams atrast kolēģi. e-skola.lv bija pilna ar skolotāju vakancēm."
Kas pats par sevi pierāda, ka skolotāju skaits būtu "nepietiekams" (to, ko insinuē vārdiņš "trūkst") - kā?
Es varu iedomāties vēl vismaz vienu scenāriju kā un kāpēc kaut kas "trūka", bet e-skola bija pilna. Kaut kur, kaut kad, kaut kādi "mēs" izlēma, ka skolu skaitu nemazināsim nu ne par ko, vai arī tā - pa vienai, pa divām, un juhū - re, kur vakances! Un tad - tŗjūkst skolotāji Rīgā, tŗjūkst! Patiesi, patiesi tŗjūkst! Taisam statistiku, cik ļoti tŗjūkst! :)
Protams, arī kaut kur Rīgas datos ir iekšā skolas, kur ir vairāk vai mazāk par vidējiem skaitļiem. Tāda nu ir tā statistikas *err* daba...
Manuprāt viss ir pietiekami vienkārši - cilvēki, kuri ir saauguši ar sistēmu, vienmēr, līdz pēdējam elpas vilcienam turēsies pie ierastajām vietām, resursiem, taciņām, un pretosies pārmaiņām. Viņiem būs simt un viens skaidrojums, kāpēc tie "patiesie" problēmu cēloņi -- tikai viņiem, progresīvajiem un apgaismotajiem līdz galam saprotamie -- ir meklējami kur citur, sistēmas ārpusē, nevis pat diletantiem no malas redzamajā. Viņiem būs simt un viens eifēmismu, viņu nozares žargona un sistēmas gala pareģojumu pārpildīti runas punkti, un sirdi plosoši piemēri, kāpēc, pretrunā "cilvēciskai loģikai" un citu autoritāšu (Pasaules banka?) teiktajam, kaut ko tomēr darīt nevajadzētu. Tas, kas ir nepieciešams, ir cilvēks, kurš pateiks viņiem - nē.
Saistītie raksti:
» Autovadītājiem septembra sākumā jāuzmanās no skolēniem!
» Sviests skolēnu mācību grāmatās
» Mazie efektologi!
» mācību grāmatas no rīgas domes
» "Zelta Zivtiņas" Oskars mācās Drošas Braukšanas Skolā
» Autovadītājiem septembra sākumā jāuzmanās no skolēniem!
» Sviests skolēnu mācību grāmatās
» Mazie efektologi!
» mācību grāmatas no rīgas domes
» "Zelta Zivtiņas" Oskars mācās Drošas Braukšanas Skolā
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
seksuala audzinasana
(par Anonīms komentāru)
Pirmie dati ( http://www.dcsf.gov.uk/rsgateway/DB... ),
kas patrāpījās man:
Pupil:teacher ratio Anglija (16 lpp):
- primary schools 22.6
- secondary schools: 17.0
- nursery schools: 16.4
Pupil:teacher ratio Londona (24, 25 lpp):
- primary schools 23.3
- secondary schools: 17.2
- nursery schools: 16.9
Jūs runājiet par "speciālajām skolām", vai kādu speciālo Londonu, vai 5 gados statistikas ir izmanījušās līdz nepazīšanai?
Pupil:teacher ratio Anglija (16 lpp):
- primary schools 22.6
- secondary schools: 17.0
- nursery schools: 16.4
Pupil:teacher ratio Londona (24, 25 lpp):
- primary schools 23.3
- secondary schools: 17.2
- nursery schools: 16.9
Jūs runājiet par "speciālajām skolām", vai kādu speciālo Londonu, vai 5 gados statistikas ir izmanījušās līdz nepazīšanai?
atbildēt
Anonīms
komentārs
un skolotaajam alga ir saakot no 10 maarcinjaam stundaa . paika un apgeerbs ir
leetaaks vai tikpat daargs cik lv . kaads nevar izskaidrot kaapeec lv algas
mazas un viss tik daargs?
atbildēt
seksuala audzinasana
(par Lūsis komentāru)
Un šīs specifiskās izglītības iestādes tad arī "iztaisa
mūziku" visas Riigas sistēmas statistikā; sabojā labos skaitļus..? A
neticu - parādiet, lūdzu. U.C. uzskaitiet, skaitļus pie tiem.
Rīgas 37.vidusskola ar aptuveni 200 skolēniem (pat mazāk kā lauku vidusskolās, teiksim Lejasciemā) - ai, nekas īpašs, tā tikai statistika:
- jā?
- nē?
- varbūt?
Rīgas 37.vidusskola ar aptuveni 200 skolēniem (pat mazāk kā lauku vidusskolās, teiksim Lejasciemā) - ai, nekas īpašs, tā tikai statistika:
- jā?
- nē?
- varbūt?
atbildēt
Lūsis
komentārs
O, padomāju un izdomāju vel vienu statistikas ignorētu aspektu:
Rīga koncentrējas dažādas specifiskas izglītības iestādes: mūzikas skolas, Horeogrāfijas vidusskola, Doma kora skola, Rozentāla mākslas vidusskola uc.
Pirmkārt šajās skolās skolēnu skaits ir izteikti mazāks kā "normālajās"- 10 līdz 20 vienā klasē. Otrkārt, papildus vispārizglītojošajiem, stradā arī speciālie mūzikas, mākslas, horeogrāfijas utml. pasniedzēji, un vienam šādam pasniedzējam var būt pat tikai divi, trīs pastāvīgie audzekņi, kas arī saistīts ar konkrētu specifiku (piemēram kāds nepopulārāks mūzikas instruments). Tāpat specifika sakarā ar dažādām grupu mūzikas nodarbībām- solfedžo, harmonija, mūzikas literatūra, polifonija, instrumentu vēsture utml.- stundas norises dēļ viarāk par 8 cilvēkiem vienā grupā neliek, līdz ar to katram no šiem preikšmetiem atkal pa vienam vai pat diviem pedagogiem.
Rīga koncentrējas dažādas specifiskas izglītības iestādes: mūzikas skolas, Horeogrāfijas vidusskola, Doma kora skola, Rozentāla mākslas vidusskola uc.
Pirmkārt šajās skolās skolēnu skaits ir izteikti mazāks kā "normālajās"- 10 līdz 20 vienā klasē. Otrkārt, papildus vispārizglītojošajiem, stradā arī speciālie mūzikas, mākslas, horeogrāfijas utml. pasniedzēji, un vienam šādam pasniedzējam var būt pat tikai divi, trīs pastāvīgie audzekņi, kas arī saistīts ar konkrētu specifiku (piemēram kāds nepopulārāks mūzikas instruments). Tāpat specifika sakarā ar dažādām grupu mūzikas nodarbībām- solfedžo, harmonija, mūzikas literatūra, polifonija, instrumentu vēsture utml.- stundas norises dēļ viarāk par 8 cilvēkiem vienā grupā neliek, līdz ar to katram no šiem preikšmetiem atkal pa vienam vai pat diviem pedagogiem.
atbildēt
atbildēt