Mazo draugu kapiņi
|
Kaķi, suņi, mazie papagailīši, bruņurupuči, žurkas, kāmji, truši un pat zelta zivtiņa. Rīgas apriņķa avīze raksta, ka šomēness aprit 3 gadi, kopš Uģis Rūķītis iedibinājis mājdzīvnieku kapsētu "Citi medību lauki".
Pastaigājoties starp dažnedažādajiem kapu pieminekļiem, Uģis prot par tiem pastāstīt daudz interesanta. “Lūk, kaķenīte Kraksija.– mūsu kapsētas vistīrākais kaķis. Saimnieki viņu netīšām bija mazgājuši veļas mašīnā – no rīta nebija pamanījuši, ka kaķis pa nakti tur ielīdis pie netīrajām drēbēm. Kraksija gan vēl pēc šīs nelaimes nodzīvoja 10 dienas, bet pēc tam tika nogādāta pie mums. Viņas saimnieki bija vieni no mūsu pirmajiem klientiem. Viņi jau trīs gadus šeit regulāri nāk, laikam nevar piedot sev šo neuzmanību,” spriež dzīvnieku kapsētas saimnieks.
“Šeit ir apglabāts arī kāds suņuks, kas izglābis dzīvību visai saimnieku ģimenei. Tas notika toreiz, kad pie mums plosījās milzīga vētra – viņi bija nolēmuši aiziet uz mežu, paskatīties, kā vējš sagāzis kokus. Suņuks skrēja pa priekšu, pēkšņi ierējās, saļima un sāka raustīties. Izrādījās, ka krītošs koks bija pārrāvis elektrības vadu. Ja suns nebūtu skrējis pa priekšu, viņa vietā varēja nomirt kāds no ģimenes locekļiem vai pat vairāki. Grēks tādam sunim pieminekli neuzlikt, turklāt, ja viņa nāvē vainojama pašu saimnieku muļķība,” ir pārliecināts Rūķītis.
Četri kapsētas klienti ir izteikuši vēlmi būt apglabātiem šeit, dzīvnieku kapsētā, un nopirkuši sev vietu blakus mīluļiem, jo viņi pēc nāves grib būt kopā ar tiem. Kapsētas saimnieka nosacījumi šai ziņā ir visai strikti.– nekādu mirstīgo atlieku un kapa pieminekļu! Ja radinieki gatavi izpildīt klienta pēdējo vēlēšanos un atved urnu ar pelniem, tad gan šo urnu var ierakt atbilstošā dziļumā, kur vien jūs to vēlaties.
Rūķītis stāsta, ka dažs savu suni mīl vairāk par sievu, cits savukārt ir vientuļš cilvēks, par kura vienīgo dzīves biedru kļuvis viņa mājdzīvnieks. Kāda pensionēta tantiņa savam draudziņam uzlikusi pieminekli par 400 latiem un kapsētas saimnieka centieni atrunāt viņu no liekajām izmaksām nebija vainagojušies ar panākumiem. Rūķītis to skaidro vienkārši: “Dzīvnieks ir uzticīgs līdz galam, viņš ne reizi nav tevi pametis vai pievīlis. Grūtajos brīžos viņš vienmēr ir blakus un, kad vajag, prot no sirds ar tevi priecāties. Viņš ir īsts draugs, kas dzird pat to, par ko tu klusē, un prot tavās acīs lasīt tavu noskaņojumu.”
Pastaigājoties starp dažnedažādajiem kapu pieminekļiem, Uģis prot par tiem pastāstīt daudz interesanta. “Lūk, kaķenīte Kraksija.– mūsu kapsētas vistīrākais kaķis. Saimnieki viņu netīšām bija mazgājuši veļas mašīnā – no rīta nebija pamanījuši, ka kaķis pa nakti tur ielīdis pie netīrajām drēbēm. Kraksija gan vēl pēc šīs nelaimes nodzīvoja 10 dienas, bet pēc tam tika nogādāta pie mums. Viņas saimnieki bija vieni no mūsu pirmajiem klientiem. Viņi jau trīs gadus šeit regulāri nāk, laikam nevar piedot sev šo neuzmanību,” spriež dzīvnieku kapsētas saimnieks.
“Šeit ir apglabāts arī kāds suņuks, kas izglābis dzīvību visai saimnieku ģimenei. Tas notika toreiz, kad pie mums plosījās milzīga vētra – viņi bija nolēmuši aiziet uz mežu, paskatīties, kā vējš sagāzis kokus. Suņuks skrēja pa priekšu, pēkšņi ierējās, saļima un sāka raustīties. Izrādījās, ka krītošs koks bija pārrāvis elektrības vadu. Ja suns nebūtu skrējis pa priekšu, viņa vietā varēja nomirt kāds no ģimenes locekļiem vai pat vairāki. Grēks tādam sunim pieminekli neuzlikt, turklāt, ja viņa nāvē vainojama pašu saimnieku muļķība,” ir pārliecināts Rūķītis.
Četri kapsētas klienti ir izteikuši vēlmi būt apglabātiem šeit, dzīvnieku kapsētā, un nopirkuši sev vietu blakus mīluļiem, jo viņi pēc nāves grib būt kopā ar tiem. Kapsētas saimnieka nosacījumi šai ziņā ir visai strikti.– nekādu mirstīgo atlieku un kapa pieminekļu! Ja radinieki gatavi izpildīt klienta pēdējo vēlēšanos un atved urnu ar pelniem, tad gan šo urnu var ierakt atbilstošā dziļumā, kur vien jūs to vēlaties.
Rūķītis stāsta, ka dažs savu suni mīl vairāk par sievu, cits savukārt ir vientuļš cilvēks, par kura vienīgo dzīves biedru kļuvis viņa mājdzīvnieks. Kāda pensionēta tantiņa savam draudziņam uzlikusi pieminekli par 400 latiem un kapsētas saimnieka centieni atrunāt viņu no liekajām izmaksām nebija vainagojušies ar panākumiem. Rūķītis to skaidro vienkārši: “Dzīvnieks ir uzticīgs līdz galam, viņš ne reizi nav tevi pametis vai pievīlis. Grūtajos brīžos viņš vienmēr ir blakus un, kad vajag, prot no sirds ar tevi priecāties. Viņš ir īsts draugs, kas dzird pat to, par ko tu klusē, un prot tavās acīs lasīt tavu noskaņojumu.”
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs