Marss
|
Tribīnes lasītāji uz Marsu diez vai dosies, bet nekad jau neko nevar zināt.. Daudz maz jau mēs visi zinām, kas tas tāds, bet šeit būs nedaudz detalizētāka info par šo planētu.
Marss, kā jau zināms, ir ceturtā planēta no Saules un nosaukta romiešu kara dieva Marsa vārdā (grieķu Arejs), droši vien savas sarkanās krāsas dēļ (Marsu sauc arī par "Sarkano" planētu). Marta mēnesis savu nosaukumu arī aizguvis no Marsa.
Marsu pazīst jau no aizvēsturiskiem laikiem. Marss ir daudz pētīts un studēts mūsdienās, bet pat ar šodienas tehniku rodas problēmas, jo tas ir diezgan mazs. Marss ir ļoti populārs zinātniskās fantastikas rakstniekiem un visreālākā vieta dzīvošanai Saules sistēmā aiz Zemes.
Kopš sākās kosmosa izpētē ar tehniku uz Marsu ir sūtītas vairākas kosmosa zondes: Mariner 4, Mars 2, Viking (nolaidās uz Marsa 1976. g), Mars Pathfinder (nolaidās 1997 g.), Spirit un Opportunity (nolaidās 2004. gadā). Pēdējie joprojām turpina izpēti un sūta ģeoloģisksus datus un attēlus uz zemi. Marsa orbītā ir izvietoti arī Marsa mākslīgie pavadoņi.
Marsa orbīta ir eliptiska, tādēļ tā virsmas temeratūra var ievērojami mainīties: no +30 līdz -133. Lai vai Marss ir mazāks par zemi, tā virsmas platība ir tik pat liela kā zemes sauszemes platība. Marsam ir ļoti interesants zemes reljefs - uz Marsa atrodas lielākais kalns Saules sistēmā (24 km augsts, 500 km diameters). Marsam ir milzīgs 4000 km liels izliekums zemes virskārtā un 10 km augsts, 4000 km liela kanjonu sistēma un milzu krāteris, kas ir 6 km dziļš un 2000 km plats.
Līdzīgi kā Mēnesim un Merkuram Marsam nav kūstīgu plātņu, kas ir tik normāla parādība uz zemes. Tieši šis un mazā gravitācija ir pamats minētajām reljefa īpatnībām. Uz Marsa nav darbojošu vulkānu, taču vēsturiski, iespējams, ir bijuši.
Senā vēsturē Marss ir ļoti līdzinājies zemei. Uzskata ka esot tecējušas upes un bijuši pat okeāni. Tās varējā būt ūdens upes, bet pastāv arī citi uzskati. Viens no pašreizējiem Marsa izpētes instrumentiem ir atklājis aizsalušu jūru.
Marsa atmosfēra ir ļoti reta. Tās pamatā ir ogļskābā gāze (~ 95%) un slāpeklis (~ 3%). Skābeklis ir tikai 0.15 % (uz Zemes ap 16%). Vidējais atmosfēras spiediens ir tikai 7 milibāri (uz zemes 1 bārs). Un tomēr tas ir pietiekami lai rastos spēcīgi vēji un smilšu vētras. Uz marsa ir ļoti specīgs siltumnīcas efekts, bet tas temeratūru palielina tikai par kādiem 5 grādiem.
Marsa polos līdzīgi kā uz Zemes ir ledus lauki. To pamatā ir sasalis ūdens un CO2 (sausais ledus).
Zemāk daži attēli:
Marss, kā jau zināms, ir ceturtā planēta no Saules un nosaukta romiešu kara dieva Marsa vārdā (grieķu Arejs), droši vien savas sarkanās krāsas dēļ (Marsu sauc arī par "Sarkano" planētu). Marta mēnesis savu nosaukumu arī aizguvis no Marsa.
Marsu pazīst jau no aizvēsturiskiem laikiem. Marss ir daudz pētīts un studēts mūsdienās, bet pat ar šodienas tehniku rodas problēmas, jo tas ir diezgan mazs. Marss ir ļoti populārs zinātniskās fantastikas rakstniekiem un visreālākā vieta dzīvošanai Saules sistēmā aiz Zemes.
Kopš sākās kosmosa izpētē ar tehniku uz Marsu ir sūtītas vairākas kosmosa zondes: Mariner 4, Mars 2, Viking (nolaidās uz Marsa 1976. g), Mars Pathfinder (nolaidās 1997 g.), Spirit un Opportunity (nolaidās 2004. gadā). Pēdējie joprojām turpina izpēti un sūta ģeoloģisksus datus un attēlus uz zemi. Marsa orbītā ir izvietoti arī Marsa mākslīgie pavadoņi.
Marsa orbīta ir eliptiska, tādēļ tā virsmas temeratūra var ievērojami mainīties: no +30 līdz -133. Lai vai Marss ir mazāks par zemi, tā virsmas platība ir tik pat liela kā zemes sauszemes platība. Marsam ir ļoti interesants zemes reljefs - uz Marsa atrodas lielākais kalns Saules sistēmā (24 km augsts, 500 km diameters). Marsam ir milzīgs 4000 km liels izliekums zemes virskārtā un 10 km augsts, 4000 km liela kanjonu sistēma un milzu krāteris, kas ir 6 km dziļš un 2000 km plats.
Līdzīgi kā Mēnesim un Merkuram Marsam nav kūstīgu plātņu, kas ir tik normāla parādība uz zemes. Tieši šis un mazā gravitācija ir pamats minētajām reljefa īpatnībām. Uz Marsa nav darbojošu vulkānu, taču vēsturiski, iespējams, ir bijuši.
Senā vēsturē Marss ir ļoti līdzinājies zemei. Uzskata ka esot tecējušas upes un bijuši pat okeāni. Tās varējā būt ūdens upes, bet pastāv arī citi uzskati. Viens no pašreizējiem Marsa izpētes instrumentiem ir atklājis aizsalušu jūru.
Marsa atmosfēra ir ļoti reta. Tās pamatā ir ogļskābā gāze (~ 95%) un slāpeklis (~ 3%). Skābeklis ir tikai 0.15 % (uz Zemes ap 16%). Vidējais atmosfēras spiediens ir tikai 7 milibāri (uz zemes 1 bārs). Un tomēr tas ir pietiekami lai rastos spēcīgi vēji un smilšu vētras. Uz marsa ir ļoti specīgs siltumnīcas efekts, bet tas temeratūru palielina tikai par kādiem 5 grādiem.
Marsa polos līdzīgi kā uz Zemes ir ledus lauki. To pamatā ir sasalis ūdens un CO2 (sausais ledus).
Zemāk daži attēli:
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
atbildēt