Maikls Kleitons
|
Maikls Kleitons ir ievērojamas Ņujorkas juristu firmas advokāts, kura pienākums ir "satīrīt mēslus", darīt netīros darbiņus. Šķiršanās, plašā uzticība no priekšniecības puses un paša finansiālie parādi ir padarījuši Maiklu ļoti lojālu savam uzņēmumam, kaut reizēm nākas rīkoties pret visiem ētikas principiem. Kad viņa firma sabotē kādu prāvu, kuras iznākums jau tikpat kā bijis izšķirts, Maikls saskaras ar lielāko izaicinājumu savā dzīvē...
Režisora Tonija Gilroja filmā titullomā spoži sevi parāda aktieris Džordžs Klūnijs, viņam līdzās spēlē Toms Vilkinsons, Tilda Svintone, Sidnijs Polaks un citi.
"forumcinemas reklāmas materiāli"
Džordžs Klūnijs (George Clooney) spītīgi turas pie tā, ko viņš iesācis darīt pēdējos gados. 4 no 5 pēdējām viņa filmām ir bijušas tādas, kas smagi velk uz neatkarīgā un art-house kino pusi. Un tāda viennozīmīgi ir arī šī filma.
Manuprāt, šis ir otrs veiksmīgākais un saistošākais no Klūnija pēdējo gadu darbiem aiz Labā vācieša (The Good German). Tomēr diemžēl Maiklam Kleitonam (Michael Clayton) smagi pieklibo ar sižeta ritējumu un ritmu. Lai gan uz to nav balstīta filma, tomēr bez tā kaut kas trūkst. Jāatzīst, ka ārkārtīgi veiksmīgs ir pats filmas sākums ar psihopātisko monologu un filmas noslēguma daļa. It sevišķi ar pēdējo asprātīgo dialogu, kas ir kā pilnīgs pretstats visai filmai. Tomēr tas, kas notiek starp šiem diviem posmiem, nav īpaši saistošs. Filmas vidusdaļa nodarbojas ar sarežģītu galvenā varoņa "psiholoģiskā es" veidošanu, kas notiek lēni un caur ainām, kurās nekas tieši netiek pateikts. Un šāds ritējums nebūs īsti saprotams mūsdienu ierindas skatītājam, kas izlutināts ar "skrien & šauj" filmām. Lai gan Maikls Kleitons ir nodēvēta par trilleri, tomēr uz to nevajadzētu iekrist. Tas drīzāk atgādina politisko darbību trilleri, kur spriedzi rada uzvalkā tērpto vīru runāšana nevis pakaļdzīšanās. Tādu mūsdienu trilleru ātrumu filma ieguva varbūt uz pēdējām 20 minūtēm, tomēr līdz tam, nebija ne miņas no tā.
Bet vienu gan varētu pārmest filmas veidotājiem. Skatītājs tiek iemests noslēpumu virpulī kuri netiek atrisināti īpaši saprotamā un aizraujošā veidā, un pat kaut nieku palaižot garām zūd saprašana par to, kas vispār notiek. Kopumā ārkārtīgi sarežģīta filmas darbība. Nedaudz uzjautrinošas šķita divas "nobiedēšanas" epizodes, kurās klusumā tika izmantoti ļoti negaidīti trokšņi, kas burtiski pamodināja pusi no zāles, kas jau bija ielaidusies miegā. Manuprāt, veidotāji to izdarīja speciāli, lai nedaudz patīksminātos par aizmigušajiem skatītājiem, kas īsti nebija gatavojušies gliemeža ātruma risinājumiem. Un noteikti veidotāji apzinājās un nemēģināja to novērst.
Tomēr, tas, kas šajā filmā ir neapšaubāmi izcils ir Džordžs Klūnijs, jo viņš savu lomu nospēlēja perfekti. Ar caururbjošo skatienu veroties kamerā un nedaudz pat atgādinot Hamfriju Bogartu ( Humphrey Bogart). Džordžs Klūnijs bija izcils un nospēlēja cinisko advokātu tik teicami, ka pat brīžiem piemirsās, ka tā ir filma. Un pēdējais tuvplāns pāris minūšu garumā ar Kleitona tuvplānu... Kamera burtiski novēroja katru Klūnija sejas grimasi. Šī aina bija uzfilmēta vienā piegājienā un to laikam varētu uzskatīt par filmas labāko epizodi, kas iespiedīsies atmiņā.
Filma noteikti nav priekš visiem, pareizāk sakot, filma patiks retajam. Atļaušos teikt, ka Maikls Kleitons ir nedaudz pārvērtēta filma, un Holivudas balvu dalīšanas institūcijas savaldzināja Klūnijs. Jā, šeit tika runāts par ļoti aktuālo un sāpīgo vides tēmu, kā arī būvēts izcils psiholoģiskais portrets, tomēr šoreiz lēnais ritējums neatstāja labu iespaidu. Un tas noteikti nebija filmai pluss. Būtībā filmas pamatā ir jau diezgan daudz kur redzēts sižets, tomēr ar ļoti oriģinālu piegājienu un apstrādi. Sarežģīts kino piedzīvojums, kas noteikti izraisa domāšanu...
Vērtējums: 3.5/5
Režisora Tonija Gilroja filmā titullomā spoži sevi parāda aktieris Džordžs Klūnijs, viņam līdzās spēlē Toms Vilkinsons, Tilda Svintone, Sidnijs Polaks un citi.
"forumcinemas reklāmas materiāli"
Džordžs Klūnijs (George Clooney) spītīgi turas pie tā, ko viņš iesācis darīt pēdējos gados. 4 no 5 pēdējām viņa filmām ir bijušas tādas, kas smagi velk uz neatkarīgā un art-house kino pusi. Un tāda viennozīmīgi ir arī šī filma.
Manuprāt, šis ir otrs veiksmīgākais un saistošākais no Klūnija pēdējo gadu darbiem aiz Labā vācieša (The Good German). Tomēr diemžēl Maiklam Kleitonam (Michael Clayton) smagi pieklibo ar sižeta ritējumu un ritmu. Lai gan uz to nav balstīta filma, tomēr bez tā kaut kas trūkst. Jāatzīst, ka ārkārtīgi veiksmīgs ir pats filmas sākums ar psihopātisko monologu un filmas noslēguma daļa. It sevišķi ar pēdējo asprātīgo dialogu, kas ir kā pilnīgs pretstats visai filmai. Tomēr tas, kas notiek starp šiem diviem posmiem, nav īpaši saistošs. Filmas vidusdaļa nodarbojas ar sarežģītu galvenā varoņa "psiholoģiskā es" veidošanu, kas notiek lēni un caur ainām, kurās nekas tieši netiek pateikts. Un šāds ritējums nebūs īsti saprotams mūsdienu ierindas skatītājam, kas izlutināts ar "skrien & šauj" filmām. Lai gan Maikls Kleitons ir nodēvēta par trilleri, tomēr uz to nevajadzētu iekrist. Tas drīzāk atgādina politisko darbību trilleri, kur spriedzi rada uzvalkā tērpto vīru runāšana nevis pakaļdzīšanās. Tādu mūsdienu trilleru ātrumu filma ieguva varbūt uz pēdējām 20 minūtēm, tomēr līdz tam, nebija ne miņas no tā.
Bet vienu gan varētu pārmest filmas veidotājiem. Skatītājs tiek iemests noslēpumu virpulī kuri netiek atrisināti īpaši saprotamā un aizraujošā veidā, un pat kaut nieku palaižot garām zūd saprašana par to, kas vispār notiek. Kopumā ārkārtīgi sarežģīta filmas darbība. Nedaudz uzjautrinošas šķita divas "nobiedēšanas" epizodes, kurās klusumā tika izmantoti ļoti negaidīti trokšņi, kas burtiski pamodināja pusi no zāles, kas jau bija ielaidusies miegā. Manuprāt, veidotāji to izdarīja speciāli, lai nedaudz patīksminātos par aizmigušajiem skatītājiem, kas īsti nebija gatavojušies gliemeža ātruma risinājumiem. Un noteikti veidotāji apzinājās un nemēģināja to novērst.
Tomēr, tas, kas šajā filmā ir neapšaubāmi izcils ir Džordžs Klūnijs, jo viņš savu lomu nospēlēja perfekti. Ar caururbjošo skatienu veroties kamerā un nedaudz pat atgādinot Hamfriju Bogartu ( Humphrey Bogart). Džordžs Klūnijs bija izcils un nospēlēja cinisko advokātu tik teicami, ka pat brīžiem piemirsās, ka tā ir filma. Un pēdējais tuvplāns pāris minūšu garumā ar Kleitona tuvplānu... Kamera burtiski novēroja katru Klūnija sejas grimasi. Šī aina bija uzfilmēta vienā piegājienā un to laikam varētu uzskatīt par filmas labāko epizodi, kas iespiedīsies atmiņā.
Filma noteikti nav priekš visiem, pareizāk sakot, filma patiks retajam. Atļaušos teikt, ka Maikls Kleitons ir nedaudz pārvērtēta filma, un Holivudas balvu dalīšanas institūcijas savaldzināja Klūnijs. Jā, šeit tika runāts par ļoti aktuālo un sāpīgo vides tēmu, kā arī būvēts izcils psiholoģiskais portrets, tomēr šoreiz lēnais ritējums neatstāja labu iespaidu. Un tas noteikti nebija filmai pluss. Būtībā filmas pamatā ir jau diezgan daudz kur redzēts sižets, tomēr ar ļoti oriģinālu piegājienu un apstrādi. Sarežģīts kino piedzīvojums, kas noteikti izraisa domāšanu...
Vērtējums: 3.5/5
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
atbildēt