Lielais gājiens

Dziesmusvētku gājiens šogad sasniedzis Rio karnevāla cienīgu hronometrāžu.7 stundas ilga Rīgas okupācija padarīja uz brīdi latviešus par majoritāti, kas nosaka toni. Un tonis bija rotaļīgs. Helikopters, kas sadzen smiltis visu gājiena dalībnieku un vērotāju matos un acīs, jautra sasaukšanās visā Brīvības ielas garumā un – visbeidzot- skatītāju ekspromta transformēšanās par dalībniekiem, stājoties pēdējo gājiena mohikāņu lomā – tūlīt aiz Haralda Bārzdiņa brašā diksilenda ar karsējmeitenēm. „Sveiciens skatītājiem-rīdziniekiem”- tāds bija pēdējais šīs dienas sauklis uz kuru no logiem, balkoniem un ietvēm sauktu , nācās atbildēt ne vairs koristiem vai dejotājiem, bet gan parastajiem mazajiem cilvēkiem, kas bija gājienu ņēmuši savā ziņā, kļūstot par tā galvenajiem varoņiem. Žēl tikai, ka neviens nebija iedomājies par kādu- cik ne cik- jēdzīgu risinājumu nolietotajiem puķu pušķiem un vainadziņiem, kas savu pēdējo atdusu rada daudzās bēdīgās atkritumu urnās.