Lata devalvācija = apokalipse ???

http://janisogsts.lv/

Pēdējā laikā presē atkal bieži tiek pieminēts maģiskais un reizē bīstamais vārds devalvācija. Galvenie runātāji par šo tēmu ir dažādi neatkarīgi ārzemju analītiķi no vienas puses un vietējās amatpersonas, baņķieri un ekonomikas komentētāji no otras puses. Kā jau tas ir pierasts, ārzemnieki norāda uz lata devalvācijas neizbēgamību, savukārt vietējie speciālisti ar atsevišķiem izņēmumiem aizstāv latu visiem spēkiem, laiku pa laikam pabiedējot tautu ar agrīnā Raiņa cienīgiem epitetiem par indi.
Patiesībā devalvācija (jeb nacionālās valūtas vērtības samazināšanu attiecībā pret citu valstu valūtām) nav nekas tāds no kā vajadzētu baidīties, neskaitāmas valstis to ir veikušas un neskaitāmas valstis to darīs arī nākotnē. No pēdējā laika gadījumiem var pieminēt Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Kazahstānu, Armēniju u.c. Šīm valstīm var pieplusot vēl veselu rindu ar brīvi peldošajām valūtām, kuru vērtība pēdējā laikā ir būtiski nokritusies un neviens pat nemēģina apturēt šo kritumu. Vēl jo vairāk – Japānas centrālā banka ir norūpējusies par jēnas stiprumu un labprāt gribētu, ka tās vērtība samazinās.

Kāpēc tad šīs visas valstis ir vienā vai otrā veidā izdarījušas vai atbalsta šo briesmu darbu? Atbilde ir pavisam vienkārša - neadekvāti augsts valūtas kurss nesekmē valsts konkurētspēju. Tas ir gan spieķis riteņos eksportētajiem (jo īpaši lielas iekšējās inflācijas gadījumā kā ir Latvijā), gan vietējiem ražotājiem, kam ir jācīnās ar lēto importu. Jaunattīstības valstu (t.sk. Latvijas) gadījumā ir jārēķinās ar to, ka uzskrūvēts valūtas kurss atbaida ārvalstu investorus, kas drīzāk cenšas izņemt naudu ārā, kamēr vēl kurss ir augsts, nekā veikt jaunas investīcijas. Un Latvijas Banka ar savām rezervēm šiem investoriem maksā. Saskaņā ar lata kursu, kurš noteikts tālajā 2004. gadā.


Šādam pārvērtētam kursam ir arī savi ieguvēji – tie ir fiksētās algas saņēmēji (valsts sektors) un patēriņa preču importētāji. Ne velti SVF tā spiež uz valsts izdevumu samazināšanu - kombinācijā ar stipru latu šis (neražojošais sektors) apēd milzīgus daudzumus līdzekļu. Problēma ir tikai tāda, ka pašreiz pasludinātā izdevumu samazināšanu ir stipri par maz, lai atrisinātu Latvijas samilzušās problēmas, izdevumi ir jāsamazina vismaz par 50%, kas pašreizējā politiskajā situācijā neizskatās reāli. Attiecīgi pēc būtības paliek tikai viens veids, kā visiem vienlaicīgi samazināt algas - devalvācija. Kas no katra iedzīvotāja personīga viedokļa, protams, ir ļoti nepatīkami, bet ilgtermiņā ekonomikai nāk tikai par labu. Uzņēmumiem paveras iespējas neatlaist darbiniekus, tādējādi saglabājot darbības profilu labākiem laikiem. Vājākie uzņēmumi bankrotē, paverot iespējas attīstīties stiprākiem konkurentiem. Ārvalstu investoriem atkal ir izdevīgi šeit celt savas ražotnes. Cikls atjaunojas.

Vienlaikus ir jāapzinās, ka lata devalvācija nebūs brīnumzāles, kas uzreiz atrisinās visas problēmas. Latviju joprojām sagaida 2-3 ārkārtīgi smagi gadi. Taču lata piesaistes koridora maiņa un stingra fiskālā politika būtu labs pamats Latvijas atveseļošanās procesam.


Šajā situācijā ir aktuāls jautājums, kas notiks ar vietējiem kredītņēmējiem, kas ir aizņēmušies ārvalstu valūtās. Atbilde ir vienkārša - pie pašreizējām ekonomikas attīstības tendencēm, tiem būs problēmas neatkarīgi no tā, vai lata kurss tiks mainīts vai nē. Ja cilvēku atlaiž no darba, un viņš vispār vairs nesaņem algu, tad ir vienalga kādā valūtā ir viņa hipotekārais kredīts. Šos iedzīvotājus var paglābt tikai ekonomikas stabilizācija un iespēja pelnīt nevis mākslīgi uzturēts lata kurss. Ja kredītņēmēju problēmas varētu atrisināt ar fiksēta valūtas kursa palīdzību, tad visām pasaules valūtām tāds būtu.


Diemžēl visas pazīmes liecina, ka mūsu politiķi un centrālā banka ir nolēmuši cīnīties līdz pēdējām par lata piesaistes kursa saglabāšanu. Un tas nav nekāds brīnums, jo visus šos gadus kopš neatkarības atgūšanas šie paši cilvēki latu ir izmantojuši savu dārgo mundierīšu spodrināšanai, radot mītu par baisajām devalvācijas sekām un pašiem kā situācijas glābējiem. Rezultāts ir tāds, ka pašreizējā situācijā lēmums par lata devalvāciju visticamāk nozīmētu lēmuma pieņēmēju politiskās karjeras beigas. Kas attiecīgi nozīmētu gan atteikšanos no šādiem-tādiem labumiem, gan – vēl sāpīgāk - no nācijas glābēju statusa.
Žēl, jo latam būtu jākalpo Latvijas ekonomikai nevis otrādi. Un amatpersonām varbūt vajadzētu vairāk ieklausīties pasaulē atzītu ekonomistu (Nouriel Roubini, Paul Krugman uc) teiktajā nevis turēties pie 90-to gadu sākuma pilnīgi citā situācijā ieviestajām nostādnēm. Laiki mainās.

Visbeidzot – var daudz diskutēt par devalvācijas plusiem/mīnusiem, taču es nespēju atsaukt atmiņā nevienu puslīdz demokrātisku valsti, kuras IKP būtu nokritis par vairāk kā 10%, būtu reģistrēts lielākais nekustamā īpašuma cenu kritums pasaulē, bezdarbs augtu ģeometriskā progresijā, taču nacionālā valūta būtu kļuvusi STIPRĀKA pret citu valstu valūtām. Ja kāds zin tādu valsti, dodiet ziņu, tas ir nopietnas izpētes cienīgs temats.



Fakti :
- Pamatojoties uz Latvijas Bankas Padomes lēmumu Latvijas Banka 2004. gada 30. decembrī noteikusi lata piesaistes kursu eiro: 1 EUR = Ls 0.702804.
- No 2005. gada 1. janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošināja lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa;
- Latvijas lata vērtība pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugusi (ts.k. par ~15%-30% pret Krievijas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes valūtām - visas šīs valstis ir starp Latvijas top-10 eksporta galamērķiem).