Krīze Tibetā - manas emocijas

Sirds sažņaudzas, lasot, kā Tibetā iet. Nesen pa Tv ziņās rādīja, ka Ķīna atļāvusi vizīti starptautiskajiem žurnālistiem, lai pierādītu, ka Tibetas krīze veiksmīgi tiek risināta, ka izpostītie tempļi tiek atjaunoti, tie pildās mūkiem, dzīve atgriežas ierastajā ritmā. Ha. Neizdevās viņiem piemānīt žurnālistus. Saujiņa tibetiešu mūku kaut kā izlauzās līdz žurnālistiem un videokamerām un ļoti satrauktās, izmisuma pilnās balsīs (mūki tak vispār savā nostājā pret visu tomēr ir mierīgi ļautiņi) stāstīja, ka viss, kas tiek rādīts žurnālistiem ir izrāde. Ka mūki un citi apmeklētāji templī ir pārgērbti ķīnieši, ka īstie mūki tiek turēti ieslodzīti tempļos, netiek laisti uz ielas. Man vēl tagad paliek baisi, atceroties viņu izmisuma pilnās acis. Tās bija patiesas emocijas, kas "izgāja cauri kauliem".

Žurnālisti teic, ka viņiem nebija iespēja parunāties ar iedzīvotājiem, katrs mēģinājums atdalīties no oficiāli apsargātās, uzraudzītās grupas beidzies neveiksmīgi vai ar piekomandētu sekotāju. Pēc neplānotās sarunas ar tibetiešu mūkiem, konkrēto templi aplenkuši ķīniešu karavīri ar ieročiem rokās... Man nav dižu izlūziju, ka šie mūki vēl ir dzīvi.

Un mēs, mēs, kas reiz bijām tā pat apspiesti savā zemē, klusējam! Mūsu valstsvīri klusē! Mediji kaut ko ņemas, peras, bet lielākā daļa iedzīvotāju tā arī īsti nesaprot, kas tur notiek un kāpēc Latvijai vajadzētu atbalstīt Tibetu. Un vēl tie, es atvainojos, stulbie komentāri daudzviet medijos, ka nevienam jau nevajadzētu tur iejaukties, ka tā tikai Ķīnas iekšējā lieta. Ka olimpiskajām spēlēm jānotiek, viss tak ir kārtībā! Es teiktu - gļēvuļi, aklie, bejūtīgie lopi bez atmiņas!

Es vispār neuzksatu, ka Ķīna būtu jāiesaista jebkādās civilizētas sabeidrības pasākumos, kur nu vēll uzticēt tai rīkot olimpiskās spēles! Lai vai kā tie sportisti trenējas, lai kāds arī nebūtu vinu sapnis par dalību šais spēlēs, nu nevar, NEVAR kāpt pāri līķiem un izlikties tos neredzam! Ir jāliek nomanīt savu attieksmi! Jo - kādēļ cilvēks vispār ko dara? Sekss, vēders, sabiedriskasi stāvoklis. Ja nekaunināsim, ja neizrādīsim nepatiku, tad jau arī vairs nav nekādu šķēršlu, lai to nedarītu, ja reiz iekšējā ētika klusē. Un vispār - kāpēc Latvijas medijos (ciitviet pasaulē?) ir tik maz pašu sportistu komentāru par šo tematu?

Lūk, šeit gan būtu jāiet organizēti aizstāvēt tibetiešus, nevis Irāku masēt. tikai Tibeta jau nav Eiropa, ha. Ģeogrāfski politiskais iedaījums un mazo valstiņu bailes no lielās ķīnas un tās fanātiem.
Nu jau DALAILAMA skaļi lūdz palīdzību starptautiskajai sabeidrībai. Ek, nekas nav tik vienkārši. Bet, ja kaut vai ko niecīgu, bet dara organizēti un masveidā, tam piemīt liels spēks. Es tikai nezinu, kas varētu ietekmēt ķīnu. Karš, kurš izvērstos 3. pasaules karā? Nu jau es pārspīlēju, bet brīžam tiešām gribas ņemt bomi rokās un, kā tibetie;su jaunieši, paust savu protestu vardarbīgi.

no raksta tvnet.lv:

Pats Dalailama teicot, ka viņš vēlas dialogu ar Ķīnas līderiem, lai izbeigtu nemierus Tibetā, kā arī pauda atzinību par starptautiskās sabiedrības bažām un interesi, cenšoties rast risinājumu nemieriem. Dalailama arī atkāroti noraidīja Ķīnas apsūdzības, ka viņš tiecas pēc Tibetas neatkarības, norādot, ka viņš tikai vēlas patiesu autonomiju un reliģisko brīvību.
Tibetiešiem ir vajadzīgas "pilnvērtīgas garantijas par mūsu kultūras un valodas aizsardzību. Mēs pilnībā esam par vidusceļu. Tiklīdz tiks nodrošināta kaut kāda līmeņa brīvība, mēs visi ļoti laimīgi atgriezīsimies mūsu valstī," sacīja Dalailama.

Pretrunas skaitļos. Un kādi tie ir realitātē?
Saskaņā ar Ķīnas oficiālajiem paziņojumiem, grautiņos nogalināti 18 civiliedzīvotāji un divi policisti.
Tibetiešu trimdas vadības rīcībā esošā informācija liecina, ka Tibetas neatkarības piekritēju sadursmēs ar Ķīnas armiju un policiju dzīvību zaudējuši vismaz 135 cilvēki. Sadursmēs aptuveni tūkstotis cilvēku ir ievainoti, bet 400 ir apcietināti.
Nedaudz ieskatam, kā kas sākās:
Protesti pret Ķīnas okupāciju Tibetā sākas Lasā 10.martā, pieminot 1959.gada neveiksmīgās tibetiešu sacelšanās gadadienu. Ķīnas armija un policija nekavējoties vērsās pret protestētājiem, iebrūkot klosteros un piekaujot tibetiešu mūkus un protestētājus. Pēc drošības spēku iebrukuma klosteros tibetiešu jaunieši 14.martā Tibetas galvaspilsētā Lasā sarīkoja grautiņus, uzbrūkot etnisko ķīniešu veikaliem un īpašumiem un piekaujot ķīniešus. Kopš grautiņiem Lasā un citās tibetiešu pilsētās ievests liels skaits karavīru, lai apspiestu tibetiešu protestus.

Pēdējo 20 gadu laikā tik vērienīgi neatkarības piekritēju protesti Tibetā nav notikuši. Pirms 20 gadiem notikušo tibetiešu sacelšanos Ķīnas varasiestādes varmācīgi apspieda.