Kritiskās masas kritika

Tā vietā, lai rādītu ļaudīm, ka velosipēds var būt pilnvērtīgs pilsētas satiksmes līdzeklis, "kritiskā masa" sarīko trikus, kas nerunā velosipēdistiem par labu.

Kritiskās Masas (KM) "spontānā" velosipēdu pulcēšanās sākas pie Dailes teātra. Ar gudru ziņu viss ir palaists pašplūsmā, lai nedotu likumsargiem iespēju vēlāk teikt, ka tā ir bijusi nesankcionēta pulcēšanās. Ja šo sanācienu ieraudzītu, piemēram, Kopenhāhenas iedzīvotājs, viņš nolemtu, ka sanākušie ir sportisti. Vairums velosipēdu ir aprīkoti ar hidrauliskajām bremzēm, dārgām priekšējām dakšām un nolaistiem sēdekļiem. Puikas izmanto iespēju, lai pazīmētos un lēkā pa betona apmalēm.
Lieliskas atrakcijas gaidot KM brauciena sākumu.

Tālāk seko tas, ko vidusmēra latviešu velobraucējs saprot kā protesta formu; velo straume sāk virzīties pa Bruņinieku ielu visā tās platumā. Aiz muguras bikli apstājas trolejbuss; tā vadītājs no saviem augstumiem redz, ka censties izspiesties cauri šim pūlim ir bezjēdzīgi. Drīz vien atskan policijas sirēnas un skarba balss klaigā: "velobraucēji vienā līnijā, velobraucēji vienā līnijā". Bailīgākie uzlec uz ietves un turpina ceļu pa turieni. Citi droši rullē gar ietves malu, vēl citi, sapratuši, ka viņu ir vairāk nekā pieci, vienkārši ignorē policijas uzsaukumus.
Valdemāra un Kalpaka bulvāra krustojumā policija izveidojusi mūri no četrām apcietināto mašīnam un cenšas piespiest velosipēdistus braukt pa ietvi.
Viņiem tas izdodas.
Vecrīgā KM varonīgi spiežas cauri Rīdzenes ielai, kas veiksmīgi pārvērsta par tirdzniecības centru. Taču visi aizmirst, ka šī ir gājēju iela un velosipēdu šeit drīkst tikai stumt pie rokas. Veikalu apsargi, iznākuši laukā un nostājušies platām kājām pretī velosipēdu straumei, cenšas slēpt bezcarību skatienā, jo pret tādu baru ar pārkāpējiem viņi neko neiespēj.
Tālāk KM nonāk uz Vanšu tilta un tur atdurās Raņķa dambja un Valdemāra ielas krustojumā. Absolūti nepārredzama vieta, kur pat autmobiļu straume organizēta visai drastiski. Taču KM straume vienā mierā veic kreiso pagriezienu. Vietā, kur to ne tikai nedrīkst darīt, bet kur ir vienvirziena auto kustība.
Policists neiztur un saķer aiz stūres kādu velosipēdistu, kurš piesarcis kaut ko taisnojas. "Atbrīvojiet viņu, atbrīvojiet viņu" kāds pūlī mēģina imitēt īstu demonstrāciju un protestu pret pastāvošo iekārtu.

Šīs ir tikai dažas ainas, ko man gadījās novērot pašam piedaloties KM braucienā. Manuprāt šis brauciens pierādīja divas lietas. a) velosipedistu ir daudz un to var būt vēl vairāk, b) latviešu velosipēdistiem nepiemīt braukšanas kultūra. Man velosipēds ir transporta līdzeklis, braucu ar to katru dienu un no saviem novērojumiem var tikai apstiprināt - vidējam velosipēdistam Rīgas ielās satiksmes noteikumi neeksitē.

Manuprāt, ja mēs prasām no sabiedrības, lai tā samaksā par mūsu velo infrastruktūru, vai mums tomēr nevajadzētu parādīt, ka esam gatavi respektēt arī kājāmgājējus un auto vadītājus?