"Kristīgā gavēņa laiks"
|
Kā jau solīju jums te par kristīgu gavēšanu Baznīcā - mans viedoklis:
Vienā grāvja pusē krīt tie, kuri gavēšanai piešķir pārspīlētu un nepareizu nozīmi. Otrā grāvja pusē kritušie ir tie, kuri saka: nav vispār jāgavē.
Lieldienu gavēnis sākas ar Pelnu dienu.
Pelni nozīmē cilvēka nīcību. Lielā gavēņa sākums. Raugāmies uz to kādas ir grēka sekas mūsos.
No zemes cilvēks ir ņemts un par zemi kļūst. Tas liek domāt, kur paliek cilvēka dvēsele? Kas ir cilvēks?
Caur ēšanu cilvēks krita grēkā, bet caur neēšanu cilvēks nevar palikt svēts vai tikt izglābts vai padarīt sevi labāku...
Neviens nevar gavēt kā gavēja Kristus. Nevienam nav vajadzīgs gavēt kā Krsitus gavēja. Aplami ir teikt, ka tā kā Kristus gavēja, jāgavē īstam kristietim. Kristus gavēnis caur ticību ir arī mūsu gavēnis. Mozus pirms saņēma 10 baušļus Sineja kalnā gavēja 40 dienas – arī Krsitus gavēja 40 dienas tuksnesī, lai mums dotu jauno Bauslību: Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu(Mk.22)Šeit varētu izvērt ļoti plašu tēmu par cilvēkiem, kuri mīl Dievu, bet nemīl savu tuvāko un otrādi, mīl savu tuvāko, bet nemīl Dievu - es to nedarīšu, jo runa ir par gavēni.
Kristus tomēr gavēšanu neatceļ. Pirms uzsākt gavēni ir jāizvērtē savas iespējas.Gavēšanai jānotiek pēc brīvas gribas un labprātīgi pieņemamam, lai pakļautu miesu Garam. Gavēnis var būt nederīgs, ja nepareizi to lieto: gavēšanu uzskata par labu darbu, patiktu Dievam, iznīcinātu grēku, dabūtu glābšanu, nevis miesas savaladīšanu, kā tas Bībelē rakstīts. Gavējot jāraugās uz Jēzu Kristu, jāseko Viņam ar ticību. Gavējot, atturoties no kaut kā lieka, ka dvēseli pievērš laicīgajam - nāk grēkapziņa un redze kļūst patiesāka, tīrāka...
Gavēnis liekas kaut kas mazs, bet mazais var novest pie lielā. Gavēnis ir tikai un vienīgi Dievam par godu un cilvēkam par svētību, ierobežojot miesu...
Gavēnis var būt dzīvesveids: mums ir jādzīvo krietni un jārīkojas, cik vien labi spējam, to ko nespējam Kristus paveic mūsu vietā.
Parasti dzirdēts, ka gavēnis - tas nozīmē neēst, bet ne jau pašā ēšanā ir visa jēga, bet attieksmē, domās no dzirdētā, redzētā, kas ienāk cilvēkā iekšā, galu gaā jēga ir Kristus nopelnā pie krusta.
Ēšanas gavēņa veidi:
* neko neēd, bet dzer ūdeni(labāk pirms sākat gavēt konsultēties pirms tam ar savu ārstu)
* neēd visu, kas nāk no dzīvniekiem(olas, piens utt), ēd veģetāros ēdienus
* neēd gaļu, bet ēd zivis un visu kas nāk no dzīvniekiem, veģetāros ēdienus u.c.
* atturēties no delikatesēm
* ēd retāk un nepārēdās
Dvēseles gavēņi:
^ neāpārēsties, nedusmojoties, neskaust, nerunāt: tukši, neaprunāt, nenomelnot, nenosodīt utt
^ ar redzi, dzirdi, ožu, sajūtām, verbāli
^ aizliegt sevi
^ darīt labu tuvākajam, domājot par vairāk otra labumu
^ ...
Šis laiks ir uz iekšu vērsts garīgām aktivitātēm. Gavēnis ir palikšana vienatnē ar sevi, sevis izvērtēšana Bībeles gaismā un garīgu pārdomu laiks. Tas nozīmē, paskatīties sevī no iekšienes, aizejot tuksnesī – palikt vienam, lai varētu nākt atkal cilvēkos ar patiesāku skatījumu par sevi.
Pasaulē bieži garīga attieksme ir slikta, bet laicīga attiekme laba.
Pēc gavēņa Lieldienas atnāk ar lielāku prieku!
Vienā grāvja pusē krīt tie, kuri gavēšanai piešķir pārspīlētu un nepareizu nozīmi. Otrā grāvja pusē kritušie ir tie, kuri saka: nav vispār jāgavē.
Lieldienu gavēnis sākas ar Pelnu dienu.
Pelni nozīmē cilvēka nīcību. Lielā gavēņa sākums. Raugāmies uz to kādas ir grēka sekas mūsos.
No zemes cilvēks ir ņemts un par zemi kļūst. Tas liek domāt, kur paliek cilvēka dvēsele? Kas ir cilvēks?
Caur ēšanu cilvēks krita grēkā, bet caur neēšanu cilvēks nevar palikt svēts vai tikt izglābts vai padarīt sevi labāku...
Neviens nevar gavēt kā gavēja Kristus. Nevienam nav vajadzīgs gavēt kā Krsitus gavēja. Aplami ir teikt, ka tā kā Kristus gavēja, jāgavē īstam kristietim. Kristus gavēnis caur ticību ir arī mūsu gavēnis. Mozus pirms saņēma 10 baušļus Sineja kalnā gavēja 40 dienas – arī Krsitus gavēja 40 dienas tuksnesī, lai mums dotu jauno Bauslību: Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu(Mk.22)Šeit varētu izvērt ļoti plašu tēmu par cilvēkiem, kuri mīl Dievu, bet nemīl savu tuvāko un otrādi, mīl savu tuvāko, bet nemīl Dievu - es to nedarīšu, jo runa ir par gavēni.
Kristus tomēr gavēšanu neatceļ. Pirms uzsākt gavēni ir jāizvērtē savas iespējas.Gavēšanai jānotiek pēc brīvas gribas un labprātīgi pieņemamam, lai pakļautu miesu Garam. Gavēnis var būt nederīgs, ja nepareizi to lieto: gavēšanu uzskata par labu darbu, patiktu Dievam, iznīcinātu grēku, dabūtu glābšanu, nevis miesas savaladīšanu, kā tas Bībelē rakstīts. Gavējot jāraugās uz Jēzu Kristu, jāseko Viņam ar ticību. Gavējot, atturoties no kaut kā lieka, ka dvēseli pievērš laicīgajam - nāk grēkapziņa un redze kļūst patiesāka, tīrāka...
Gavēnis liekas kaut kas mazs, bet mazais var novest pie lielā. Gavēnis ir tikai un vienīgi Dievam par godu un cilvēkam par svētību, ierobežojot miesu...
Gavēnis var būt dzīvesveids: mums ir jādzīvo krietni un jārīkojas, cik vien labi spējam, to ko nespējam Kristus paveic mūsu vietā.
Parasti dzirdēts, ka gavēnis - tas nozīmē neēst, bet ne jau pašā ēšanā ir visa jēga, bet attieksmē, domās no dzirdētā, redzētā, kas ienāk cilvēkā iekšā, galu gaā jēga ir Kristus nopelnā pie krusta.
Ēšanas gavēņa veidi:
* neko neēd, bet dzer ūdeni(labāk pirms sākat gavēt konsultēties pirms tam ar savu ārstu)
* neēd visu, kas nāk no dzīvniekiem(olas, piens utt), ēd veģetāros ēdienus
* neēd gaļu, bet ēd zivis un visu kas nāk no dzīvniekiem, veģetāros ēdienus u.c.
* atturēties no delikatesēm
* ēd retāk un nepārēdās
Dvēseles gavēņi:
^ neāpārēsties, nedusmojoties, neskaust, nerunāt: tukši, neaprunāt, nenomelnot, nenosodīt utt
^ ar redzi, dzirdi, ožu, sajūtām, verbāli
^ aizliegt sevi
^ darīt labu tuvākajam, domājot par vairāk otra labumu
^ ...
Šis laiks ir uz iekšu vērsts garīgām aktivitātēm. Gavēnis ir palikšana vienatnē ar sevi, sevis izvērtēšana Bībeles gaismā un garīgu pārdomu laiks. Tas nozīmē, paskatīties sevī no iekšienes, aizejot tuksnesī – palikt vienam, lai varētu nākt atkal cilvēkos ar patiesāku skatījumu par sevi.
Pasaulē bieži garīga attieksme ir slikta, bet laicīga attiekme laba.
Pēc gavēņa Lieldienas atnāk ar lielāku prieku!
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
egmars
komentārs
Visgrūtāk jau ar to tukšo muldēšanu...gavēšanu - visplašākā mērā -
arī ar šo - grafomāniju ( to dassy nepierakstīja) , tad šai gavēšanas
laikā tribine pārstāj darboties un nav pat lasāma. Tas būtu veiksmīgs
pasākums - tā katrs varētu novērtēt savas patiesās attiecības ar
tribine.lv.
atbildēt
Susurs
komentārs
dassy
(par Anonīms komentāru)
Anonīms
komentārs 2008-02-23 15:49:49
piedošanu par neticību, bet es neticu nevienam sociālam pētijumam, ja vien to nav veikusi pati LU vai tie ir reliģisko lietu pārvaldes dati...
p.s bet interesants fakts atklājās, ja jautā, vai Tu tici Dievam? dažreiz, ja jautātājs ir baznīcēns, biežāk atbild: JĀ, ja jautātājs ir sabiedrība, arbildē ir biežāk NĒ, bet protams ne vienmēr!
komentārs 2008-02-23 15:49:49
piedošanu par neticību, bet es neticu nevienam sociālam pētijumam, ja vien to nav veikusi pati LU vai tie ir reliģisko lietu pārvaldes dati...
p.s bet interesants fakts atklājās, ja jautā, vai Tu tici Dievam? dažreiz, ja jautātājs ir baznīcēns, biežāk atbild: JĀ, ja jautātājs ir sabiedrība, arbildē ir biežāk NĒ, bet protams ne vienmēr!
atbildēt
dassy
(par Anonīms komentāru)
komentārs 2008-02-23 14:42:41
paldies par norādi... tas bija naksts neuzmanības iespaidā :) izlaboju, lai saprotami
tie ir gavēņa veidi pēc stingruma...
es piemēram šajā gavēnī vispār negavēju no ēdiena(neredzu vajadzību)..
bez miesas savaldīšanas(neēšana dos lielāku kontroli pār miesu, maņām...) patiesībā viegsls gavēnis ir veselīgi no medicīniskā viedokļa...piemēram, kādu laiku neēsts gaļu!!!bet protams tā ir vairāk diēta, nevis gavēnis :)
paldies par norādi... tas bija naksts neuzmanības iespaidā :) izlaboju, lai saprotami
tie ir gavēņa veidi pēc stingruma...
es piemēram šajā gavēnī vispār negavēju no ēdiena(neredzu vajadzību)..
bez miesas savaldīšanas(neēšana dos lielāku kontroli pār miesu, maņām...) patiesībā viegsls gavēnis ir veselīgi no medicīniskā viedokļa...piemēram, kādu laiku neēsts gaļu!!!bet protams tā ir vairāk diēta, nevis gavēnis :)
atbildēt
Anonīms
komentārs
> pirmā komentāra autoram
Jā gan, reliģijas vēsturi vajag mācīties! Šajā sakarā der izlasīt šodienas "Latvijas Avīzē" interviju ar reliģiju pētnieku un LU Āzijas studiju nodaļas vadītāju prof. Leonu Taivānu:
http://mod.la.lv/main1.php?dat=2008...
Personīgi man interesanti likās profesora minētie socioģisko pētījumu dati: "Socioloģiskie pētījumi rāda, ka sabiedrībai ir trīs grupas attieksmē pret reliģiju. Viena ir čakli praktizējoši kristieši, un viņu skaits pārsniedz 6% Rietumeiropā. Otra, pati lielākā daļa ir tā dēvētie kultūras kristieši, kuri apzinās, ka reliģija ir mūsu kultūras vai civilizācijas sastāvdaļa. Un atkal neliela grupa ir trešie, kas pieskaitāma ateistiem, tādiem, kas noraida reliģiju. Ļotu liels ticīgo skaits ir Amerikā, kurienes 40% zinātnieku ir ticīgie. Kādreiz uzskatīja – tur, kur augsta labklājība, zema reliģiozitāte. Šodien tas uzskats vairs neder, jo pat bagātākajās valstīs Eiropā – Luksemburgā, Šveicē, Austrijā – ir augsts ticības līmenis (šajās zemēs Bībeli uzskata par autentisku Dieva vārdu ne mazāk kā 43% – pēc I. Lambēra pētījumiem 1998. g.). ASV pie līdzīga viedokļa turas 79%, Polijā 81%, toties Krievijā – 26%."
Jā gan, reliģijas vēsturi vajag mācīties! Šajā sakarā der izlasīt šodienas "Latvijas Avīzē" interviju ar reliģiju pētnieku un LU Āzijas studiju nodaļas vadītāju prof. Leonu Taivānu:
http://mod.la.lv/main1.php?dat=2008...
Personīgi man interesanti likās profesora minētie socioģisko pētījumu dati: "Socioloģiskie pētījumi rāda, ka sabiedrībai ir trīs grupas attieksmē pret reliģiju. Viena ir čakli praktizējoši kristieši, un viņu skaits pārsniedz 6% Rietumeiropā. Otra, pati lielākā daļa ir tā dēvētie kultūras kristieši, kuri apzinās, ka reliģija ir mūsu kultūras vai civilizācijas sastāvdaļa. Un atkal neliela grupa ir trešie, kas pieskaitāma ateistiem, tādiem, kas noraida reliģiju. Ļotu liels ticīgo skaits ir Amerikā, kurienes 40% zinātnieku ir ticīgie. Kādreiz uzskatīja – tur, kur augsta labklājība, zema reliģiozitāte. Šodien tas uzskats vairs neder, jo pat bagātākajās valstīs Eiropā – Luksemburgā, Šveicē, Austrijā – ir augsts ticības līmenis (šajās zemēs Bībeli uzskata par autentisku Dieva vārdu ne mazāk kā 43% – pēc I. Lambēra pētījumiem 1998. g.). ASV pie līdzīga viedokļa turas 79%, Polijā 81%, toties Krievijā – 26%."
atbildēt
Anonīms
komentārs
kautkaads murgs, it iipashi shis "neēd gaļu, bet ēd zivis, kas nāk no
dzīvniekiem", bez 0.7 skaidriibaa netiksi
atbildēt
Anonīms
komentārs
Kas tas par sūdu? Domā, ka kristietība sirdsapziņu rada. Tpfu, autor, ej
mācies reliģijas vēsturi. Bezjēdzīgāku murgu grūti uzrakstīt.
atbildēt
atbildēt