Krievijas medijiem liela ietekme uz savu auditoriju Latvijā
|
Krievijas mediju lielo ietekmi uz savu auditoriju Latvijā apliecina kompānijas FACTUM (www.factum.lv) nesen veiktais pētījums par konfliktu Gruzijā, kurā notikumi izvērtēti, galveno uzmanību veltot masu mediju iespējamajai ietekmei uz sabiedrības viedokļa veidošanu.
Interesanti, ka Krievijas medijiem bijusi pat lielāka ietekme uz savu auditoriju, nekā Latvijas krieviski rakstošajiem un raidošajiem medijiem!
Kā liecina pētījuma rezultāti, tad Krievijas masu medijiem (prese, TV, internets un radio) ir bijusi lielāka ietekme salīdzinot gan ar latviešu, gan Latvijas krieviski rakstošiem un raidošiem masu saziņas līdzekļiem. Savukārt citiem ārvalstu medijiem saistībā ar notikumiem Gruzijā nav bijusi vispār gandrīz nekāda ietekme uz Latvijas sabiedrisko domu.
Vislielākā ietekme uz auditoriju ir bijusi tieši Krievijas televīzijas kanāliem (ietekmes indekss 330 punkti). Gandrīz uz pusi zemāks šis rādītājs ir bijis vietējiem masu saziņas līdzekļiem – Latvijas krievu presei (187 punkti), latviešu preses izdevumiem (181 punkti) un interneta portāliem latviešu valodā (178 punkti). Tālāk pēc ietekmes seko Latvijā pieejamie Krievijas preses izdevumi (173 punkti), interneta portāli krievu valodā (170 punkti), un sarakstu noslēdz Latvijas televīzijas kanāli (146 punkti). Citiem pētījumā ietvertajiem mediju veidiem – starptautiskiem televīzijas kanāliem, interneta portāliem un presei, kā arī ārvalstu un vietējām radiostacijām – netika konstatēta statistiski nozīmīga saistība (korelācija) starp šo mediju izmantošanu un iedzīvotāju viedokli. Tas ļauj secināt, ka šiem informācijas avotiem nav bijusi būtiska loma veidojot Latvijas iedzīvotāju sabiedrisko domu.
Komentārs no pašiem pētniekiem:
„Augstāks saistību (korelācijas) rādītājs starp Krievijas masu mediju izmantošanu un attieksmi pret kādiem notikumiem un to vērtējumu norāda uz Krievijas masu mediju pārākumu spējā uzrunāt savu auditoriju salīdzinājumā ar Latvijas medijiem. Tas ir būtiski, analizējot arī viedokļus par konfliktu Gruzijā, jo lielākā vai mazākā mērā iedzīvotāju viedokļi par šiem notikumiem tika balstīti tieši uz Latvijas un Krievijas mediju sniegtajām ziņām,” atzīst pētniecisko aģentūru tīkla Factum Group vadītājs Aldis Pauliņš.
„Pētījuma mērķis nebija izvērtēt atsevišķu mediju objektivitāti konkrētā konflikta atspoguļošanā vai izmantotos sabiedriskās domas ietekmēšanas paņēmienus, bet gan mediju salīdzinošo spēju veidot auditorijas attieksmi. Līdz šim Latvijā tiek runāts par divām informācijas telpām, vairāk saistot tās ar atšķirībām notikumu atspoguļojumā starp vietējiem latviešu un krievu medijiem. Tomēr laikā, kad mūsdienu masu saziņas līdzekļiem nacionālās robežas vairs nav šķērslis, arī ārvalstu mediji arvien noteiktāk sāk pretendēt uz savu informācijas telpas daļu. Šobrīd pie mums tie galvenokārt ir Krievijas mediji, kas pamatā orientēti uz krieviski runājošiem Latvijas iedzīvotājiem, bet visai tuvā nākotnē nav grūti iedomāties, ka Latvijas informatīvajā telpā varētu ienākt kādi spēcīgi pārrobežu mediji, kas Latvijas iedzīvotājus ir gatavi uzrunāt arī latviešu valodā, turklāt ne vienmēr to mērķi sabiedriskās domas veidošanā var sakrist ar Latvijas interesēm. Vai tādā situācijā Latvijas vietējie mediji ar to sadrumstalotību, kvalitāti un pašreizējo ietekmēšanas spēju spēs līdzsvarot šādus ārējos iespaidus?” jautā A. Pauliņš.
Interesanti, ka Krievijas medijiem bijusi pat lielāka ietekme uz savu auditoriju, nekā Latvijas krieviski rakstošajiem un raidošajiem medijiem!
Kā liecina pētījuma rezultāti, tad Krievijas masu medijiem (prese, TV, internets un radio) ir bijusi lielāka ietekme salīdzinot gan ar latviešu, gan Latvijas krieviski rakstošiem un raidošiem masu saziņas līdzekļiem. Savukārt citiem ārvalstu medijiem saistībā ar notikumiem Gruzijā nav bijusi vispār gandrīz nekāda ietekme uz Latvijas sabiedrisko domu.
Vislielākā ietekme uz auditoriju ir bijusi tieši Krievijas televīzijas kanāliem (ietekmes indekss 330 punkti). Gandrīz uz pusi zemāks šis rādītājs ir bijis vietējiem masu saziņas līdzekļiem – Latvijas krievu presei (187 punkti), latviešu preses izdevumiem (181 punkti) un interneta portāliem latviešu valodā (178 punkti). Tālāk pēc ietekmes seko Latvijā pieejamie Krievijas preses izdevumi (173 punkti), interneta portāli krievu valodā (170 punkti), un sarakstu noslēdz Latvijas televīzijas kanāli (146 punkti). Citiem pētījumā ietvertajiem mediju veidiem – starptautiskiem televīzijas kanāliem, interneta portāliem un presei, kā arī ārvalstu un vietējām radiostacijām – netika konstatēta statistiski nozīmīga saistība (korelācija) starp šo mediju izmantošanu un iedzīvotāju viedokli. Tas ļauj secināt, ka šiem informācijas avotiem nav bijusi būtiska loma veidojot Latvijas iedzīvotāju sabiedrisko domu.
Komentārs no pašiem pētniekiem:
„Augstāks saistību (korelācijas) rādītājs starp Krievijas masu mediju izmantošanu un attieksmi pret kādiem notikumiem un to vērtējumu norāda uz Krievijas masu mediju pārākumu spējā uzrunāt savu auditoriju salīdzinājumā ar Latvijas medijiem. Tas ir būtiski, analizējot arī viedokļus par konfliktu Gruzijā, jo lielākā vai mazākā mērā iedzīvotāju viedokļi par šiem notikumiem tika balstīti tieši uz Latvijas un Krievijas mediju sniegtajām ziņām,” atzīst pētniecisko aģentūru tīkla Factum Group vadītājs Aldis Pauliņš.
„Pētījuma mērķis nebija izvērtēt atsevišķu mediju objektivitāti konkrētā konflikta atspoguļošanā vai izmantotos sabiedriskās domas ietekmēšanas paņēmienus, bet gan mediju salīdzinošo spēju veidot auditorijas attieksmi. Līdz šim Latvijā tiek runāts par divām informācijas telpām, vairāk saistot tās ar atšķirībām notikumu atspoguļojumā starp vietējiem latviešu un krievu medijiem. Tomēr laikā, kad mūsdienu masu saziņas līdzekļiem nacionālās robežas vairs nav šķērslis, arī ārvalstu mediji arvien noteiktāk sāk pretendēt uz savu informācijas telpas daļu. Šobrīd pie mums tie galvenokārt ir Krievijas mediji, kas pamatā orientēti uz krieviski runājošiem Latvijas iedzīvotājiem, bet visai tuvā nākotnē nav grūti iedomāties, ka Latvijas informatīvajā telpā varētu ienākt kādi spēcīgi pārrobežu mediji, kas Latvijas iedzīvotājus ir gatavi uzrunāt arī latviešu valodā, turklāt ne vienmēr to mērķi sabiedriskās domas veidošanā var sakrist ar Latvijas interesēm. Vai tādā situācijā Latvijas vietējie mediji ar to sadrumstalotību, kvalitāti un pašreizējo ietekmēšanas spēju spēs līdzsvarot šādus ārējos iespaidus?” jautā A. Pauliņš.
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
JANIX
(par Anonīms komentāru)
Te jau tieši ir tā sāls - kurš medijs prot vairāk pārliecināt savu
mērķauditoriju un atbistoši veidot arī sabiedrisko domu mūsu valstī!
Jautājums par divu infomatīvo telpu esamību jau sen vairs nepastān - tas ir
de facto stāvoklis, bet interesantums jau ir tajā, ka Latvijas krievu medijiem
ir mazāka ietekme uz krievvalodīgo auditoriju Latvijā nekā medijiem, kuri
ziņas veido un primāri pasniedz auditorijai, kas ir ārpus Latvijas.
atbildēt
Anonīms
komentārs
nu bet kurš krievs tak skatās latviešu raidījumus? Protams, ka lupī visus
pieejamos krievu kanālus un raidījumus tā kā rezultāti nav gluži korekti
atbildēt
No 20+ radiostacijām Rīgā, Latviešu valodā var atrast labi ja 4-5... Latvijai pieder.. LR1, LR2?
Mums jau nekā drīz nebūs, ja nesāks visus tos piegriezt kaut cik! Tad automātiski celsies cenas kanāliem. Inflācija ir liela, tātad diez vai ka krievvalodīgie spēs maksāt vairāk par dažiem saviem kanāliem. Un tas pats ar avīzēm..
atbildēt