Krievija mēģina iegūt okeāna dibenu ziemeļpolā
|
Divas Krievijas zemūdenes ir novietojušas valsts karogu Ziemeļpolā uz okēāna dibena. Tas ir viens no soļiem, kā lielvalsts mēģina iegūt kontroli pār dabas resursiem šajā pasaules reģionā.
Pievienot komentāru
Komentē kā lietotājs
lilja
komentārs
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piektdien paziņoja, ka viņu
pārsteidz Rietumu izsmiekls par Krievijas zinātnisko ekspedīciju Ziemeļu
Ledus okeānā, tostarp valsts karoga novietošana okeāna dibenā tieši zem
Ziemeļpola.
"Es lasu ziņas par mana Kanādas kolēģa paziņojumiem. Tās mani patiesi pārsteidz," aģentūra "Interfax" citē Lavrova teikto.
Kā ziņots, Krievijas batiskafi "Mir 1" un "Mir 2" ceturtdien sasniedza Ziemeļu ledus okeāna dibenu tieši zem Ziemeļpola, kur uzstādīja no titāna pagatavotu Krievijas karogu, tādējādi simboliski "iezīmējot" Krievijas teritorijas turpinājumu arī zem Ziemeļu ledus okeāna ūdeņiem.
Ziņas par krievu ekspedīcijas paveikto visā pasaulē izraisījušas ironiskas piezīmes.
"Šis nav 15.gadsimts. Nevar braukāt pa pasauli un vienkārši spraust karogus, paziņojot: "Mēs piesakāmies uz šo teritoriju,"" ceturtdien paziņoja Kanādas ārlietu ministrs Pīters Makejs. "Kanādas suverenitātei Arktikā draudi nepastāv (..), mēs nepavisam neesam satraukti par šo misiju, kas būtībā ir Krievijas sarīkots šovs."
"Es neesmu pārliecināts, vai viņi okeāna dibenā ir novietojuši metāla karogu, gumijas karogu vai gultas palagu," savukārt paziņoja ASV Valsts departamenta pārstāvis Toms Keisijs un piebilda, ka "jebkurā gadījumā notikušajam nav juridisku seku vai ietekmes uz Krievijas pretenziju nostiprināšanu".
Tajā pat laikā Krievijas laikraksti piektdien slavē ekspedīciju, kuru avīze "Vremja Novostei" raksturojusi kā "kauju par Arktikas naftu".
Savukārt valdībai piederošais laikraksts "Rossiskaja Gazeta" iet vēl tālāk, norādot, ka Arktikas sadalīšana "ir jaunas pasaules pārdalīšanas sākums".
Saskaņā ar starptautisko likumdošanu tiesības uz ekonomisko zonu 320 kilometru attālumā no savas krasta līnijas Ziemeļu Ledus okeānā ir piecām valstīm, kuru teritorija atrodas aiz polārā loka, - Krievijai, ASV, Kanādai, Norvēģijai un Dānijai, jo tā kontrolē Grenlandi.
Tomēr Krievija jau kopš 2001.gada apgalvo, ka tai pienākas daudz lielāka okeāna daļa, kas sniegtos līdz pat Ziemeļpolam. Šīs prasības Maskava pamato ar apgalvojumu, ka zemūdens grēdas Ziemeļu Ledus okeāna dibenā faktiski uzskatāmas par kontinentālā šelfa turpinājumu. Ja Krievijai to izdotos pierādīt, tā cer iegūt tiesības uz naftas un gāzes atradņu apguvi trijstūrī no Ziemeļpola līdz pat Murmanskai rietumos un Čukču pussalai austrumos.
Krievija balsta savas pretenzijas uz Arktikas okeāna teritoriju starptautiskajā Likumā par jūras līgumiem. Krievija šim dokumentam ir pievienojusies, bet ASV nav.
"Es lasu ziņas par mana Kanādas kolēģa paziņojumiem. Tās mani patiesi pārsteidz," aģentūra "Interfax" citē Lavrova teikto.
Kā ziņots, Krievijas batiskafi "Mir 1" un "Mir 2" ceturtdien sasniedza Ziemeļu ledus okeāna dibenu tieši zem Ziemeļpola, kur uzstādīja no titāna pagatavotu Krievijas karogu, tādējādi simboliski "iezīmējot" Krievijas teritorijas turpinājumu arī zem Ziemeļu ledus okeāna ūdeņiem.
Ziņas par krievu ekspedīcijas paveikto visā pasaulē izraisījušas ironiskas piezīmes.
"Šis nav 15.gadsimts. Nevar braukāt pa pasauli un vienkārši spraust karogus, paziņojot: "Mēs piesakāmies uz šo teritoriju,"" ceturtdien paziņoja Kanādas ārlietu ministrs Pīters Makejs. "Kanādas suverenitātei Arktikā draudi nepastāv (..), mēs nepavisam neesam satraukti par šo misiju, kas būtībā ir Krievijas sarīkots šovs."
"Es neesmu pārliecināts, vai viņi okeāna dibenā ir novietojuši metāla karogu, gumijas karogu vai gultas palagu," savukārt paziņoja ASV Valsts departamenta pārstāvis Toms Keisijs un piebilda, ka "jebkurā gadījumā notikušajam nav juridisku seku vai ietekmes uz Krievijas pretenziju nostiprināšanu".
Tajā pat laikā Krievijas laikraksti piektdien slavē ekspedīciju, kuru avīze "Vremja Novostei" raksturojusi kā "kauju par Arktikas naftu".
Savukārt valdībai piederošais laikraksts "Rossiskaja Gazeta" iet vēl tālāk, norādot, ka Arktikas sadalīšana "ir jaunas pasaules pārdalīšanas sākums".
Saskaņā ar starptautisko likumdošanu tiesības uz ekonomisko zonu 320 kilometru attālumā no savas krasta līnijas Ziemeļu Ledus okeānā ir piecām valstīm, kuru teritorija atrodas aiz polārā loka, - Krievijai, ASV, Kanādai, Norvēģijai un Dānijai, jo tā kontrolē Grenlandi.
Tomēr Krievija jau kopš 2001.gada apgalvo, ka tai pienākas daudz lielāka okeāna daļa, kas sniegtos līdz pat Ziemeļpolam. Šīs prasības Maskava pamato ar apgalvojumu, ka zemūdens grēdas Ziemeļu Ledus okeāna dibenā faktiski uzskatāmas par kontinentālā šelfa turpinājumu. Ja Krievijai to izdotos pierādīt, tā cer iegūt tiesības uz naftas un gāzes atradņu apguvi trijstūrī no Ziemeļpola līdz pat Murmanskai rietumos un Čukču pussalai austrumos.
Krievija balsta savas pretenzijas uz Arktikas okeāna teritoriju starptautiskajā Likumā par jūras līgumiem. Krievija šim dokumentam ir pievienojusies, bet ASV nav.
atbildēt
atbildēt