Krieva sāpe. Smuka valsts, tikai par daudz latviešu...

Mani sauc Sergej Urlov(nevis Sergejs Urlovs! Man nepatīk latviskā galotne ar "s"). Man patīk Latvija. Skaista daba, labs alus un skaistas meitenes. Mani vecāki ir diženie kara veterāni, kuri atbrīvoja latviešus (un visu pasauli) no fašisma. Viņi kopā ar mani, katru gadu dodas svētceļojumā uz atbrīvotāju meku - Uzvaras parku, nolikt ziedus. Tur mēs atceramies vecos, labos PSRS laikus. Vai, kas gan tie bija par vareniem laikiem! Krievu tauta, pēc latviešu lūguma, paņēma savā paspārnē arī nabaga Latviju. Man sirds asiņoja, kādu mani senči, ieraudzīja latvieti - netīru, necivilizētu, un izbadējušos! Redzot latvieša ciešanas, varenā Māte Krievija nespēja atteikt šim vientiesim palīdzīgu roku. Tā Latvija iestājās lielajā tautu Draudzībā. Kad mēs ar tankiem iebraucām Latvijā, cik aizkustinošs skats bija, kā mūs latvieši sagaidīja ar ziediem... Šņuk!
Mēs latviešiem palīdzējām attīstīties. Redzot cik latviešu valoda, fonētiskā ziņā, ir aizvēsturiska un nesaprotama, nolēmām latviešu valodu padarīt līdzīgāku skaistākajai, skanošākajai un tīrākai valodai - krievu valodai.
Izņēmām no latviešu valodas liekos burtus: mīksto "ŗ", garo "ō", un plato "é" un vārdos, divskani "ai" aizstājām ar "e". Izņēmām arī daudzas garumzīmes. (kas nabaga latvietim padarīja grūtāku mācīšanos). Nu re, un drīz arī pats latvietis saprata, cik latviešu valoda, ir līdzīga krievu valodai! Žēl tikai, ka nepaspējām ieviest kirilicu... Tā kā latvieši bija pārāk slinki, un neturēja līdzi Padomju darbasparam, nācās saukt palīgus no Lielās Mātuškas. Tā kā mūsu brāļiem nebija, kur dzīvot, atsaucām čaklos viesstrādniekus no austrumu reģioniem, lai latviešu palīgiem uzceltu mūsdienīgas deviņstāvu ēkas. Mēs Latvijā iesākām industriālo Revolūciju. Tā kā latvietis tālāk par koka apstrādi nebija ticis, mēs Latvijā ieviesām ēku celtniecību no betona. Mēs sākām celt tiltus. Ierīkojām Rīgā pirmo ūdensapgādes sistēmu (agrāk latvieši dzēra no peļķes). Ieviesām elektrību (latviešiem nebija vairs jālieto svecītes). Sākām celt rūpnīcas. Tie bijām mēs, kas mežā ieviesa infrastruktūru! Tie bijām mēs, kas atnesa latviešiem jaunvārdu kultūru! Bet latvietis bija nepateicīgs pagāns, jo svinēja savus asiņainos, necilvēcīgos Ļīgo svētkus, Meteņus un Ziemassvētkus, kuros, pēc krievu nostāstiem, galdā tika likts krievu virsnieka šņukurs ar pelēkajiem zirņiem. ( pēc Vitebskas Vsevoloda hronikas: piemēram, Līgo svētkos, ugunskurā, auglības dieviem Jānim un Līgai, tika upurēti mazi bērni.) Tieši tādēļ arī šie svētki tika aizliegti. Pēc pašu latviešu lūguma, tika aizvākta arī amerikāņu ievazātā, Latvijas fašistiskā simbolika: asiņainais, uz vardarbību tendētais valsts karogs, pagāniskais ģērbonis, un, protams, šī fīreram veltītā himna. Tā vietā ieviesām vienotu karogu ar sirpi un āmuru, un vienotu Lielās Dzimtenes himnu. Tā mēs visi dzīvojām draudzīgi veselu pusgadsimtu. Neskatoties pat uz latviešu valodas nelabskanību neviens krievs to nenosauca par suņu valodu. Jo tā kā mēs bijām kultulārāki un tolerantāki, mums bija jārāda piemērs latviešiem. 50 gadus mēs pacietīgi gaidījām, kad latvietis beidzot atkāpsies no saviem tumsonības žņaugiem. Bet tas nenotika. Tieši otrādi, nelietīgi izmantodami PSRS uzticību, tie atgriezās uz maldu ceļa... Sāka atkal pielūgt Sauli, Pērkonu, sāka atgriezt savus barbariskos rituālus. Tas bija biedējoši, kā tajā Baltijas ceļa akcijā, ļaudis saķēdējās, pieprasot savas tiesības uz brīvu izvēli starp komunismu un fašismu! Acīmredzot, visus fašistus mēs tomēr nebijām likvidējuši... Un tā lēnā garā, 91. gadā latviešu fašisti panāca savu. Tie izveidoja Latvijas Fašistisko Diktatūru zem amerikāņu fašistu vārda "demokrātija"(dēmonu vara). Mums atņēma graždanstvu! Mūs pazemoja. Atņēma krievu valodai oficiālo statusu. Vēl trakāk, mums ir aizlieguši izrunāt kaut vienu dzimtās valodas vārdu! Ja kādu krievu pieķer runājam savā valodā, tiek piespriests nāves sods: eitanāzija, vai nāve gāzes kamerās (kā jau pie fašistiem).Visas krievu skolas ir nodedzinātas (krievus dedzina tāpat kā agrāk ēbrejus). Mūs piespiež runāt latviski! Nenavižu, nenavižu... Es jau neesmu pret latviešu tautu! Es nevēlos kurināt nacionālo naidu! Es vienkārši gribu dzīvot bez fašistiem tīrā valstī! Es gribu, runāt dzimtajā valodā! Bet man to neļauj! Visi kabeļtelevīzijas kanāli ir slēgti, visi Latvijas kanāli raida programmas tikai latviešu valodā!!! Ak šausmas! Mani sauc par okupantu, izvarotāju un imperālistu, lai gan, ne es, ne mani senči tādi nav!!! Es atbrīvoju latviešu tautu, mani senči lēja par šo tautu savas asinis! Un kāda ir pateicība?! Mana māte Oļa šeit jau dzīvo 40 gadus, maksā nodokļus, strādā. Vārdu sakot, baro Latviju un slinko latviešu tautu. Kāpēc viņai būtu kaukas vēl jāpierāda? Kāpēc viņai jāpierāda, ka viņa zin gans... ē...latviešu valodu, un pārrakstīto Latvijas vēsturi? Kāpēc viņai jāpakļaujas šai fašisma propogandai? Ne par velti pagrīdes organizācija Soross nesen veica aptauju, kur 95% krievu tautības skolēnu neatzīst Latvijas okupāciju un pat latviešu skolēni tikai 60% to atzīst!!! Tātad ir vēl normāli latvieši Latvijā, kas saprot, ka valdība kūda latviešus pret krieviem! Man sirds sāp! Mēs jūs barojām, kuļturu atvedām, bet Jūs... Es pat nezinu ko teikt. Bļē. (nospļaudās un ar zobiem atkorķē alus pudeli)...