Kas referenduma dārzā?

Tagad, kad zinām referenduma rezultātus, ir interesanti paskatīties, ko par tiem saka politiķi. No tā, kas rakstīts Dienas portālā, redzams, ka tomēr tik daudz vēlētāju balsojums par ir mainījis retoriku vismaz daļai no deputātiem. Interesanti, ka tāpat kā daļa no vēlētājiem, daļa no deputātiem acīmredzot uzskatīja, ka šis referendums ir nevis par tiesībām atlaist Saimu, bet gan par šīs konkrētās Saeimas atlaišanu.

No mana viedokļa interesanti ir sekojošie komentāri:

Jānis Lagzdiņš, TP: Jau esmu aicinājis publiski Tautas partijai mainīt attieksmi pret to vēlētāju daļu, kas domā citādāk, nekā Tautas partija.

Pat ja iedomājamies, ka TP ir visi kā viens pilnīgi godprātīgi politiķi, šis komentārs manuprāt parāda īpatnu lietu Latvijas politikā. Atceramies, ka 9.Saeimā par JL (3.vietā) balsoja nepilni 3% mazāk vēlētāju nekā par TP (1.vieta) un tikai par 0,33% mazāk kā ZZS (2.vieta). Labi, JL ir opozīcijā. Un tomēr, faktiski tāda JL (un protams arī citu ne-koalīcijas partiju) ignorēšana un kā ikdienā dzirdams, priekšlikumu neatbalstīšana tikai tāpēc vien, ka tie ir opozīcijas, ir drusku dīvaina.

Proti, TP ir ievēlējuši noteikts skaits cilvēku. Bet, kā teiktu Godmanis, viņi nav ievēlēti pārstāvēt tikai šo cilvēku intereses, bet gan visu Latvijas iedzīvotāju intereses. Tai skaitā arī to, kurus Saeimā pārstāv opozīcijas partijas. Ieklausīšanās opozīcijā ir, manuprāt, normāla parlamenta darba kārtība. Jūs nerunājat ar lūzeriem (kas vispār neiekļuva Saeimā), jūs runājat ar vinnētājiem, kas vinnēja drusku mazāk nekā jūs.

Visaktuālākais tomēr ir Raimonda Paula (LPP/LC TP) komentārs, kas gan nav gluži par šī referenduma tēmu, bet tomēr, manuprāt, būtisks:

Nu, ievēlēs jaunu Saeimu, kas tad galu galā? Ja tie ir apnikuši, meklējam jaunus, ko var darīt?
[...]
Taču stipri šaubos, vai tas, ko reāli dos. [...] Mani visvairāk uztrauc, ka neredzu tos politiskos spēkus, kas varētu valsti virzīt tālāk, kas nāktu ar jaunu iniciatīvu, jaunām sejām. Ka mums jāiet projām, nu tas jau ir vairāk nekā skaidrs (smejas). Mēs nemaz to sevišķi nepārdzīvojam, kā būs, tā būs.

Es teikti, ka tas ir pats aktuālākais neatbildētais jautājums patlaban. Tiešām, ja arī referendums izdotos, un tajā iegūtās tiesības tiktu sāktas izmantot -- ko gan mēs vēlēsim tagad? Vai pēc gada, vai 2010. gadā?